Ekspertu pārsteidz apģērba sadārdzinājums veikalos
Mēneša laikā precēm cenas ir pieaugušas par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Komentējot jaunākos datus par cenām veikalos, ekspertu pārsteidz ziemas sezonas apģērba sadārdzinājums. Bažas raisa arī inflācijas gaidas.
Septembrī, salīdzinot ar cenām augustā, pārtikas grupā par 10,1% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, par 5,1% – graudaugu izstrādājumiem, par 1,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti. Par 1,5% sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un par 2,4% – augu eļļa un tauki. Noslēdzoties izpārdošanām un tirdzniecībā nonākot jaunajai rudens kolekcijai, apģērbam cenas pieauga par 5,6%, bet apaviem – par 7,8%. Cenu līmeni mājokļa grupā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas cenu samazinājums par 3,9%.
Gada griezumā pēc gandrīz gada pārtraukuma patēriņa cenas septembrī atgriezās pieauguma līknē, gada inflācijai sasniedzot 0,4%. Vēl šā gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, bija 0,3% deflācija. Gada laikā precēm cenas pieaugušas par 2%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 3,5%. Vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, samazinājies par 1,8%.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna komentē, ka turpmāk mūs sagaidāma mērena inflācija. Viņu uztrauc strauji pieaugošās patērētāju inflācijas gaidas, kas uzņēmumiem ļauj vieglāk kāpināt cenas, neskatoties uz vēl arvien diezgan vājo patēriņu.
„Ne bez pārsteigumiem, cenu pieaugumu uzrādīja jauno rudens/ziemas apģērbu un apavu kolekciju ienākšana veikalos. Jācer, ka jaunās cenas būs adekvātas pirktspējai un preces dziļi neieguls veikalu plauktos,” komentē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Liela ietekme uz cenu līmeni būšot iespējamām izmaiņām nodokļos (PVN, akcīze), gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums, kā arī iespējamā gāzes cenu pārskatīšana. Tā kā pirktspēja būs samērā vāja, krass pakalpojumu cenu pieaugums neesot gaidāms.
Komentāri (11)
gunasniedzina 08.10.2010. 15.29
Budžeta deficīts bīdīs inflāciju uz augšu, ekonomika nespēj absorbēt valsts tēriņus un EU fondu naudu. Ir milzīgie riski pazaudēt konkurētspēju. Deficītu vajag samazināt straujāk, stagflācija klauvē pie durvim.
0
mantins7 08.10.2010. 15.28
Tā arī nesapratu, kurš eksperts īsti par tām drēbītēm satraucās? It kā versija ir, bet negribu pārsteigties ar dzimumaizspriedumiem. :)
0
neimane marita 08.10.2010. 17.29
Manuprāt tas ir tādēļ, ka papētot eiropas tirgotāju cenas, tās arī ir cēlušās salīdzinot ar 2009 gadu. Tātad ražotāji vai starpnieki arī ir veikuši savu cenu pacēlumus. Mans viedoklis ir tāds, ka tirgotāji Latvijā vairs nespēj pārdot tādos apjomus kādi bija 2008. un 2009. gadā. Lidz ar to saskaitot izmaksas un ienākumus nespējot pacelt apgrozījumus, tirgotāji diemžēl paceļ cenas. Jo telpu īres, apkures rēķinus, apkalpošanas izmaksas un nodokļus neviens nesamazina.
0