Ķibeles, kas nevieno
Divas no iepriekšējā Saeimā pārstāvētajām partijām ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā. Vispirms jau “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), kas pēc vēlēšanām, iegūstot 1,4% balsu noslīdējusi sīkpartiju kategorijā, un dabisks kļūst jautājums par tās tālākās pastāvēšanas lietderību. Ne tikai vēlētājiem, bet arī pašiem partijas biedriem.
Tagad PCTVL sūkstās, ka, de Golla vārdiem runājot, apstākļi stiprāki par cilvēkiem. Partijai bija savs pēdējo reizi izspēlējamais trumpis – Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka, kuru sakarā ar uzradušos nemodi dēvēja par premjera amata kandidāti. PCTVL sūdzas par izstumšanu no krieviski vēstošās informatīvās telpas, un bezmaz vai par labo gariņu tai kļuva Latvijas Televīzija (LTV), kas partiju aicināja uz publiskajām diskusijām.
Turklāt šajās diskusijās, ņemot vērā, ka tās notika latviski, PCTVL nemaz tik slikti neizskatījās, kaut arī vienmēr var būt labāk. Nelaime tikai tā, ka PCTVL vēlētāji neskatās LTV, tie skatās Pirmo Baltijas kanālu (PBK), kas patiešām šo partiju izteikti nemīlēja, nelaida ekrānā. Pat neuzaicināja uz t.s. potenciālo premjeru diskusiju, kuru vadīja no Maskavas “izrakstīts” televīzijas žurnālists. Piebildīsim – krievu šovinists. Ar to pašu ir atbildēts, kāpēc šo pasākumu atteicās kuplināt amatā esošais premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
Gribētos jau ticēt, ka PCTVL izgāšanās liecina, ka Latvijā stingri gājis mazumā to vēlētāju skaits, kurus pamatoti varam dēvēt par krievu šovinistiem. Taču te nevar neņemt vērā PCTVL saņemto “dunča dūrienu mugurā”. Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) PBK teikto mudinājumu PCTVL atbalstītājiem – kopīgas lietas labā balsot par “Saskaņas centru”. Šie pilsoņi nonāca izvēles priekšā: palīdzēt SC uzvarēt vēlēšanās vai ļaut PCTVL noturēties uz ūdens.
Tobrīd sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja PCTVL 3,9% vēlētāju atbalstu, glābt varēja. Iznākums zināms. PCTVL acīm redzot neatliek nekas cits, kā lemt – būt vai nebūt. Ja būt – tad kā.
Ne katastrofālā, bet arīdzan sarežģītā situācijā nonākuši PCTVL redzamākie oponenti vairāku sasaukumu Saeimās. Apvienība TB/LNNK, par kuru tagad jājautā, cik pamatoti varam runāt par partijas pārstāvniecību 10.Saeimā, ja tur ir tikai viens pie TB/LNNK pārstāvošs deputāts. Dzintaram Rasnačam parlamentārā darba pieredzes netrūkst, taču nonākt komandā, kurā ir septiņi iesācēji, nav nekāda izklaide. Stāvoklis, kādā nonākusi TB/LNNK labi ilustrē mūsu t.s. vecajās partijās izauklētās mīnas ar laika degli. Apvienībā PLL tas “uz āru” nenāca, jo tajā ietilpst divas vecās partijas un kaut kāda plašākai publikai maz zināma uzņēmēju organizācija.
TB/LNNK un organizācija “Visu Latvijai” sākotnēji gatavojās startēt vēlēšanās ar diviem dažādiem sarakstiem. Kad kļuva skaidrs (Latvijas sociologi strādā diezgan godprātīgi, un to zina visi), ka abiem politiskajiem spēkiem izredzes palikt aiz borta ir manāmi lielākas par iespējām tikt pie Saeimas deputātu mandātiem, sekoja vēlēšanu apvienības izveidošana. Tam bija politiska loģika, taču iznāca negaidīts blakus rezultāts. Vēlētāji deva priekšroku nevis vecajiem bukiem, gadu gaitā vēlētājiem vienkārši apnikušajiem partijas biedriem, bet gan no malas nākušām svaigām asinīm. Politikā tā ir diezgan ierasta lieta, un vērojama daudzās demokrātiskās valstīs. Nespēja parastos apstākļos regulāri “uzfrišināt” partijas vadību, dodot ceļu nevis vienkārši jaunām, bet arī gados jaunākām sejām atspēlējas, un smagi. Ja tas būtu bijis pa spēkam, situācija, kad klātpienācēji paņem parlamenta mandātu lauvas tiesu, būtu iespējama daudz mazāk.
Var vien mēģināt prognozēt, kas jau tuvākajā nākotnē sagaida vēlēšanu apvienību “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Tikai puslīdz drošu prognožu nav.
