Līga Jātniece

Lubāna mitrāja informācijas centra vadītāja

Ar Līgu (27) tiekamies kādā Madonas centra kafejnīcā tieši pusdienlaikā, kad te daudz cilvēku. Intervijas laikā mums visu laiku «jāsargā» savs galdiņš un jālūdz citi nesēsties pie tā, lai varētu mierīgi aprunāties — kafejnīca burtiski ņudz, visiem nepietiek vietas.

Līga ir dabas lieguma Lubāna mitrājs informācijas centra vadītāja un par savu darbu stāsta aizrautīgi, ar smaidu uz lūpām, ik pa laikam iesmejoties. Lubāna mitrājs dibināts 2009. gadā, apvienojot 12 dabas liegumus un izveidojot kompleksu, īpaši aizsargājamu dabas teritoriju ar kopējo platību virs 5000 hektāriem. Tā vienā malā atrodas neliela guļbūve, kas uzbūvēta 2007. gadā Eiropas Savienības projekta LIFE ietvaros — toreiz ar lielu vērienu atjaunoja palieņu pļavas, cēla dambjus un slūžas, uzbūvēja arī tūrisma informācijas centru. Pēc projekta beigšanās centru savā paspārnē paņēma Madonas novada pašvaldība — sākumā tikai pieskatījusi būvi, bet 2014. gadā izveidoja tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļu, kas aptvēra visus apkaimes informācijas centrus, un meklēja jaunus, azartiskus cilvēkus, kas grib aktīvi darboties.

Tieši uz to laiku Līga bija iesaistījusies biedrības Pie kraujas dibināšanā kopā ar sava vīra draugiem — aktīviem jauniem puišiem, kas izstudējuši Rīgā un atgriezušies dzimtajā pilsētā. Biedrībā tagad ir 16 jauniešu, kurus lielākoties vieno interese par aktīvo atpūtu, alpīnismu, snovbordu, cieņa pret Latvijas dabas vērtībām, kā arī Latvijas un Madonas novada patriotisms. «Mums tieši bija dibināta biedrība, un sākām rakstīt projektus, kas orientēti uz āra dzīves aktivitātēm — puiši nodarbojās ar alpīnismu, bija sapirkuši inventāru, laidās lejā no kokiem un vecām ēkām. Mums piedāvāja startēt konkursā uz tiesībām rīkoties tūrisma centrā, un mēs uzvarējām.»

Centru finansē pašvaldība, bet tas, ka to pārvalda biedrība, dod plašākas iespējas piesaistīt papildu finansējumu dažādos projektos. Viss sākās ar Sabiedrības integrācijas fonda piesaisti, Lauku atbalsta dienesta programma Līderi deva iespēju iegādāties SUP dēļus, ikdienas aktivitātēs palīdz Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Dabas fonds.

Sākums esot bijis vienlaikus gan traks, gan aizrautīgs — nevienam nav bijis ne jausmas, kā jāraksta projekti, kā jāveido pārskati, un Līga ir pārliecināta, ka projektu finansētāji Rīgā noteikti esot viņus lamājuši no panckām ārā par to, kā aizpildīti dokumenti. «Mēs paņēmām to tukšo māju un ar toreizējo kolēģi, kas tagad aizprecējusies uz Sēliju, gulējām tur pa nakti, būrām idejas, burtiski degām par to vietu, bet tagad būs jau pieci gadi, daudz ir sadarīts,» Līga atzīst.

Pirmajā gadā, lai pievilinātu klientus, Līga nopirka kafijas automātu, iznesa uz lieveņa galdiņu un novietoja uz tā. «Iedomājies, cilvēki nāk garām un redz — o, kafija! Un ienāk pēc kafijas, mēs parunājamies. Man ļoti patīk runāt, un uz tejieni jau nāk tikai lieliski cilvēki — tādi, kam patīk būt pie dabas. Un dabas cilvēki vienmēr ir brīnišķīgi.»

Drīz centram būs pieci gadi, par šīs vietas aktivitātēm var uzzināt gan mājaslapā Lubanamitrajs.lv, gan sociālajos tīklos. Šajos gados ir sagādāts inventārs, novadīti neskaitāmi projekti. 2017. gadā vien bija četrpadsmit pasākumu — putnu dienas un vērošana, pārgājieni, ekskursijas, laivu braucieni, braukšana pa niedru labirintu ar SUP dēļiem, velopārgājieni, tauriņu un spāru noteikšanas dienas. Pagājušā gada jūlija beigās notika arī tāds plaši izziņots (es vismaz atceros) pasākums kā akustiskās mūzikas koncerts Skaņas dabā, kas apvienoja trīs dažādus koncertus — tie norisinājās mežā, purvā un pļavā. «Mums neviens neliek neko darīt — tā ir mūsu pašu iniciatīva.»

Tiesa, sākumā vīzijas bijušas vēl plašākas — gribējuši iekārtot arī veikparku, taču fakts, ka šī teritorija ir dabas liegums, nozīmē arī ierobežojumus, un no vairākām idejām nācies atteikties. Taču Līga par to neskumst — viņa ir dabas cilvēks līdz kaulam un labi saprot, ka ar dabu jārēķinās, tā jāciena un jārespektē. «Te ir jāsaprot — tas ir Lubāns, laik-apstākļi, plūdmaiņas, pati daba ievieš korekcijas. Tā ir dabas teritorija, kas ir diezgan svarīga gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē, ļoti nozīmīga teritorija putniem, un tāpēc speciāli braucu uz Rīgu, uz putnu mācību kursiem, lai iemācītos pazīt putnus.»

Lai nokļūtu darbavietā, Līgai katru dienu jāmēro 50 kilometru vienā virzienā, taču braukāšana viņu nebaida — savulaik viņa pabeidza Vidzemes Augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības fakultāti Valmierā, pēc tam iestājās maģistros LU Ģeogrāfijas fakultātē Rīgā un varējusi izbraukāt arī to. Tiesa, maģistri pagaidām palikuši nepabeigti, jo bija pārāk grūti apvienot mācības ar darbu.

Vaicāta par šīs vasaras plāniem, Līga smej, ka esmu atbraukusi tieši laikā, jo patlaban ir izsludināts konkurss uz viņas amatu. Postenim piesakoties fantastiski cilvēki — dabinieki, fotogrāfi —, un būšot grūti izvēlēties, tik daudz pieteikumu. Ko?! Līgas te vairs nebūs?

«Slēdzu visus savus darbus nost un no aktīvās dzīves eju underground — izbaudu būšanu mirklī. Es gaidu bērniņu.»

Pagājušogad Līgai un vīram ļoti paveicās — feisbuka grupā Māja meklē cilvēku viņi atrada savu lauku māju desmit kilometru attālumā no Madonas un nopirka to. Dzīvot tur vēl nevar, taču tas viņas skatījumā ir mūža projekts meža vidū. Jo nekur tālu prom no Madonas Līga negrib pārvākties — tepat blakus ir mamma, draugi, paziņas un, protams, Lubāns.

Kāpēc Madona?

Visi manējie ir uz vietas, savstarpēji palīdz cits citam, un es jūtos piederīga.

Moto: gribētos dzīvot gaiši un pateicībā par to, kas tev ir.