Latvijas Konkurences padomē Global Competition Review (GCR) ikgadējo reitingu gaida ar trīcošu sirdi, jo zvaigznes nebūt nekrīt tik viegli. Vēl jo vairāk tik mazai iestādei kā Latvijā, kuras finansējums uz citu līdzīgu institūciju fona – gan starptautiski, gan tepat pašu valstī, piemēram, starp nozaru regulatoriem, – ir smieklīgi zems.
Tāpēc jo lielāks gandarījums par augsto novērtējumu šī gada GCR reitingā Global Competition Review Rating Enforcement.
Tāpat kā biznesā
GCR starptautiskie vērtētāji pirms “zvaigžņu piešķiršanas” detalizēti analizē konkurences iestāžu snieguma nozīmību plašā darbības spektrā – pārkāpuma lietu sarežģītība, veikto uzraudzību aktualitāte tirgus kropļojumu novēršanai, konkurences politikas un likumdošanas attīstība, budžeta un personāla pietiekamība un citi aspekti. Informācija tiek iegūta ne tikai no iestādes, bet visvairāk no klientiem un sadarbības partneriem.
Pateicoties šim reitingam, konkurenci uzraugošajām iestādēm ir iespēja pašām izjust, ko nozīmē sīvi konkurēt, turklāt starptautiskā mērogā.
Ja esam spēcīgi un atzīti līderi, tad mums ir iespēja eksportēt savas zināšanas, pieredzi un atbalstu citu valstu iestādēm. Viss tāpat kā biznesā. Arī tas, ka ar nepietiekamiem resursiem nevar pilnībā attīstīt savu potenciālu. Skaisti jau skan GCR sniegtais atzinīgais vērtējums Latvijas konkurences sargu komandai– “doing more with less” jeb ‘’ar mazāk izdarīt vairāk’’, tomēr iestādei, kas to nodrošina, tas prasa ārkārtīgu darbinieku noslodzi, līdz pat spēku izsīkumam.
‘’Tirgus ārstu’’ darbs
Tikko publiskotajā reitingā īpaši izcelti mūsu sasniegumi sabiedrības izpratnes par konkurenci veicināšanā. Jāatzīst, ka ar to strādājam ļoti mērķtiecīgi, jo dažādās sabiedrības grupās izpratne par godīgas konkurences kultūru mums joprojām ir liels izaicinājums.
Šogad mūsu kopējā izpētes portfelī atkal bijis liels nozīmīgu tirgu uzraudzību īpatsvars, kurās konstatējām, ka tirgus Latvijā nefunkcionē tā, kā tam vajadzētu būt tirgus ekonomikas valstī. Vai tās ir automašīnu tehniskās kontroles, kompensējamo zāļu izplatīšana, viesabonēšanas atcelšana, publisko iepirkumu organizēšana, pašvaldību vai to kapitālsabiedrību biznesa aktivitātes, KP kā ‘’tirgus ārstam’’ nākas uzstādīt slimības diagnozi un ieteikt piemērotākās zāles.
Divas no galvenajām konkurences problēmām Latvijā ir publiskās varas pieļauti un nereti pat veicināti konkurences kropļojumi, kā arī nebeidzamie stāsti par iepirkumu karteļiem.
Tas liecina, ka mūsu sabiedrība joprojām nav sasniegusi briedumu konkurences inteliģences ziņā.
Ja konkurences inteliģence ir svešs jēdziens publiskās varas pārstāvjiem, tad nav pārsteiguma, ka arī tirgus dalībnieki neizprot konkurences nozīmību. Tāpēc ceru, ka jaunie Saeimas deputāti ieklausīsies un sapratīs, ka veicināt godīgu konkurenci nozīmē atbildību par pieļautajiem pārkāpumiem attiecināt ne tikai uz uzņēmējiem, bet arī uz publiskās varas nesējiem.
Konkurenci uzraugošo institūciju budžeta finansējums
Konkurences institūciju darbinieki
Dati: Konkurences padome
Autore ir Konkurences padomes priekšsēdētāja.
Komentāri (4)
Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka 13.11.2018. 14.16
Talis
Ja šādas valstij svarīgas iestādes vadītājs spēj priecāties par reitingu, tad mums – patērētājiem, uzņēmējiem, tirgus dalībniekiem – tas ir jāsaprot kā nepārprotams signāls “a mūsu guberņā tak viss labi!”. Jaunajai valdībai tas ir vēstījums, ka konkurences uzraugiem budžeta naudas ir pietiekami, darbinieku par daudz un īstais brīdis finansējumu samazināt. Par kādiem procentiem 50, lai turpina uzlabot reitingu. No konkurences ekspertu citām aktivitātēm tikai pierakstīti papīri vairojas. Jēga, ta? Latvijā tak nav nekādu monopolistu, karteļu, negodīgas cenu noteikšanas gadījumu – viss notiek pa skaisto, visi apmierināti un laimīgi. Tā ka vienīgā iespēja kāpt reitinga kalnā – KP izmaksu optimizācija (samazināšana).
0
Sskaisle 12.11.2018. 15.12
tas jau pilnīgi tāds kanons – nezinu nevienu pašu valsts vai pašvaldību iestādi, kura teiktu – jā – finansējums ir pietiekams
ā – kļūdos – LATVENERGO nebija kautrējušies un tur sadalījuši algas, prēmijas un atlaišanas pabalstus Eiropas līmenī – kā saka – saeima tautas apzagšau atbalstīja – tad jau tā var -savējiem Eiropas algas – mums tautai afrikāņu algas, bet Eiropas cenas
nu jā – nu čekisti – ko tu padarīsi – neko – nē nu labi – komentāru uzrakstīsi – kā saka – virtāli iespersi –
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka > Drosma 13.11.2018. 14.19
Āfrikāņiem algu izsniedz banānos. Samērīties sarežģīti.
1
Sskaisle > Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka 13.11.2018. 14.49
nu kādas muļķības – tu vari Āfrikā nodzīvot 100 gadus vai noiet 1000 0000 km un nevienu banānu nedabūt, ne smaku no banāna – kur nu vēl tagad stāstīt ka šiem banānus izsniedz –
bet nu labi – ne pa to ir runa, bet par Āfriku Latvijā –
0