Trauslā līdzsvara valsts • IR.lv

Trauslā līdzsvara valsts

24
Askolds Rodins

Kirgīzijā notikušas ļoti nozīmīgas parlamenta vēlēšanas

Svētdien Kirgīzijā notika valsts pastāvēšanas laikā nozīmīgākās parlamenta vēlēšanas. Nozīmīgākās tāpēc, ka pēc jūnija beigās notikušā referenduma izdarīti grozījumi konstitūcijā, un Kirgīzija no prezidentālas pārtapa par parlamentāru republiku. Tā ir pirmā Vidusāzijas valsts, kas mainījusi pārvaldes formu. Tiesa, prezidents arī turpmāk nebūs gluži varas “goda viesis”, taču būtiski palielināta parlamenta un valdības vadītāja “teikšana”.

Vēlēšanu ievaddaļa izvērsās visai dramatiska. Tajās piedalīties pieteicās 29 politiskās partijas. Latvijā pēc varas alkstošu partiju skaits vislielākais birums bija 5.Saeimas vēlēšanās – 23. Atšķirībā no Latvijas, Kirgīzijā uzreiz tika noteikta 5% barjera, un tas nostrādāja: jaunajā parlamentā iekļuvušas piecas partijas. Uz deputātu mandātiem pretendēja vairāk nekā 3200 kandidāti, tikai vietu skaits parlamentā palicis nemainīgs – 120. Tāpēc arī uzvarai pietika ar 8,9% balsu, kurus ieguva par nacionālistisku dēvēta partija, kuru piedevām saista ar aprīli gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva vārdu. Ja uzvarētāji ieguvuši 8,9, bet piecinieku noslēdzošā partija 5,6% balsu. Tas uzskatāmi parāda, cik daudzu vēlētāju balsis palikušas “aiz borta”, saglabājot pamatu neapmierinātībai ar vēlēšanu iznākumu.

Vēlēšanu priekšvakarā tika gaidītas vardarbīgas aktivitātes, taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Vēlēšanas noritēja pat ļoti mierīgi. Gan EDSO, gan NVS valstu novērotāji – tā negadās bieži – bija vienisprātis, ka vēlēšanu gaitā būtiski pārkāpumi nav pamanīti.

Atzīts, ka vēlēšanas bijušas pietiekami godīgas, un nekas tāds šeit agrāk neesot manīts. Nav bijis aizkulišu “centra”, kas jau iepriekš būtu noteicis vēlēšanu iznākumu. Jau tas vien ir liels sasniegums, ja ņemam vērā, kas šogad valstī noticis. Aprīļa sākumā tika gāzts prezidents Bakijevs. Ar visu sociālajai eksplozijai raksturīgo “atribūtiku” – grautiņiem, laupīšanām slepkavībām. Bakijevs nespēja apspiest stihiskos nemierus – arī jostu savilkšanai ir robeža – un aizbēga no valsts. Atrada patvērumu Baltkrievijā pie sava “brāļa” Aleksandra Lukašenko. Valdība izklīda, bet Bakijeva marionešu parlaments, dabiski, izrādījās rīcībnespējīgs. Tad uz politiskās skatuves parādījās pilnīgi neleģitīma cilvēku grupa, kas pasludināja sevi par pagaidu valdību, un atlaida parlamentu. Apsolīja tikt galā ar haosu valstī, bet rudenī sarīkot parlamenta vēlēšanas. Tie bija “tulpju revolūcijas” cilvēki, kas Bakijeva valdīšanas laikā tika atstumti no politikas vai aizgājuši paši. Viņiem noticēja, un ne tikai Kirgīzijā vien. Pagaidu valdību un tās ievēlēto pagaidu prezidenti Rozu Otunbajevu atzina ASV un Krievija – valstis, kurām Kirgīzijā ir kara bāzes. Tas ļāva pagaidu valdībai nenonākt starptautiskā izolācijā. Nopietns pārbaudījums bija jūnijā uzliesmojusī etniskā tīrīšana valsts dienvidos, kur bez kirgīziem dzīvo arī daudz uzbeku. Cilvēku daudz, labu ganību maz. Asinsizliešanu izdevās apturēt.

Parlamentā ar trešo labāko sniegumu iekļuvusi klaji prokremliska partija, kuras mērķis ir prezidentālas republikas atjaunošana. Par to pašu domā arī uzvarētāji, tikai savienojumā ar Bakijeva atgriešanos pie varas. Ir trīs t.s. varas partijas, kuru priekšgalā ir pagaidu valdības locekļi. Valdības veidošanā, protams, būs kombinācijas un kompromisi. Valdība, cik var spriest, nāks smagi, tomēr ir sperts plats solis valsts demokratizācijā.

Protams, ir palikušas tradicionālās (no PSRS laikiem) Kirgīzijas ziemeļu un dienvidu domstarpības, nav iznīkuši klani, nav pārskatījuši savu vērtību sistēmu pie korupcijas radušie ierēdņi. Joprojām valda drausma nabadzība. Valstī joprojām ir spēki, kuriem nav pa prātam demokratizācija.</p>

Bez godīgi ievēlēta parlamenta vajadzīgas arī citas demokratizācijai nepieciešamās institūcijas, piemēram, neatkarīga tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi.

Nereti izskanējis, ka Vidusāzijas valstīm demokrātija nav piemērota pārvalde, esot vajadzīga “stingra dūre”. Par Ukrainu savulaik teica apmēram to pašu. Taču nāca oranžās revolūcijas augļi, un šis mīts sabruka. Ar Kirgīziju, domājams, notiks tāpat.

Komentāri (24)

mary75 12.10.2010. 18.04

Nu jā, Rietumi un Krievija jau pateica, ka viss OK, vēlēšanas bija godīgas, utt.
Un tas neskatoties uz to, ka tūkstoši uzbeku, dienvidos vispār nepiedalijās vēlēšanās, jo tur turpinās kirgīzu un varas orgānu terors pret vietējiem uzbekiem, nerunājot par to, ka simtiem uzbeku ir jau nogalināti, daudzas sievietes un pat bērni izvaroti, un to mājas nodedzinātas, bet, nemieros tiek vainoti tikai uzbeki, daudzi jau apcietināti.

Iemeslas, faktiski, vienkārš – uzbeki bagātāki un izglītotāki.
Arī Karimovs Uzbekistanā visus uzbeku bēgļus izraidīja, arī viņam problēmas nevajag.
Tāpēc runāt par parlamentāru demokrātiju attiecībā uz valsti, kura veic, faktiski,etniskas tīrīšanas, vienkārši smieklīgi.
Un Rietumu klusēšana un problēmas “neredzēšana” ir nožēlojama.

+4
0
Atbildēt

1

    P_Dancis > mary75 12.10.2010. 21.08

    Gluži vai brīnums no parasti proamerikāniski noskaņotā Džera ko tādu dzirdēt :)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu