Pērn ārvalstu kompānijas nopirkušas 36 tūkstošus hektāru zemes
No desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, tikai divos uzņēmumos kontrole ir pašmāju fiziskajām vai juridiskajām personām, šodien vēsta „Latvijas Avīze”, atsaucoties uz „Baltic Screen” apkopotajiem datiem. Eksperti secina, ka lielais zemes pirkšanas un pārdošanas laiks ir beidzies, un zeme nonākusi pie galalietotājiem.
Kā vēstīts laikrakstā, gada laikā ārvalstu kompānijas Latvijā nopirkušas vismaz 36 tūkstošus hektāru zemes, kas ir uz pusi vairāk nekā iepriekš, kad tika nopirkti vidēji 24 tūkstoši ha zemes gada laikā.
Savukārt fizisko personu vidū zemes īpašumi lielākoties pieder vietējiem. Trīs lielākie zemes īpašnieki Latvijā ir Mihails Uļmans, Modris Fokerots un Valentīns Kokalis.
Uļmans, kurš ir „Mono” holdinga boss jau vairākus gadus ir lielāko zemes īpašnieku fizisko personu līderis. Kā informē avīze, šo statusu viņam nodrošināja pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātā zeme. Viņa īpašumā piederošā zemes vienības kadastrālā vērtība lēsta 582731,4 latu vērtībā.
Fokerots ir Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs, kurš aizvadītā gada laikā turpinājis samazināt sev piederošās zemes platības, norādīts „Latvijas Avīzē”. Savukārt Kokalis pērn jau trešo gadu pēc kārtas turpinājis palielināt sev piederošās zemes platības.
Juridisko personu vidū lielākās zemes platības Latvijā pieder SIA „Foran Real Estate”, kas ir Norvēģijas „Storebrand Livsforsikring AS” un pašmāju uzņēmēja Gundara Skudriņa kopuzņēmums. Uzņēmuma kopplatība 2007.gada laikā esot dubultojusies līdz 11 102 ha, 2008.gadā klāt nākuši vēl 23 600 ha, bet pēdējā gada laikā nopirkti vēl 14,6 tūkstoši ha, liecina laikrakstā publicētie dati.
Otrajā vietā zemes platību ziņā ierindojies uzņēmums SIA „Rīgas meži”, bet trešajā vietā – SIA „Myrtillus”. Šī uzņēmuma oficiālais īpašnieks iepriekš bija ASV reģistrētā „Phemus Corporation”, bet tagad Zviedrijas „Bergvik Skog AB”.
Komentāri (30)
Tane-Dane 08.10.2010. 10.51
Lai tā bildīte būtu pilnīgāka, tad pie šiem skaitļiem būtu jāpievieno arī bankās ieķīlāto, vai jau to meitu īpašumā pārgājušo zemju platības.
0
rozaa11 09.10.2010. 01.03
taisnība jau ir Grieķijā dotācijas ir par 1 ha 500 eu Latvijā 90 eu (LA).
Tas ir fakts ka nav naudas un mēs nēsam tik konkurēt spējigi (kautgan Grieķijā arī ir krīze , bet algas lielākas pensijas arī + vēl kautkādas 13 algas un pensijas , tanī pašā laikā cenas līdzīgas Latvijas cenām ).Tā ir vienkārši tīra matemātika mēs arī nevaram pat būt konkurēt spējīgi jo lauksaimnieki visu pēr par eu cenām (ķimikālijas , minerālmēsli utt).
Plus vēl iepriekšejā valdība (birokrātija , debīlas izdomātas itkā eu normas kuras tur nemaz nav, tas taču ļoti traucē attīstību).Var turpināt bet pietiek(būs jau labi).
0
a_oleinika 08.10.2010. 20.38
Viss ir normāli. Zeme arī ir aktīvs, un labākajā gadījumā tā nonāk pie tā, kas to var izmantot, ieguldot naudu un gūstot peļņu. (Un pa ceļam nodarbinot cilvēkus, maksājot nodokļus utt.)
Ja kādam nav naudas investīcijām vai arī vienkārši pārrēķinājies ar iegādi, tad ir pilnīgi vienalga, pie kā tā beigās nonāk, ja tikai šis galalietotājs to spēj produktīvi izmantot.
Savukārt bankrotiem tas ir glābiņš, ja no viņiem vispār kāds kaut ko nopērk. Daudziem to ir grūti pieņemt, bet brīvajā tirgū šī ir viena no standartsituācijām.
Tiem, kas čīkst, ka ļaunie ārzemnieki izpērk latvju zemes un bāleliņiem nekas nepaliks, var droši ieteikt doties uz laukiem un novērtēt reālo situāciju. Pa (relatīvi) sviestmaizi atradīsiet un varēsiet ar to darīt, ko tikai sirds iekāro! (Ja vispār sirds kaut ko kāro darīt ar zemi.) Viensētas izmirst, bet uzņēmīgu un gudru lauksaimnieku nav tik daudz, lai visu šo zemi apsaimniekotu.
0