Arī lielie nestabili • IR.lv

Arī lielie nestabili

21
Māris Sprūds

Parādās jauni maksātnespējas draudi

Šobrīd uzņēmējdarbības vidē var novērot, ka lieli un līdz šim par stabiliem uzskatīti uzņēmumi sākuši izjust dažādas maksātspējas problēmas, ar ko citi uzņēmumi saskārās vēl pirms diviem gadiem. Arvien biežāk konsultēties ar maksātnespējas administratoriem nāk tieši lielo uzņēmumu pārstāvji. Tas ir pozitīvi, ja uzņēmums cenšas risināt maksātspējas problēmas ar ekspertu palīdzību, taču, tajā pašā laikā uzskatu, ka tas norāda arī uz jauniem uzņēmumu maksātnespējas draudiem Latvijas ekonomikā.

Tas nav nekāds pārsteigums, ka lielus un stabilus uzņēmumus ekonomiskās krīzes sekas skar vēlāk, jo šiem uzņēmumiem krīzes sākumā parasti ir uzkrājumi, kas sniedz sākotnēji samazina krīzes efektu. Tajā pašā laikā pasaules prakse liecina, ka tieši tie uzņēmumi, kuri ar maksātnespējas problēmām saskaras ekonomiskās krīzes sākumā, nevis beigās, biežāk spēj sakārtot savu uzņēmējdarbību un turpināt attīstību pēc krīzes beigām.

Uzskatu, ka šobrīd Latvijas ekonomikā pastāv pamatotas bažas par jauniem uzņēmumu maksātnespējas draudiem. Taču tos ir iespējams novērst, ja uzņēmumi laicīgi apzinās iespējamos riskus un problēmas, kā arī savlaicīgi spēs rast to risinājumu. Turklāt vēl viens ļoti svarīgs faktors ir uzņēmumu sadarbība ar banku sektoru, lai problēmu gadījumā netiek piemērota nepamatota agresija no šo aizdevēju puses.

Izdzīvos vai neizdzīvos?

Tas, vai uzņēmums, kas saskāries ar maksātspējas problēmām, izdzīvos vai neizdzīvos, ir atkarīgs tieši no tā, cik daudz vai maz kļūdas ir pieļāvis pats uzņēmējs līdzšinējā biznesa vadībā un, protams, arī no uzņēmuma vadības prasmes sadarboties ar bankām. Uzņēmuma maksātspējas problēmu gadījumā ļoti liela nozīme ir tam, vai banka tam uzticas un vai uzņēmumam ir pietiekams aktīvu daudzums, lai to tirgus vērtība pat krīzes apstākļos būtu pietiekama, lai dzēstu bankas parādus.

Ikdienas darbs, administrējot maksātnespējīgus uzņēmumus, pierāda to, ka Latvijā būtiska problēma ir tā, ka joprojām ir ļoti daudz faktiski maksātnespējīgu uzņēmumu, kas turpina savu darbību, pakļaujot riskam citus tirgus dalībniekus. Atkal un atkal nākas atgādināt, ka pašiem uzņēmējiem ir jābūt ļoti kritiskiem pret jauniem un nezināmiem sadarbības partneriem, jo ļoti daudzos gadījumos pēc kāda lielāka uzņēmuma maksātnespējas seko domino efekts, kas izpaužas kā desmitiem citu mazāku uzņēmumu maksātnespējas pasludināšana.

Vilcināšanās ar nepatīkamu lēmumu pieņemšanu

Latvijā ir ļoti neliela daļa uzņēmēju, kuri savlaicīgi spēj pieņemt arī uzņēmumam nepatīkamus lēmumus. Uzņēmēji nereti sāk rīkoties, kad konkrētajai problēmai nepieciešams jau cits – daudz kardinālāks risinājums vai to vispār vairs nav iespējams atrisināt.

Pārsvarā liela daļa uzņēmumu mēģina ieņemt strausa politiku – galvu smiltīs, zem sevis parokot visu savu mantu! Kā rezultātā, tiek novilcināts laiks, lai uzņēmumu glābtu un faktiski tas tiek izsaimniekots arī no pašu īpašnieku vai tiem pietuvināto personu puses.

Otra galējība ir, kad uzņēmējs apzinās problēmu, taču novēloti griežas pēc konsultācijas un palīdzības pie ekspertiem, cenšoties patstāvīgi risināt problēmas, kuras neprot risināt. Neatkarīgi no tā, kāda veida ārējā palīdzība uzņēmējam ir nepieciešama, ir svarīgi, lai jau sākotnēji problēmu risinātu specializējies profesionālis.