Komentāri (39)
buchamona 05.10.2010. 19.05
Krievalodīgā spārna saturā nekā jauna arī pēc šīm vēlēšanām – valoda un pilsonība, un cīņu par “tiesībām” nekur nav pazudusi. Tas, ka viņi no divām partijām pārtapa vienā – vnk atgriezās pie sāktonējās pastāvēšanas formas.
Par VL turpmāko likteni. Domāju, viss ir atkarīgs, kur šī partija nonāks, veidojoties valdošajai koalīcijai. Ja opozīcijā, tad var gadīties, ka bez politiskas pieredzes, viņi tā arī opozīcijā pazudīs, sevi “neiezīmējuši”. Tas būtu žēl, jo nav jau mums tik daudz to jauniešu ar stingri nacionālu stāju.
Ja nonāks pozicijā, ir tāda lieta, kā koalīcijas līgums, caur kuru tad var viņus “ievadīt” :) parlamentārajā darbā. Visas šīs Āboltiņas pļāpas par “nezināmajiem puišiem” nav nopietnas, ja ir vēlēšanās strādāt, tad var sastrādāties ar jeb kuru, tā vismaz par sadarbību ar VL vēlēšanu naktī teica Dolgopolovs :)
0
astra_ozo 05.10.2010. 19.40
NA astoņas vietas Saeimā – visos apgabalos pārliecinoši pārsniegta 5 % barjera.Izņemot padomju laikā kolonizēto Latgali. Tas noticis neraugoties uz nomelnošanas kampaņu, kuru pret patriotiskiem spēkiem bija izvērsuši mediji. Turklāt daudzi TB atbalstītāji nobalsoja par V, lai nepieļautu SC uzvaru. Drīzāk NA rezultāts ir veiksme, nevis neveiksme.
Par PCTVL piekrītu riņķī_apkārt – interfronte atkal vienā masā. Ja daži dēvēja pctvl vēlētājus par radikāļiem, tad šogad šie radikāļi, kā paklausīgi ierindnieki nobalsoja par to ko Kremlis lika – par SC. Nekas jau nav mainījies…
4
Sanšains > astra_ozo 05.10.2010. 20.46
Tas noticis neraugoties uz nomelnošanas kampaņu, kuru pret patriotiskiem spēkiem bija izvērsuši mediji.
=============================
Nevaru piekrist. “Latvijas Avīze” nepārprotami izrādīja simpātijas “Nacionālajai apvienībai”, apmēram tādā pašā intensitātē kā “Ir” (un “Nekā personīga”) – “Vienotībai”.
Domāju, ka diemžēl bez “Latvijas Avīzes” atbalsta NA varētu arī nepārvarēt 5% barjeru. Neaizmirsīsim, ka starp latviski iznākošajām avīzēm “Latvijas Avīzei” ir vislielākais abonentu skaits. Jā, tradicionālajiem medijiem joprojām ir liela nozīme.
0
raimonds_bossltd > astra_ozo 05.10.2010. 21.30
to Haris
Latvijas avīze un IR tiešām neapmētāja ar dubļiem nacionālpatriotiskos spēkus, VL.
0
astra_ozo > astra_ozo 05.10.2010. 23.25
Biju piemirsis par LA – cerēsim, ka sadarbība turpināsies un patriotiem būs laba vieta, kur paust savas idejas, jāmodina cilvēkos pašapaziņa, varbūt arī Daugavpils vēl nav pilnībā zudusi…
LA reizēm pašķirstu, tur tiešām aizstāv domu par nacionālas valsts pastāvēšanu. Diemžēl LA pozīcija gan vairāk aprobežojas ar rakstiem par sliktajiem krieviem, konkrētām situācijām.
Vairāk būtu jāstrādā pie tiesību pamatojuma – jāatgādina par okupācijas un PSRS koloniālās politikas seku likvidācijas nepieciešamību, par to, kāpēc būtu jāpārtrauc naturalizācija.
0
Sanšains > astra_ozo 05.10.2010. 22.47
Nu, piemēram, Ozoliņš tikai cietās, lai neapmētātu, un īsti nemaz nenocietās – skat. viņa rakstu “Pret ko balsot?” http://www.ir.lv/2010/10/1/pret-ko-balsot-2
Nebrīnīšos, pat sagaidu, ka tagad, sajutis jaunās vēsmas (“Vienotības” iespaidīgo uzvaru un lielākās daļas koķetēšanu ar SC), Ozoliņš beidzot ļaus vaļu savai totalitārā liberāļa žultainajai nepatikai pret nacionālistiem.
“Latvijas Avīze” savukārt atbalstīja “Visu Latvijai”: Krustiņa atzīšanās, ka balsos par VL, tad vēl vairākas nozīmīgas intervijas tieši pirms vēlēšanām, kur intervētie izsakās par atbalstu VL.
0
gundega_heiberga 05.10.2010. 19.22
Nopietns pārbaudījums gaida arī Jēkaba ielas nama apsardzi – kad nāksies dabūt ārā Buzajevu.
0