Kā kritēriju maiņa dzīvesvietas izvēlē ietekmēs demogrāfiju un reģionu attīstību

Sapni par kuplu ģimeni ar vismaz trīs bērniem un plašāku dzīvesvietu kavē piepildīt piemērotu mājokļu trūkums – tāds ir secinājums, izvērtējot ģimeņu vēlmes, paradumu maiņu un nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumu. Iezīmēšu piecas jaunākās tendences mājokļu izvēlē un pieejamībā, kurām ir liels potenciāls ievērojami mainīt gan nekustamo īpašumu tirgu, gan demogrāfisko situāciju.

Plašāks mājoklis ārpus Rīgas.

Tāda ir jaunākā tendence iedzīvotāju prasībās par dzīvesvietu. Arvien vairāk cilvēku vēlas dzīvot ārpus Rīgas un lielākas platības mājokļos, jo pandēmijas ietekmē, strauji attīstās attālinātās strādāšanas iespējas. Ja retāk jābrauc uz biroju, tad arī attālums ir mazāks šķērslis, tāpēc cilvēki gatavi izskatīt dzīvesvietas attālākās vietās, bet ar lielāku platību, lai varētu komfortabli strādāt no mājām. Turklāt mājoklis vairs nav tikai vieta, kurā ģimene vēlā vakarā pēc bērnudārza, skolas, darba, pulciņiem pavakariņo un pārnakšņo. Pandēmija ieviesusi korekcijas, un ģimenes daudz vairāk laika pavada mājās – mājoklis vienlaikus ir arī bērnudārzs, skola, ofiss, izklaides vieta.

Statistika liecina, ka šobrīd aktivitāte nekustamo īpašumu tirdzniecībā Pierīgā un reģionos ir virs iepriekšējā līmeņa, un pat lielāka nekā iepriekšējos gados. Jūlijā nekustamo īpašumu darījumu skaits Pierīgā bija par 15% un pārējā Latvijā par 13% lielāks, savukārt Rīgā par 16% mazāks, salīdzinot ar pērno jūliju. Tas, protams, īstermiņa rādītājs, tomēr jaunās realitātes dzīves ritms ilgtermiņā veicinās dzīvošanu tālāk no centra.

Interese par mājokļiem reģionos liela, bet piedāvājums mazs. “Kredītu banka un Altum apstiprināja, bet ir cita problēma – nav ko pirkt,” šādi kādas jaunās ģimenes ar bērniem situāciju diskusijā par mājokļu pieejamību atstāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Problēma – faktiski viss nekustamo īpašumu tirgus ir koncentrējies Rīgā un Pierīgā, savukārt piedāvājums reģionos ir mazs, dārgs un sliktā stāvoklī.

Nekustamā īpašuma cena un likviditāte reģionos ir īpaši jūtīgs jautājums. Uzbūvēt jaunu mājokli reģionā maksā praktiski tikpat, cik Rīgā, savukārt iedzīvotāju oficiālā pirktspēja reģionos nav tik liela. Būtu bezatbildīgi finansēt nolietotu mājokļu iegādi, par kuru iegādi ģimenes vēlāk būs nelaimīgas, jo papildus būs nepieciešami vēl ļoti lieli ieguldījumi īpašumu savešanai kārtībā un uzturēšanai. Jaunajos projektos kredīta iespējas ir plašākas, tomēr jauno mājokļu piedāvājums ir ierobežots arī Rīgā, un apmēram 50% no darījumiem ir ar padomju laika tipveida mājokļiem.

Iedzīvotāju paradumu maiņa un gatavība dzīvot ārpus galvaspilsētas ir lieliska iespēja, ko izmantot, lai ar valsts atbalsta instrumentiem iekustinātu nekustamo īpašumu tirgu reģionos, aktivizējot jaunu daudzdzīvokļu namu būvēšanu un īres tirgu.

Vēlētos ģimenes pieaugumu, bet nav piemērota mājokļa.

