Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008.gada vasarā sākās ar ASV bankas ‘’Lehman Brothers’’ bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši desmit gadi, un arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.
Tomēr Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā Latvija tikko ierindota starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.
Ierobežojoša vai stimulējoša politika
Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla gaitā notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts var svārstības mīkstināt, augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā – stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par krīzēm.
Iepriekšējā ekonomiskā krīze pasaulē un īpaši Latvijā bija saistīta ar straujas izaugsmes laikā vēl papildus īstenotu stimulējošu politiku, kad zemās procentu likmes veicināja strauju kreditēšanas attīstību gan pasaulē, gan Eiropas Savienībā (ES), gan īpaši Latvijā, kad pēc valsts pievienošanās ES ievērojami pieauga investoru pārliecība par ieguldījumu drošību Latvijā. Neatbilstīgas ekonomiskās politikas rezultātā kapitāls ieplūda galvenokārt neražojošajos sektoros, izveidojot ekonomikā nopietnu nesabalansētību un atkarību no ārvalstu kredītresursu plūsmas.
Strukturālās problēmas pastiprināja procikliskā fiskālā politika, kas straujā IKP pieauguma laikā pieļāva valsts budžeta deficītu, veicinot ekonomikas pārkaršanu un palielinot ievainojamību pret ārējiem šokiem. Straujais ārvalstu aizņemtā kapitāla pieaugums, īpaši nekustamā īpašuma sektorā, izraisīja strauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu, inflāciju, darba samaksas strauju pieaugumu, ļoti augstu tekošā konta deficītu un vispārēju ekonomikas pārkaršanu. 2008.gadā, iestājoties pasaules ekonomikas krīzei, ārvalstu kredītlīdzekļu plūsma uz Latviju krasi apsīka, izraisot maksājumu bilances krīzi. Budžeta ieņēmumiem strauji samazinoties un finanšu problēmās nonākot vienai no lielākajām bankām, Latvija bija spiesta lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību.
Krasi atšķirīga struktūra
Pašlaik ekonomikas struktūra Latvijā un pasaulē ir krasi atšķirīga, un nav pamata sagaidīt līdzīga smaguma ekonomiskās krīzes atkārtošanos. ES kopumā, reaģējot uz 2008.gada krīzi, tika izveidots makroekonomiskās nesabalansētības uzraudzības mehānisms, ar kuru novēro dažādu makroekonomisko rādītāju attīstību visās ES valstīs, kas varētu signalizēt par iespējamu ekonomisku nesabalansētību un norādīt uz krīzes risku. Starp šiem rādītājiem ir mājokļu cenu izmaiņas, tekošā konta bilance, kredītu plūsma, valsts ārējo konkurētspēju raksturojošie rādītāji, valsts ārējais parāds u.c.
Ja kādā no ES valstīm tiek konstatēta vairāku rādītāju neatbilstība noteiktajam vēlamajam līmenim, sākas padziļināta valsts izpēte un tiek sniegtas rekomendācijas, lai nesabalansētību novērstu. Šeit īpaši jāuzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurām līdz šim nav konstatēta tāda makroekonomiskā nesabalansētība, lai būtu nepieciešama papildu izpēte un rekomendācijas tās novēršanai.
Mazāk ievainojama ekonomika
Latvijas ekonomikā kopš pagājušās krīzes ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas padara to daudz mazāk ievainojamu pret globālās ekonomikas krīzēm. Ja arī pilnībā novērst globālās ekonomikas krīzes nav iespējams, Latvija šobrīd tām ir nesalīdzināmi daudz labāk sagatavota nekā 2008.gadā.
Pašlaik ekonomiskās izaugsmes pamatā ir daudz veselīgāka, diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu orientēto ražojošo nozaru attīstību, ir zems tekošā konta deficīts, tiek izstrādāta ekonomikas ciklam atbilstīga fiskālā politika, ierobežojot valsts budžeta deficītu un valdības ārējā parāda pieaugumu. Pavisam nesen notikušas valsts ārējo konkurētspēju paaugstinošas reformas, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un atbrīvojot no ienākuma nodokļa uzņēmumu attīstībā investēto peļņu.
Izvērtēti iekšējie un ārējie riski
Šobrīd pasaules ekonomikā kopumā nav saskatāmas pazīmes, ka varētu izraisīties pagājušajai ekonomikas krīzei līdzīga apmēra krīze, taču mazāka apmēra lokālu krīžu iespēja nekad nevar būt pilnībā izslēgta. Finanšu ministrija, izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā.
Galvenie negatīvie riski Latvijai pašlaik ir saistīti ar joprojām augsto ģeopolitisko nenoteiktību reģionā, augošajām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas var ierobežot globālās ekonomikas attīstību, ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos, ierobežotajiem strādājošo resursiem un produktivitātes pieaugumam neatbilstīgu darba samaksas kāpumu.
Starp pasaulei kopumā aktuālākajiem vispārējiem riskiem varētu minēt augošās kredītu izmaksas, ASV pakāpeniski paaugstinot bāzes procentu likmes, kas īpaši nelabvēlīgi var skart attīstības valstis ar augstu parādu līmeni ASV dolāros, kas jau izpaudās finanšu krīzē Turcijā, un augsto svārstīgumu pasaules finanšu tirgos.
Autore ir Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece.
Pagaidām nav neviena komentāra