Motosportists
Sazvanīts savās Beļģijas mājās, Pauls Jonass (21) izklausās relaksēts. Ir darbdienas vakars, un viņš atpūšas pēc treniņa. Jonass šobrīd ir austriešu motociklu ražotāja KTM braucējs un labākais pasaulē MX2 klasē motokrosā. Par 2017. gada pasaules čempionu kļuva pērn novembrī: pilnu muti Francijas dubļu un šampanietim aiz apkakles līstot, viņš kāpa uz pjedestāla pēc zelta medaļas. Uzvarētājs! Labākais!
Beļģijā Pauls dzīvo kopš 2014. gada oktobra, taču trīs reizes gadā noteikti ierodas Latvijā. «Mājas ir mājas. Tāpēc jau uz tām velk. Te esmu dzimis, pavadījis lielāko daļu savas dzīves.» Pats sevi viņš dēvē par vienkāršu puisi no laukiem, jo dzimtā vieta ir Aizputes novada Kalvene.
Mūsu sarunas laikā pēkšņi nogrand pirmais pērkons. Pauls saka: «Jā, lasīju šodien, ka Latvijā būs pērkons. Tā bija galvenā ziņa Delfos.» Ziņām līdzi viņš seko, ieskatoties telefonā, kas jauns. Kad aizrunājamies par to, ka drīz jau būs jāsāk arī pļaut zāli, jūtams, ka Pauls domās ir Kalvenē. Pļaut ar traktoriņu viņam ļoti patīk. «Beļģijā man pietrūkst ne tikai ģimenes un draugu, bet arī vienkāršu lauku darbu. Daudzi čīkst, ka vasarā zāle jāpļauj, bet man tā patīk! Mājās pat zāle smaržo citādi. Mājās vienmēr ir visforšāk.» Kalvenē Pauls ieradīsies maija sākumā, jo 12. un 13. maijā Zelta zirga mototrasē Ķegumā notiks pasaules čempionāta posms motokrosā MXGP. «Visi aicināti, gaidīšu!» saka Pauls.
Kad pirms gada viesojos pie Jonasu ģimenes Kalvenē, uzreiz tapa skaidrs, kāpēc Paulam tā velk uz mājām. Tās atrodas uzdambētas upes krastā, ūdens viļņošanās redzama pa virtuves logu. Vajadzīgi tikai daži soļi, lai iemestu makšķeri. «Jā, vieta ir skaista,» saka Pauls. Mierīga, klusa. Pati Kalvene ir mazs ciematiņš, kurā «visi cits citu zina, jūtos kā ģimenē». Arī Beļģijā Jonass mīt nelielā ciematā — Nēroeterenā pie Vācijas robežas. Tajā ir divi veikali, četras beķerejas un viena frizētava. Divu stundu attālumā — Amsterdamas lidosta.
Rudens un ziema ir grūtākais laiks, jo tad nav maču, ir tikai treniņi — gatavošanās sezonai, kas sākas februārī. «Katru dienu viens un tas pats. Brīžam nosēžas baterijas, brīžam ir vientuļi,» saka Pauls. Vakaros viņš mēdz aizbraukt pie latviešu treniņmehāniķa Gata, kurš dzīvo aptuveni stundas attālumā. Tumšos rudens vakaros Pauls skatās televīzijas pārraides, piemēram, Sporta studiju un Overtime. Taču tie jau nav katru vakaru, tāpēc laiku īsina ar Pusnakts šovu septiņos ar Jāni Skuteli.