Jūlijā parasti ir lielākais jaundzimušo skaits, taču šogad jūlijā piedzimuši par apmēram tūkstoti mazāk bērnu nekā pērn. Kā secina demogrāfs Ilmārs Mežs, Latvija strauji virzās uz to, lai 2020.gads kļūtu par gadu ar viszemāko jaundzimušo skaitu ne tikai 21.gadsimtā, bet arī kopš kara.

Vai tiešām ģimenes nevēlas bērnus? Emocionāli ģimenes vēlas vairāk bērnu, bet to kavē praktiskā daļa – piemēram, atbilstošs mājoklis. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat aptauja. Visbiežāk ģimenes ar vienu bērnu vēlētos ģimenes pieaugumu, ja varētu iegādāties savu mājokli. Savukārt teju puse no tiem, kuriem ir divi bērni, lemtu par trešo atvasi, ja varētu iegādāties lielāku mājokli.

Tieši vecāki reģionos vēlētos kuplākas ģimenes un vairāk nekā trīs atvases.

Labs atbalsts ir Altum mājokļu programma, kas ļauj nekustamo īpašumu iegādāties ar mazāku pirmo iemaksu, un ģimenes šo iespēju aktīvi izmanto. Turklāt pašlaik iespējas ir paplašinātas – programmai var pieteikties atkārtoti, ja ģimenei nepieciešams lielāks mājoklis, to var izmantot vēl pirms bērna piedzimšanas, savukārt daudzbērnu ģimenēm ar ne mazāk kā trīs bērniem būs pieejami granti.

No bankas Citadele hipotekārajiem kredītiem 70% ir izsniegti ģimenēm ar bērniem un 50% no tiem ir ar Altum galvojumu.

Mājokļa izvēle vēl pārdomātāka, un ar iegādi nesteidzas.

Kopumā pandēmijas ietekmē ģimenes kredītus ņem vēl pārdomātāk, rūpīgi izvērtējot īpašuma cenu, nepieciešamo platību, atrašanās vietu un bērnudārzu, skolu pieejamību. Pēc strauja pieprasījuma krituma pavasara mēnešos, jūlijā Citadele saņēma rekordlielu skaitu hipotekārās kreditēšanas pieteikumu, ievērojami vairāk arī nekā pagājušā gada jūlijā. Ievērojama daļa izmanto iespēju aizpildīt hipotekārā kredīta pieteikumu, bet ar īpašuma iegādi nogaida. To daļēji varam arī skaidrot ar to, cik šis pakalpojums ir kļuvis ērts un vienkāršs – patlaban pieteikumu var aizpildīt jebkuras bankas klients, kā arī dokumenti tiek automātiski ievākti no dažādiem reģistriem, un atbildi jau var saņemt dienas laikā. Turklāt praktiski visu īpašuma iegādes procesu šobrīd iespējams veikt attālināti, ieskaitot video vizīti pie notāra un dokumentu attālinātu iesniegšanu zemesgrāmatā.

Interesējas par kredītspējas uzlabošanu.

Regulāri, caurspīdīgi un pietiekami ienākumi joprojām ir būtiskākas šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Pirmās iemaksas trūkumu, kas agrāk bija galvenais šķērslis mājokļa iegādei, lielā mērā ir atrisinājusi Altum mājokļa programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem. Tomēr jāapzinās, ka arī šobrīd ir nepieciešama pirmā iemaksa, un savlaicīgi jāveido uzkrājumi mājokļa iegādei.

Nevajag aizmirst – nosakot kredītspēju, ņem vērā arī visas esošās kredītsaistības, tai skaitā galvojumus un kredītvēstui. Uzlabojot oficiālo ienākumu plūsmu un pārskatot esošos kredītus, kredītspēju var uzlabot. Piešķiramā kredīta apmērs un termiņš ir atkarīgs ne tikai no ienākumiem un kredītsaistībām, svarīga ir arī īpašuma cena un likviditāte. Labā vietā un stāvoklī, kā arī tirgū pieprasītiem īpašumiem pieejamā hipotekārā kredīta summa un termiņš būs lielāki.

Anna Fišere-Kaļķe ir bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Baltijā.