Vai ārvalstu inženierzinātņu studenti mazinās darbaspēka trūkumu Latvijā?

2016. gadā Ekonomikas ministrija publicēja ziņojumu par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm, kurā secināts, ka sevišķi sarucis augsti kvalificētā darbaspēka piedāvājums inženierzinātņu nozarē. Ekonomikas ministrija apkopoja darbinieku iztrūkuma rādītājus dažādās profesijās, secinot, ka līdz 2022. gadam kopā paredzams 35 tūkstošu darbinieku iztrūkums, no kuriem gandrīz 25 tūkstoši nepieciešami inženierzinātņu jomas profesijās. Darbinieku iztrūkumu paredzams mazināt reemigrācijas ceļā, kā arī piesaistot augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm.

Tajā pašā laikā Latvijā pieaug ārvalstu studentu skaits, no kuriem liela daļa mācās inženierzinātņu jomas programmā Rīgas Tehniskajā universitātē. Ārvalstu studenti Latvijā atšķirībā no virknes ES ārvalstu studentiem automātiski saņem arī darba atļauju, kā arī viņiem ir citas priekšrocības, taču ārvalstu inženierzinātņu studenti līdz šim Latvijā nav tikuši aplūkoti kā iespēja mazināt darbaspēka trūkumu inženierzinātņu nozarē.

Tādēļ maģistra darba ietvaros tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā inženierzinātņu jomā var mazināt, nodarbinot Latvijā studējošos inženierzinātņu studentus, par noteicošo darbaspēka atbilstības faktoru izvēloties darbaspēka prasmes.

Uzņēmumu prasības pret darbiniekiem un attieksme pret ārvalstnieku nodarbināšanu

Intervējot dažādu jomu un dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvjus, kas meklē darbiniekus inženierzinātņu profesijās, un lūdzot novērtēt tās prasmes un iezīmes, kas nepieciešamas darbiniekam inženierzinātnēs, uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka svarīga ir “tehniska domāšana”, vēlme mācīties, godīgums, uzticamība, darba pamatprasmes, darbam inženierzinātņu jomā specifiskās prasmes (piemēram, prasmes strādāt droši).

Uzņēmēji atzina, ka iemesls darbinieku trūkumam inženierzinātnēs nav cilvēku trūkums, bet tieši ar zināšanām un prasmēm apveltīto darbinieku trūkums. Latvijā visvairāk izjūt praktisko zināšanu, tehnisko prasmju, atbildības pret darbu, pašdisciplīnas trūkumu.

Darbinieku iztrūkums, pēc uzņēmēju domām, saistāms arī ar pašu uzņēmumu un valsts ekonomikas problēmām, neadekvātu atalgojumu, konkurenci darbinieku piesaistē uzņēmumu vidū.

No 12 aptaujātajiem uzņēmējiem puse jau tagad strādā ar jauniešiem, bet ar ārvalstu jauniešiem – neviens. Atsevišķi uzņēmumi norādīja, ka viņu praksē jaunieši ārvalstnieki nav pieteikušies darbam, taču lielākā daļa izteicās, ka ārvalstnieku kandidatūras labprāt izskatītu. Dažiem svarīgas ir latviešu valodas zināšanas, citiem – pietiktu ar svešvalodu zināšanām. Ar kultūrām saistītās atšķirības nebūtu šķērslis ārvalstnieku jauniešu nodarbināšanā kolektīvā.

Uzņēmēji ir dzirdējuši labas atsauksmes par ārvalstu (īpaši no Ukrainas) studentu strādīgumu un, neskatoties uz valdības paredzētajiem ārvalstnieku algu koeficientiem, tas atmaksājoties. Uzņēmumus atbaida papildu administratīvais slogs – pieteikumu izskatīšana, termiņuzturēšanās atļauju noformēšana. Papildu administratīvais slogs rodas, pat izskatot pieteikumu no ārvalstnieka, jo nepieciešams papildu laiks, lai izprastu kandidāta iepriekšējo pieredzi, fonu, no kāda viņš nāk u.tml.

