Visu rītu viņa raud. Ak kungs, cik banāli, cik triviāli tas skan. Tā kā Ivo Fomina dziesmā Viņa raud. Hertas iekšējais radio jau atskaņo viņa čerkstošo balsi: «Viņa raud. Un viņai līdzi raud mākoņi. Viņa raud. Bet tu jau tālumā nedzirdi.» Viņa nevar ciest salkanus tekstiņus par romantiskas mīlestības sāpēm, it kā tās būtu tik svarīgas, ka to dēļ varētu apstāties pulksteņi, cilvēku sirdis un pat feisbuka slīdošā lente.
Svētdiena
Ilustrācija — Evija Pintāne
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.