Oktobrī izņemti jau 120 nelegālie zvejas tīkli

Zvejnieku konkurenti lašu nozvejai Daugavā ir arī roņi

Rudenī, sākoties lašveidīgo zivju – laša, taimiņa un strauta foreles – nārstošanas laikam upēs, šo zivju sugas ieguve ir aizliegta, taču, kā atzīst zivju aizsardzības akcijā „Dzīvais ūdens” iesaistītie, augstvērtīgo zivju kārotāji par spīti bargajam naudas sodam 500 latu apmērā par vienu nelegāli noķerto lasi, tomēr cenšas neatļautiem paņēmieniem tikt pie loma. Oktobrī jau izņemti 120 nelegālie zvejas tīkli.

Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins zina teikt, ka masveida lašveidīgo zivju ienākšana upēs vēl nav sākusies, jo „laši iet uz upēm tikai tad, kad ūdens temperatūra tajās sasniegusi 6 – 7 grādus, un novērojams diezgan augsts ūdens līmenis, kā arī ziemeļu vējš”. Masveidā upēs laši ienākšot šīs nedēļas nobeigumā vai nākamās nedēļas sākumā, tomēr, par spīti tam, līdz šim oktobrī jūras piekrastē un upēs, kurās ienāk laši, esot jau izņemti 120 nelegālie zvejas tīkli un sastādīti 85 protokoli par nelegālo tīklu izmantošanu un maluzvejniecību. Daļai tīklu saimnieki nav atrasti, jo „lai novaktētu, ka tīkla saimnieks atbrauc un tīklus izņem ārā, nepieciešamas vairākas stundas, dažreiz pat diennakts”. 

„Maluzvejnieki lašus pārsvarā ķer izmantojot tīklus, murdus un elektrozveju,” stāsta Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, piebilstot, ka „pastāv arī atšķirības lašu ieguves laikos starp iekšējiem ūdeņiem un jūru, un it sevišķi – starp makšķerēšanu un komerciālo zveju”. Lieguma laikā ir oficiāli atļauta lašu zveja īpašos nolūkos, proti, vaislinieku ieguvei. Tie ir laši, kas tiek ķerti, lai tos varētu noslaukt, tādējādi atjaunojot lašu daudzumu Baltijas jūrā. „Atkarībā no tā, cik mēs daudz lašus ielaižam, ir atkarīgas mūsu kvotas, jo lasis ir vienīgā zivs, ko Baltijas jūra katrai valstij piešķir nevis uz tonnām, bet uz gabaliem. Ja tu neizpildi šo mazuļu ielaišanu, loģiski, šīs kvotas nesaņem,” viņš saka.

Liskins stāsta, ka pretēji citiem gadiem, kad vaislinieku nozveja notikusi ar murdiem, šis ir pirmais gads, kad Daugavā un Gaujā atļauta lašu ķeršana ar tīkliem, kas skaidrojams ar to, ka „pēdējos gados notikuši lieli padziļināšanas darbi Daugavas grīvā, kur pašlaik ūdens dziļums ir vairāk kā 15 m, tādēļ zivju murdu likšana praktiski nav iespējama”. Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Rīgas sektora vadītājs Andris Strautiņš zina teikt, ka vaislinieku zveja Daugavā un Gaujā atļauta, jo jūrā lašu ķeršanu apgrūtinot roņu uzbrukumi. Taču situācija saasinājusies arī šajās upēs. Daugavā roņi savairojušies Rīgas akmens tilta rajonā, kur viņi notiesājuši oficiālajos tīklos esošos lašus. „Palikušas tikai galvas pāri,” viņš norāda.

Strautiņš informē, ka Daugavā vaislinieku ieguvei oficiāli tiek zvejots ar pieciem tīkliem un ar diviem murdiem, bet Gaujas baseinā – ar diviem tīkliem un vienu murdu. Kā norāda LMA priekšsēdētājs Birkovs, Daugavā, lašu nārsta laikā makšķernieki oficiāli diennakts laikā drīkst noķert un savā īpašumā paturēt vienu lasi, kas izskaidrojams ar to, ka „Daugavā gandrīz 100% ir sastopams mākslīgais lasis, jo šajā upē lasim nārsta vietas praktiski nav.” Tomēr, kā teic Strautiņš, par spīti tam, arī nelegālo zivju tīklu skaits ir ļoti liels un „pagājušajā nedēļā Daugavā vien izņemti kādi 20 tīkli”.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem lašus un taimiņus visu gadu aizliegts ķert iekšējos ūdeņos, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES, kur lašu nārsta laikā makšķernieki var noķert un paturēt vienu lasi, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā, bet ne nārsta laikā, piemēram, kā Salacā un Ventā. Laika periodā no 1. oktobra līdz 30. novembrim saskaņā ar nesen pieņemtajiem grozījumiem makšķerēšanas noteikumos ar nolūku pasargāt lašveidīgās zivis, papildus aizliegta jebkura veida makšķerēšana arī atsevišķās mazajās upēs vai to posmos. Savukārt jūrā lašu nozveja aizliegta no 1.oktobra līdz 15.novembrim.

Pērn akcijas laikā veikti vairāk nekā 16 000 reidu, tika noformēti 2058 administratīvie pārkāpumu protokoli un izņemti 16 387 dažādi zvejas rīki. Uzliktais naudas sodu apjoms par nelegālo zveju bija 117 226 latu, bet par nelikumīgi iegūtām zivīm un vēžiem iekasēti 43 214 latu, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā 2008. gadā.