Kopumā var secināt – ja izpildītos nosacījumi, ka ārvalstniekam ir vakancei nepieciešamās prasmes un labas valodu zināšanas (latviešu, krievu, angļu) – uzņēmumiem nebūtu būtisku šķēršļu ārvalstnieku nodarbināšanai (izņemot ar administratīvo slogu saistītos). Pastāv saiknes trūkums starp izglītības sistēmu un darbaspēka tirgu. Izglītības iestādes neražo strādāt gatavu darbaspēku inženierzinātņu jomā. Viens no uzņēmumiem piedalās duālo apmācību programmā, kurā students daļu laika pavada augstskolā, bet daļu – uzņēmumā. Rezultātā students absolvē augstskolu ar praktiskām un teorētiskām zināšanām, darbojoties ar mūsdienīgu, praksē izmantotu aparatūru, kas ne vienmēr ir pieejama augstskolās. Šādas prakses lielāka izplatība varētu mazināt izglītības kvalitātes problēmas Latvijā.

Ārvalstu inženierzinātņu studentu vēlme strādāt Latvijā

Lai noteiktu, vai ārvalstu inženierzinātņu studentu Latvijā prasmes atbilst uzņēmumu prasmju pieprasījumam inženierzinātņu profesijās, tika aptaujāti Latvijā studējošie ārvalstu inženierzinātņu studenti vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kas nāk no Indijas, Šrilankas, Uzbekistānas u.c. valstīm, un tika secināts, ka ārvalstu studentu lēmuma strādāt Latvijā motīvi ir dažādi. Tos var iedalīt ekonomiskos, ar Latvijas vidi un dzīvi saistītos faktoros, personīgos un ar darba jomu (inženierzinātnēm) saistītos faktoros.

Ekonomiskais faktors ir pietiekams atalgojums dzīvei Latvijā. Ar Latviju saistītie faktori ir stabilitāte, miermīlīga, draudzīga vide, mazs iedzīvotāju skaits (mazāka konkurence), simpātijas pret valsti, kultūru, valsts attīstība un potenciāls, no savas kultūras atšķirīgā domāšana un darba vide, valsts neatkarība, Latvijas piederība Eiropai, pieredzes vērtība darbā ar Eiropas likumiem, lētas dzīvošanas izmaksas, klimats, valodas barjera un labs dzīves līmenis. Kā personīgos faktorus un ar inženierzinātņu jomu saistītos faktorus ārvalstu studenti norādīja: darba atbilstība vēlmēm un specialitātei, karjeras izaugsmes iespējas, darbā izmantojamās tehnoloģijas, laba attieksme pret ārvalstniekiem, personīgais komforts un stabilitāte, darba ētika un kvalitāte, darba laiks un vieta, pieprasītās prasmes, darba tips un iespēja saņemt uzturēšanās atļauju un/vai vīzu. Ārvalstu studentiem, kas ieradušies Latvijā studēt, jau ir izveidojušās simpātijas pret valsti un ir vēlme iegūt šeit praktisku pieredzi, turklāt Latvija tiek raksturota kā augoša, eiropeiska ekonomika ar attīstītām tehnoloģijām.

Tādēļ lielākā daļa (84%) norādīja, ka gribētu strādāt Latvijā inženierzinātņu jomā, norādot vēlmi strādāt savā profesijā un valstī, kur iegūta izglītība, turklāt Eiropā.

Lielākā daļa respondentu (58%) norādīja, ka nezina latviešu valodu, bet gribētu to apgūt, savukārt 11% respondentu norādīja, ka nezina un nevēlas mācīties latviešu valodu.

16% respondentu norādīja, ka nevēlētos strādāt Latvijā inženierzinātņu jomā. Negatīvo iemeslu vidū tika minēta valodas barjera pāri visām kvalifikācijām un prasmēm, neliela darba iespēju izvēle, ilgstošs darbā pieņemšanas process, vēlme doties uz dzimto valsti vai citu valsti pēc studiju beigām, dominējošu uzņēmumu industrijā neesamība, slēgta darbā pieņemšanas politika, nepietiekams atalgojums.

Izvēloties uzņēmumu, studentiem būtiskākais ir tas, ka uzņēmums pieņem darbā ārvalstniekus un lai uzņēmumā nerastos valodas barjera. Līdz ar to ārvalstu studenti ir situācijā, kad viņi ir spiesti izvēlēties uzņēmumu nevis pēc savu prasmju atbilstības darba prasībām, bet pēc uzņēmuma atvērtības ārvalstniekiem.

