3 dzejoļi tuvākajiem 100
Atdzejot Zbigņeva Herberta (Zbigniew Herbert, 1924—1998) darbus man ir bijusi vēlme sen, taču, tā kā viņa krājuma neesamība latviešu valodā ir kļuvusi par visai pierastu lietu līdzās Gombroviča prozas darbu neesamībai un daudzām citām spožām, latviski vēl neatrodamu poļu autoru darbu rindām, nesteidzos sevi ar to konfrontēt pārlieku bieži. Gribas uztaisīt cita poļu dzejas milža Česlava Miloša dzeju savā izlasē, gribas Jaroslava Ivaškeviča prozu izdot un turpināt tulkot visus tos, kam šie vīri varētu būt vectēvi un vecvectēvi. No otras puses, kaut kas skumīgs ir tajā, ka maniem draugiem ir jālasa citi poļu dzejas lielmeistari te angliski, te krieviski, lai cik labi arī būtu atdzejojumi šajās valodās.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.