Tuvākajās dienās karstums pieņemsies spēkā visā Eiropā
Brīvdienās Latvijā no jauna pastiprināsies karstums, svētdien un nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra Latvijā var sasniegt +32..+34 grādus, atsaucoties uz sinoptiķu prognozēm, ziņo BNS. Ja prognozes piepildīsies, šis būs lielākais karstuma vilnis Latvijā kopš 2006. gada jūlija, kad gaisa temperatūra Skrīveros pakāpās līdz +35,3 grādiem.
Patlaban karstums pieņemas spēkā Pireneju pussalā, un Spānijā termometra stabiņš pakāpsies virs +40 grādiem. Tuvākajās dienās karstuma vilnis izpletīsies uz ziemeļaustrumiem, aptverot gandrīz visu Eiropu. Piemēram, Vācijas lielākajā daļā brīvdienās tiek prognozēta temperatūras paaugstināšanās līdz +35 grādiem, dažviet līdz pat +38 grādiem.
Vēl nav iespējams precīzi prognozēt, cik lielā mērā karstums skars Latviju. Pašreizējās "Global Forecast System" prognozes vēsta, ka piektdien gaisa temperatūra Latvijā nepārsniegs +28 grādus, sestdien Zemgales dienvidos tā paaugstināsies līdz +31 grādam, bet svētdien jau lielā Latvijas daļā iespējama +30..+32 grādu svelme, dažviet Zemgalē – pat +33 grādi. Nākamās nedēļas sākumā karstums varētu kļūt vēl par vienu vai diviem grādiem lielāks. Jūtami vēsāks būs piekrastē, jo gaidāms jūras vējš.
Nedēļas nogalē Latvijā pārsvarā spīdēs saule, tiek prognozēta neliela iespēja, ka izveidosies atsevišķi lietus un negaisa mākoņi. Pūtīs lēns līdz mērens vējš, galvenokārt no rietumiem.
.
Komentāri (16)
mary75 06.07.2010. 18.39
Latvijā vislielāku % no algas nodokļos maksā taisni cilvēki ar zemām algām.
Cik zinu, gan Lietuvā, gan Igaunijā neapliekamais minimums ir vairākas reizes lielāks, nevajadzētu celt to arī Latvijā?
Tas taču arī celtu patēriņu?
Un, lai to kaut daļēji kompensētu, nebūtu laiks, tomēr, domāt par proporcionālu, nevis regresīvo nodokļu sistēmu?
Par progresīvo, acīmredzot, runāt vispār pāragri.
Un ir jau vēl daudzas vietas, kur var taupīt, valsts aparāts mums vēl arvien tērē daudz lielāku % no IKP, nekā ES, katrā valsts iestādē konstatē nelietderīgus tēriņus, ar vienu vārdu sakot – jāveic, beidzot, tās strukturalās reformas.
Britu valdība tikko ka izdeva rīkojumu – visām ministrijām samazināt izdevumus par 40%, izņemot izglītības un kara, un, nekas, neviens nekur sūdzēties neskrēja.
Un pie soc. budžeta būs jāķeras tik un tā, arī pie pensionēšanās vecuma, jādomā reāli.
Un kā ir ar luksus preču nodokli?
Bet, tad jau visu reģistrēs kaimiņvalstīs, laikam, neder.
5
guncha26 > mary75 07.07.2010. 00.28
dzeris49 Latvijā vislielāku % no algas nodokļos maksā taisni cilvēki ar zemām algām.
– – – – – – – –
Pieradisiet?
Pretejo pieradisu loti viegli. IIN un Soc.nodokla likmes ir vienadas visiem algas limeniem. Neapliekamais minimums samazina nodoklu likmi tiesi cilvekiem ar zemam algam. Progresiva nodoklu sistema darbojas Latvija jau vairakus gadus.
0
mary75 > mary75 07.07.2010. 06.48
Jā, neviekli izteicos, nevis lielāko % no algas, bet, lielāku % no kopējas nodokļu masas.
Jo, teorētiski, protams, cilvēks ar 200ls. algu, kuram vēl neatvelk no neapliekamā minimuma, % no algas samaksā mazāk, kā tas ar 2000 algu.
Kaut arī, ar progresīvo nodokļu sistēmu jau nu izprot pilnīgi ko citu, nevis neapliekamo minimumu.
Bet, parēķināsim, cik paliek vienam, cik otram, un vai tas ir taisnīgi.
Kaut arī, no tā, kas pelna daudz viedokļa tas ir taisnīgi, bet, labklājības valstis, tomēr, iet, citu ceļu – jo vairāk pelni, jo vairāk atdod sabiedrībai, un, kā redzam, taisni šinīs valstīs dzīves vide ir vislabvēlīgāka.
Un vai tad tas limits 60000 gadā, virs kura IIN tikai 10%, jau atcelts?
