Divi stāsti par radošo patvērumu un veidu, kā būt patiesam pret sevi
Viņu kaitina mani jautājumi un, kā vēlāk izrādās, ne tikai manējie. Jautājumi, komentāri, attieksmes — apkārtējo reakcija ir iestrēgusi līdzjūtībā par Ilonas vīra, mūziķa Rolanda Ūdra, piedzīvoto. Pirms četriem gadiem kādā ziemas pēcpusdienā viņu notrieca mašīna. Viņš vairs nedzied, taču spēj runāt. Nestaigā, taču spēj sēdēt. Zaudējis sadzīvisku neatkarību, viņš tomēr ir dzīvs. Cieši acīs skatīdamās, Ilona Balode to atgādina, kad ar jautājumiem esmu pienākusi pārāk tuvu. Atkāpjoties mainu sarunas tēmu, un Ilona atdzīvojas. Saprotami. Viņai pietrūkst esības ārpus ieslēgtības dzīvē, kas negribēta sākās tajā ziemas pēcpusdienā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.