Rezultātā ārvalstu studenti meklē praksi vai darbu nevis atbilstoši savām prasmēm, bet no šaura uzņēmumu loka, kas ir lojāli pret ārvalstniekiem. Kopumā daudzi ārvalstu studenti norādīja, ka darbu Latvijā inženierzinātņu jomā viņiem atrast ir ļoti grūti.

Tāpat uzņēmumi prasa pieredzi inženierzinātņu nozarē, un latviešu valodas zināšanas. Studentu ieskatā uzņēmumiem būtu jābūt lojālākiem, elastīgākiem un atvērtākiem izmantot pieejamo, izglītoto un skaitliski pieaugošo resursu nozarē – ārvalstu studentus, pārņemot šo praksi no citām ES dalībvalstīm, kurās prasības pēc vietējās valodas zināšanām ir retāk sastopamas.

Diskriminācija darbaspēka tirgū inženierzinātņu nozarē

Lielākā daļa uzņēmumu norādīja, ka uzņēmumā pastāv priekšrocības attiecībā uz darbinieka dzimumu un vecumu inženierzinātņu jomas profesijās. Bieži vien šajā darbā ir nepieciešams fizisks darbs, līdz ar to uzņēmumi nevēlas šajos darbos pieņemt sievieti. Taču vakancei, kur nav nepieciešams fizisks darbs, darbinieka dzimums nav svarīgs.

Tāpat arī lielākā daļa uzņēmumu nevēlētos pieņemt darbā darbinieku vecumā virs 50 vai 60 gadiem, lai arī jau esošo darbinieku vidū uzņēmumi norādīja, ka vecuma amplitūda ir liela. Vecums ir svarīgs uzņēmumos, jo ir dinamiska darba vide un ir darbs ar tehnoloģijām. Tāpat puse uzņēmumu priekšroku dotu kultūras ziņā tuvākiem pārstāvjiem (piemēram, Ukrainas un Baltkrievijas).

Līdz ar to var secināt, ka Latvijā inženierzinātņu jomā pastāv dzimuma, vecuma un etniskā diskriminācija. Taču, ņemot vērā, ka ārvalstu inženierzinātņu studenti Latvijā ir jaunieši un visbiežāk vīrieši, problemātiskākā ir tieši etniskā diskriminācija, jo pretēji uzņēmumu preferencēm lielākā daļa ārvalstu studentu RTU ir no Indijas.

Prasmju pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība

Uzņēmumi Latvijā norādīja, ka inženierzinātņu jomā darbinieku vidū visvairāk trūkst tieši profesionālo prasmju, kā arī atbildības un vēlmes strādāt. Ārvalstu studentu prasmju pašvērtējuma rezultāti prasmju grupās parāda, ka arī ārvalstu studenti uzskata, ka viņiem trūkst jomai specifisko zināšanu un praktisko iemaņu, taču ir atbildība un vēlme strādāt. Visvairāk ārvalstu studentiem piemīt tās svarīgās prasmes, kas atspoguļo attieksmi pret darbu, prasmes sadarboties ar citiem, emocionālās prasmes un prasmes (vēlmi) mācīties. Šīs četras grupas atspoguļo to, ka ārvalstu studenti vēlas strādāt inženierzinātņu jomā (pretēji uzņēmumu domām), taču vismazāk viņiem piemīt darbam inženierzinātņu jomā nepieciešamās prasmes.

Darbam inženierzinātņu jomā nepieciešamo prasmju trūkumu var skaidrot, pirmkārt, ar notiekošo studiju procesu un, otrkārt, ar studentu pašvērtējuma trūkumu, atrodoties citā vidē. Tas var norādīt arī uz izglītības sistēmas nepilnībām Latvijā, kā arī praktisko iemaņu trūkums norāda uz darbaspēka tirgus un izglītības sistēmas mijiedarbības trūkumu.

Prasmes, kuras piemīt visvairāk studentiem, ir citu komandas biedru viedokļa cienīšana un uzklausīšana (88%) un apkārtējo cienīšana (87%). Nākamās divas visbiežāk sastopamās prasmes attiecas uz atbildīgu izturēšanos pret darbu – darbā pieteikšanās procesā (86%) un atbildību vispārīgi (82%). Prasmes, kas respondentiem piemīt vismazāk, ir savas jomas pārzināšana (piemīt pusei respondentu) un praktisko zināšanu esamība savā jomā (34 jeb 36%).

Ārvalstu studentu uzņēmumiem svarīgo prasmju pašvērtējums

Atšķirībā no uzņēmumu viedokļa ārvalstu studenti uzrāda augstus rezultātus attieksmē pret darbu. Nedaudz zemākus rādītājus ārvalstu studenti uzrāda prasmēs un vēlmē mācīties. Ņemot vērā to, ka  ārvalstu studenti vēl turpina mācības un ka visi aptaujātie uzņēmumi piedāvā formālu vai neformālu apmācību iespējas darbā, praktisko iemaņu trūkumu var pārvarēt. Grūtāk ir iemācīt atbildību, jo šī prasme veidojas citā kontekstā (vēl ģimenē) un ilgstošāk, savukārt jomai specifiskās prasmes veidojas jaunieša dzīvē krietni vēlāk (visbiežāk augstskolā) un ātrākā laika posmā.

Visu aptaujāto studentu vidū to studentu īpatsvars, kas norādīja, ka visas uzņēmumiem Latvijā svarīgās prasmes viņiem piemīt pilnā mērā vai tās ir attīstāmas, ir 79% no visiem ārvalstu studentiem. Līdz ar to, ja pieņem, ka visu RTU ārvalstu studentu vidū to studentu īpatsvars, kas studē tieši inženierzinātnes, ir tāds pats, kā šīs aptaujas respondentu vidū (šajā aptaujā – 89,4%), tad no šīs studentu kopas var izteikt tos, kuru prasmju piedāvājums atbilst uzņēmumu Latvijā prasmju pieprasījumam inženierzinātņu profesijā. Pieņemot, ka pārējie faktori nav izšķiroši un ka katrs students var atrast vakanci atbilstoši specializācijai, šo īpatsvaru var vispārināt uz kopēju ārvalstu inženierzinātņu studentu skaitu RTU. Tādējādi sanāk, ka četru gadu laikā kopš 2017. gada, kamēr studenti vēl turpina izglītību, Latvijā šie studenti varētu aizņemt 1023 brīvās darbavietas Latvijā inženierzinātņu jomā (attēls).

Darba vietu skaits, kuru potenciāli varētu ieņemt ārvalstu inženierzinātņu studenti Latvijā

Izsakot 2017. gada ārvalstu studentu skaitu, kuri varētu aizņemt darba vietas inženierzinātņu jomā, pret Ekonomikas ministrijas aprēķināto darbaspēka iztrūkumu līdz 2022. gadam, tie ir 2,9% no kopējā darba vietu skaita, savukārt tieši no inženierzinātņu profesiju iztrūkuma – ārvalstu studentu varētu aizņemt aptuveni 4,2% darba vietu. Lai gan šie rādītāji nav lieli, tas būtu nozīmīgi Latvijas ekonomikai un to varētu aprēķināt, nosakot šo darbinieku ieguldījumu Latvijas ekonomikā saražotajā produkcijā u.c. ekonomiskajos rādītājos. Ņemot vērā pieaugošo ārvalstu studentu skaitu Latvijā, darba vietu īpatsvars, kuru ārvalstu studenti varētu aizņemt, palielināsies – tāpat palielināsies arī viņu kopējais ekonomiskais ieguldījums darba vietās. Latvijas augstskolas strādā pie tā, lai palielinātu ārvalstu studentu skaitu Latvijā, taču patlaban vēl ir iespēja palielināt šo studentu ekonomisko pienesumu ekonomikai arī ārpus studijām. Turklāt, ja inženierzinātņu nozarē būtu lielāka nodarbinātība, būtu arī ekonomiskā izaugsme nozarē, kas celtu algu līmeni, kuru kā problēmu norādīja gan ārvalstu studenti, gan paši uzņēmumi.

Priekšlikumi ārvalstu inženierzinātņu studentu iesaistīšanai darbaspēka tirgū Latvijā

Ārvalstu studentu lielāka iesaistīšana darbaspēka tirgū Latvijā ir iespēja izmantot jau esošās prasmes, mazināt darbaspēka trūkumu inženierzinātņu nozarē un celt nozares produktivitāti.

RTU būtu jāveicina uzņēmumu un ārvalstu inženierzinātņu studentu sadarbība, jāstiprina studentu latviešu valodas un svešvalodu zināšanas un vairāk jāieļauj uzņēmumi izglītības satura izveidē, lai balstītu lekcijas uz praktisku problēmu risināšanu. Šim nolūkam labi atbilst duālā apmācību programma, kuras laikā students daļu laika (piemēram, dažas nedēļas) izglītību iegūst augstskolā, bet otru daļu (piemēram, nedēļu vai divas mēnesī) iegūst praktiskas zināšanas, strādājot uzņēmumā ar iekārtām un vienkāršiem uzdevumiem. Studentam būtu pieeja tieši tām iekārtām un programmatūrai, kuras tiek izmantotas nozarē (augstskolai nav nepieciešams regulāri atjaunot mācību tehniku), kā arī pašiem uzņēmumiem ir iespēja “izaudzināt” darbiniekus.

Nepieciešams nodrošināt prakses vietu piedāvājumu visiem ārvalstu studentiem, tādēļ RTU būtu nepieciešams izveidot un regulāri atjaunot ārvalstu studentiem pieejamo datu bāzi ar uzņēmumiem, sadarbojoties Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un pašiem uzņēmumiem. Šādu datu bāzi būtu lietderīgi izveidot arī nacionālā līmenī (piemēram NVA vietnes www.cvvp.nva.gov.lv ietvaros), lai vakances Latvijā varētu piedāvāt ārvalstu studentiem un ārvalstniekiem ārpus universitātes robežām.

Tāpat nepieciešams veicināt uzņēmumu un ārvalstu studentu biežāku saskari kopīgos pasākumos. Viens no formātiem var būt inženierzinātņu hakatons, kurā studentiem būtu jāizstrādā risinājums praktiskām problēmām uzņēmumos. Gatavojoties hakatonam, RTU būtu jāinformē ārvalstu studenti par jomām, kurās nepieciešams sagatavoties, lai veicinātu teorētisko un praktisko zināšanu sasaisti.

Veicinot saskarsmi starp uzņēmumiem un ārvalstu studentiem, tiktu mazināta etniskās diskriminācijas problēma, uzņēmumi tiktu informēti par iespēju mazināt darbaspēka trūkumu, kā arī par jaunām iespējām, kuras sniedz starptautisks darbaspēks.

Taču būtiskas pārmaiņas darbaspēka tirgū inženierzinātņu nozarē nevar panākt augstskolas vien. Darbaspēka tirgus regulēšanā loma ir arī publiskajam sektoram, jo tādējādi var reaģēt uz prasmju pieprasījumu un piedāvājumu un tam pakārtot izglītības sistēmu, novēršot problēmas valsts ekonomikā un veicinot izaugsmi.

Latvijā mijiedarbība starp darbaspēka tirgu un izglītības sistēmu nav pietiekamā līmenī, tādēļ ir nepieciešama valsts institūciju, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras, iejaukšanās.

NVA uzdevumos trūkst patstāvīgas darbaspēka tirgus prasmju pieprasījuma pētniecības (par prasmju nepietiekamību informē uzņēmumi paši). Tāpēc būtu nepieciešams paplašināt NVA pilnvaras, lai tā varētu ietekmēt izglītības saturu, t.sk. ārvalstu studentu programmās, balsoties uz NVA pētījumiem par darbaspēka pieprasījumu nozarēs.

Valstij būtu jāinformē uzņēmumi par ārvalstu studentiem kā darbaspēku, darbinieku daudzveidības ekonomiskajiem ieguvumiem, iespēju ar ārvalstnieku palīdzību uzlabot esošo darbinieku  svešvalodu zināšanas. Nepieciešams informēt uzņēmumus par procedūrām, kas nepieciešamas, nodarbinot ārvalstniekus, un iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, lai iespēju robežās atvieglotu ārvalstnieku nodarbināšanu un mazinātu administratīvo slogu, kas rodas uzņēmumiem.

Kopumā ārvalstu inženierzinātņu studentu Latvijā prasmes nepieciešams vēl uzlabot, taču lielāka viņu iekļaušana darbaspēka tirgū Latvijā inženierzinātņu profesijās ļautu mazināt darbaspēka trūkuma problēmu nozarē. Turklāt šie studenti jau vienreiz ir izdarījuši izvēli par labu Latvijai un ir adaptējušies valstij augstskolā. Ja tā ir iespēja celt inženierzinātņu nozares efektivitāti apstākļos, kad trūkst darbaspēka, turklāt neieguldot milzīgus līdzekļus, tad iespēja ir jāizmanto.

 

Autore ir LU Starptautisko attiecību maģistra studiju programmas absolvente