Tad es neesmu lietas kursā, un mums jau ir proporcionalā nodokļu sistēma?
Bet,, 30 gadu Latvijā cilvēki ar ienākumiem zem 1000 latiem gadā nodokļus nemaksāja vispār, kaut kas līdzīgs arī tagad ir daudzās valstīs, un neapl. minimums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, tas ir fakts.
0
guncha26 > mary75 07.07.2010. 11.49
ar progresīvo nodokļu sistēmu jau nu izprot pilnīgi ko citu, nevis neapliekamo minimumu.
– – – –
Ar progresīvo nodokļu sistēmu saprot nodokļu sistēmu kurā palielinoties ienākumam palielinās arī tā daļa kuru no šī ienākuma ir jāatdod nodokļos. Nav svarīgi vai tas ir izteikts likmēs, neapliekamajā minimumā, nodokļu atvieglojumos vai kā savādāk. Svarīgs ir gala rezultāts – cik ir nomaksāts attiecībā pret ienākumu, nevis kā tas ietīts juridiski.
________________________________________________
Bet, parēķināsim, cik paliek vienam, cik otram, un vai tas ir taisnīgi.
– – – – – – – – –
Paliek tik daudz cik NOPELNA. Taisnīgi ir motivēt cilvēkus strādāt vairāk un pelnīt vairāk. Taisnīgi ir motivēt cilvēkus ieguldīt labā izglītībā, radošās idejās, sūrā darba un par to arī saņemt 2000 nevis 200. Tikai tā rodas sabiedrības labklājība.
0
guncha26 > mary75 07.07.2010. 11.50
labklājības valstis, tomēr, iet, citu ceļu – jo vairāk pelni, jo vairāk atdod sabiedrībai, un, kā redzam, taisni šinīs valstīs dzīves vide ir vislabvēlīgāka.
– – – – – – – – – –
No 2000 IIN nodoklī samaksa (rupji) 500. No 200 (atkal rupji)- 30. Dzivs apliecinajums ka tie, kas pelna vairak, ari samaksa vairak. Pētījumi rāda ka pēdējo 25 gadu laikā pasaules valstis arvien vairāk no progresīvās nodokļu sistēmas virzās uz proporcionālo. Piemēram, ASV augstākā likme no 70% (70-to gadu vidus) ir samazinājusies uz 35% (patreiz). Vairāki ekonomisti tieši ar šo parādību saista pasaules labklājības straujo attīstību pēdējos 25 gados.
Ir jāsaprot vienu vienīgu domu, ka kopējo labklājību sabiedrībā rod cilvēki radot un ražojot preces un pakalpojumus, nevis valsts dalot vai pārdalot saražoto. Tāpēc ir jāstimule tieši pirmais process, nevis otrais.
0
mary75 > mary75 07.07.2010. 14.09
No 200 30 nekādīgi nasanāk, rēķini, kā gribi.
Un, ne visi spējīgi labi pelnīt.
Un, ne visi paši pie tā vainīgi.
Manuprāt Skandināvijā panākts labs balanss starp pelnīšanas iespējām un sociālo aizsardzību, jo valsts stabilitāti un labklājību nosaka nevis bagāto daudzums, bet, vidusšķiras lielums, un to panāk ar nodokļiem un to pārdali.
Skaidra lieta, es te neiestāsjos par “visiem sadalīt vienādi”.
0
nikolajs0305 07.07.2010. 08.36
diezgan vienkāršs bet precīzs domu grauds: “Gandrīz divus gadus nepārtraukti skanot runām par nepieciešamību taupīt, var aizmirst, ka ekonomiskās politikas mērķis tomēr ir dzīvot labāk, nevis sliktāk.” Mūsu valsts taupīšanas programmas rezultāts – godīgie, taisnīgie un patriotiskie noteikti dzīvo sliktāk. visi citi – ja ne labāk, tad ne tik slikti.
0
disassociative 07.07.2010. 08.59
Tas notiktu ”pats no sevis”, ja privātais sektors — uzņēmumi un mājsaimniecības, piebremzētu savu parādu samazināšanu un uzkrājumu palielināšanu, attiecīgi vairāk tērējot un palielinot nodokļu ieņēmumus.’
________________
Vairāk tērējot ko? Atkal kredītu naudu?
Šobrīd lielākā naudas masa aizplūst banku kasēs, samaksājot kredītus. Cilvēciņš saņem algu, norēķinās ar banku un atlikušajām kapeikām mēģina samaksāt par dzīvokli, pabarot ģimeni u.t.t. Jāatbrīvo šī naudas masa, ko nosmeļ bankas. Un to var izdarīt ar korektu privātpersonu bankrota procedūru. Tas dotu iespēju vismaz tuvāko dažu gadu laikā atbrīvot patreizējos kredītu vergus un atbrīvot naudas masu, kas aizplūst Zviedrijas virzienā.
0