Pareizās lietas jādara pareizi

Uzskatu, ka ļoti būtiska uzņēmēju kļūda ir tā, ka uzņēmēji cenšas apgūt citu valstu tirgus vai mēģina specializēties vairākās jomās vienlaikus, kas prasa gan papildus investīcijas, gan arī fizisku klātbūtni. Nereti šādos gadījumos uzņēmuma pamatdarbība tiek atstāta novārtā, jo nepietiekama uzmanība tiek veltīta uzņēmuma aktuālā stāvokļa izzināšanai, kas izraisa nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka bizness ir nepārtraukta lēmumu pieņemšanas procedūra, tādēļ vadītāji, kas nepietiekami labi pārzina (arī klātienē) savu uzņēmumu, pieņem nekvalitatīvus lēmumus. Šeit būtu vietā teiciens – var darīt lietas, var darīt pareizās lietas un var darīt pareizās lietas pareizi.

Katram uzņēmējam ir kritiski jāizvērtē savu iespēju robežas, lai ideāli pārzinātu savu uzņēmumu un par to spētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Visstabilākais bizness ir tāds, kurš ir radies pārdomāti un attīstījies pakāpeniski, nevis haotiski uzplaiksnījis īslaicīgu ekonomisku izmaiņu rezultātā.

Māris Sprūds ir Latvijas sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas valdes loceklis, sertificēts administrators

Komentāri (21)

jeers 21.10.2010. 18.37

Daudzi, kuri šobrīd ir maksātnespējas priekšā, tur ir tāpēc ka cerēja ka vēlēšanās uzvarēs PLL.
Aritmētika vienkārša – ar PLL palīdzību bija cerības “izbraukt” uz nodokļu maksātāju pleciem.
Paldies dievam šīs cerības aizbrauca kopā ar vēlētāju balsīm , kas netika atdotas par PLL un SC.
Nešaubos, ka tūlīt atsevišķi “nabaga” uzņēmēji kliegs, ka valstij (lasi nodokļu maksātājiem, skolotājiem, policistiem) jāmaksā atsevišķiem uzņēmējiem, lai pēc tam kad viņi “aizvērs” savus personīgos caurumus, tiktu varbūt saglābti arī atsevišķi uzņēmumi.
Tā vietā ceru, ka dabīgā lietu kārtībā viņi atbrīvos vietu citiem (t.i. vai nu pārdos savus uzņēmumus veiksmīgākiem, vai sliktākā gadījumā bankrotēs). Tukša vieta brīva nestāvēs, par to viņi var neuztraukties.

+1
0
Atbildēt

0

dagnija-f 19.10.2010. 17.41

Protams, ka piedzīvos, cik tad ilgi var dzīvots pēc filosofijas “gāzi grīdā!”?

Lielie uzņēmumi, ja laikus nerisinās savas problēmas, tad viennozīmīgi drīz vien būs uz maksātnespējas slikšņa, turklāt paraujot līdzi daudzus citus uzņēmumus, sadarbības partnerus un diemžēl arī cilvēkus – darbiniekus….

Protams, krīze no sākuma skar mazos un vidējos uzņēmumus, kas nav sagatavojušies šādiem finansiāliem triecieniem, iespējams, arī uzņēmēju pieredze, vai pareizāk tās trūkums, bija pie vainas!

+1
0
Atbildēt

1

    piziks > dagnija-f 20.10.2010. 21.09

    Jana, protams, visi paši vainīgie — tie pastulbie, neprasmīgie uzņēmēji, kā stulbās tautas daļa. Un visām šīm problēmām nav nekāda sakara ar to, kā attiecas valdība kā stabils banku un savu bankdrauģeļu lobijs, — gan tad, kad pirms aizņemšanās Latvija nespieda šejienes bankas parakstīt tādu vienošanos, kā piespieda Ungārija, — prasot bankām pēc aizdevuma saņemšanas bankām turpināt kreditēšanu. Kur nu vēl tagadējie pašpasludinātie LB siltumnīcā izaugušie stādi un bancinieku lielākie draugi Dombrovskis ar Repši/Repše ar piekariņu Dombrovski, kas banku teroru iegrožot nav pacentušies. Un, Jana, kurš vairs atceras, ka Dombrovska biroja cilvēki atteica zviedru finansu ministra Anderša Borga vizīti, Dombrovskim izliekoties, ka tas švēds na-afig vajadzīgs te, ja traucē vilkt Vienotības vārguļus uz Saeimu tik stiprai zirgam (atšķirībā no ērzeļa).

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu