Pavasaris bez putniem

Rīgā atsāk darboties telefoni, toties parkos kluss — neskan putnu dziesmas

No 1. maija Rīgā atkal sāka darboties privātie telefona sakari, kas kara laikā bija aizliegti. Pirmajā dienā darbojās 139 pieslēgumi, pieteikušies bija vēl aptuveni 500 abonentu. Sarakstu ar telefona numuriem solīja publicēt 15. maijā. Telefona numuros šajā laikā bija trīs cipari. Varas iestādes īpašu uzmanību pievērsa drošībai, piedraudot ar bargiem sodiem par telefona sakaru bojāšanu vai traucēšanu.

Vācu okupācijas varas iestādes turpināja ieviest savus pārvaldes principus gada sākumā ieņemtajās teritorijās. Daugavpils komandants maija sākumā atcēla iepriekšējā gadā pēc Februāra revolūcijas ievēlēto pilsētas domi. Tās vietā pavēlēja sastādīt jaunu pilsētas domi, pārstāvniecību tajā nosakot pēc tautībām un ticībām, paredzot šādu sadalījumu: 14 vācieši, 13 krievi, 14 poļi, 10 ebreji un pa sešiem igauņiem un latviešiem. Vadošos amatus jaunajā pašvaldības institūcijā galvenokārt ieņēma vācieši.

Pavasara izskaņā vācu okupācijas iestādes centās ierobežot kūlas dedzināšanas «tradīciju», izdodot aizliegumu un nosakot sodu līdz 6000 markām vai ieslodzījumu cietumā līdz sešiem mēnešiem.

Kara grūtību māktajā sabiedrībā apsviedīgi cilvēki atrada arvien jaunus veidus, kā gūt papildu ienākumus. Piemēram, Rīgā malkas, labības vai kartupeļu vedēji «netīšām» nometa no vezumiem pa kādai šķilai vai maisam, kas nokrita pretimbraucēja ratos vai uz ielas, kur to pacēla «nejaušs gājējs». Tāda iepriekš saskaņota shēma deva iespēju nopelnīt.

Pavasaris Rīgas viesiem bija sarūpējis vēl kādu pārsteigumu. Pilsētā iebraukušie bija izbrīnīti, ka uz ielām, dārzos un apstādījumos nav dzirdami un redzami putni — baloži, vārnas un zvirbuļi. Baloži «pa daļai varēja iznīkt caur cilvēku roku, kuri tos izlietojuši barībai», bet pārējo putnu izzušana saistīta ar barības trūkumu un auksto ziemu. Kara laikā rīdzinieki bija iemācījušies apieties ar visu ļoti taupīgi, un vairs nebija atkritumu, no kuriem agrāk putni ziemās iztika.

Latvijā jau divus mēnešus bija noslēgusies karadarbība, taču reģionā kaujas turpinājās Somijā, kur neatkarīgu valsti atbalstošie spēki kopā ar vācu armiju sekmīgi cīnījās pret lielinieku Sarkano gvardi, un maija sākumā jau kontrolēja lielāko daļu Somijas.

Otrs tuvākais kauju rajons atradās Ukrainā, kur vācu karaspēks turpināja virzīties uz priekšu Krimas pussalas apkārtnē. Šis laiks Ukrainā bija nemierīgs. 1918. gada 22. janvārī Centrālā Rada bija pasludinājusi Ukrainas Tautas Republikas neatkarību, vēlāk noslēgusi separātu mieru ar Vāciju un tās sabiedrotajām. Daļu valsts teritorijas tobrīd gan kontrolēja lielinieki un sarkanā armija. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 3. martā Padomju Krievija apņēmās atzīt Ukrainas Tautas Republikas neatkarību un izveda sarkano armiju no jaunās valsts teritorijas. Jau aprīļa beigās, pamatojoties uz sadarbības līgumu, visu Ukrainu kontrolēja vācu karaspēks. 29. aprīlī ar vācu atbalstu ģenerālis Pavlo Skoropadskis īstenoja valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas valsts hetmani jeb vadītāju. Pie varas gan viņam izdevās noturēties neilgi — tikai līdz 1918. gada 14. decembrim.