Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 4
Latvijas vēstures institūta pētnieku kolektīvais darbs 20. gadsimta Latvijas vēsture veltīts norisēm Latvijā 1940.—1964. gadā.1 Uzrakstīt recenziju par diviem apjomīgiem sējumiem ir grūts un nepateicīgs darbs, zinot, ka jau pirms desmit gadiem, kad iznāca otrais sējums2, daži autori pauda neapmierinātību ar galaproduktu, bet, kā ierasts, publiski šie iebildumi neizskanēja.
20. gadsimta Latvijas vēstures pirmais sējums iznāca 2000. gadā ar mērķi sniegt no marksistiski ļeņiniskajām dogmām brīvu, neizkropļotu, objektīva rakstura «galvenokārt latviešu tautas vēsturi»3. Tajā laikā tas bija adekvāts piedāvājums, un arī izpratne par vēsturi kā etnisku, ne nacionālu un kur nu vēl transnacionālu stāstu ir šī laika iezīme, kas saglabājusies arī daļā šodienas diskursu, kurā joprojām tiek akcentētas tautas (ne nācijas) ciešanas un unikalitāte, kuru citi nevēlas vai nevar saprast.
Jaunajos sējumos hronoloģiski turpināts Latvijas vēstures stāsta izklāsts, tomēr par galveno uzdevumu jau izvirzīta faktu konceptualizācija un zināšanu sniegšana gan par aprakstāmajiem notikumiem, gan to historiogrāfiju. Visumā tas ir nopietns piedāvājums, ar ko arī tiek attaisnota konceptualizējošo akadēmisko vēstures grāmatu — vēstures metanaratīvu — nepieciešamība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.