Spēcīgs un mērķtiecīgs. Atvērts un sirsnīgs. Talantīgs un strādīgs. Tāds ir Pauls Jonass. Braukt viņš sāka piecu gadu vecumā. Tētis Kaspars ar brāli nodarbojās ar skijoringu, un puika to vēroja. Kad sāka startēt Latvijas mēroga mačos, lielākoties bija pirmais. To pamanīja Kristers Serģis, pieckārtējais pasaules čempions motokrosā ekipāžām. Serģis bija KTM rūpnīcas dīleris un izplatītājs Latvijā. Kristers uzrunāja Paula tēvu, teica: «Te ir materiāls.» Un pastāvēja par viņa interesēm, meklējot labāko klubu un rūpnīcu menedžeru kontaktus. Kad Pauls bija kļuvis par divkārtēju pasaules junioru čempionu un arī par Eiropas čempionu, sekoja Austrijas motociklu rūpnīcas KTM līgums un vēlāk arī sadarbība ar Red Bull. Pērn Jonass kļuva par labāko pasaulē. To viņš pats komentēja, sakot, ka nekas jau nav beidzies, ir, kur augt. «Es ceru, ka varu padarīt Latviju labāku un pozitīvāku,» saka Pauls, Jā, viņa panākumi iepriecina un liek smaidīt. Iegūst arī Latvijas atpazīstamība, jo vairāki Jonasa fani jau apmeklējuši mūsu zemi un vairāki iecerējuši kā galamērķi nākotnes plānos. «Kad man prasa, kas ir Latvija, stāstu, ka te ir skaista daba un daudz, ko redzēt,» saka sportists.
Šajā dzīves posmā Paulam pašam Latvijā izdodas pabūt tikai trīs reizes gadā. Oktobrī, pirms sākusies sezona, ap Ziemassvētkiem un Jaungadu, un maijā, kad Ķegumā ir pasaules čempionāta posms. Saku Paulam, ka oktobris un decembris Latvijā nav nedz siltākais, nedz vizuāli pievilcīgākais laiks. Lai nu ko, bet dubļus jau nu viņš savā dzīvē ir atskatījies. «Es vienmēr priecājos būt Latvijā. Arī tad, ja nav saulains un silts. Tieši prombūtnes laikā vairāk novērtēju, cik forša tā ir. Izbaudu.»
Mājās Pauls kā pirmo no ledusskapja izņem biezpienu un meklē rupjmaizi. «Beļģijā tāda biezpiena nav, tikai cottage cheese, kas drīzāk ir kā mājas siers.» Atceras, ka pērn viņam uzdāvināti divi biezpiena sacepumi: vienu izcepusi krustmāte, otru atvedis bijušais braukšanas treneris. «Kā es ēdu! Man tie tik ļoti garšo! Man vispār patīk ēst.»
Lai arī Beļģija ir motosporta lielvalsts, jo tajā ir bāzes vairākām rūpnīcu komandām, Jonass savu dzīvi nesaista tikai ar Eiropu un māju pirkt negrasās. «Vismaz pagaidām ne. Taču daudz kas var mainīties,» viņš saka. Vecumdienas noteikti viņš gribētu pavadīt Latvijā: pie ūdens un dabas. «Baudīt mieru, klusumu un dzīvi.»
Simtgadē Latvijai Pauls novēl «vairāk smaidu un dzīvesprieku, vairāk mīlestības». Brīžam šķietot, ka cilvēki izdzīvo, nevis dzīvo. Jā, nav viegli, taču jāmēģina uz lietām skatīties pozitīvāk. Sākot dzīvot vienam Beļģijā, Pauls bieži skuma pēc mājām, taču iemācījās tādas domas no prāta izslēgt. Lika sev domāt to, ko vajag domāt, nevis to, ko vēlas. «Kad atrisini vienas problēmas, atrodas nākamās, un atkal būs, par ko čīkstēt. Arī pozitīvajā var atrast negatīvo, un otrādi, tāpēc es novēlētu atrast vairāk pozitīvā.»
* Dari pamatīgi vai ej mājās — no angļu val.
Kāpēc Kalvene?
Skaista daba un miers. Vieta, kur visi cits citu zina.
Moto: go hard, or go home.*
Pagaidām nav neviena komentāra