Artis Treimanis

Tauriņu audzētājs

Lai cik drūmi mākoņi savilktos debesīs un lai cik dzestri vēji pūstu, tauriņu mājās Tērvetē un Siguldā vienmēr ir kā paradīzē. Tropiskā siltumā starp vismaz pusgadsimtu vecām strelīcijām, milzu Ķīnas rozēm un palmām lidinās gandrīz 20 dažādu sugu tauriņi, cits par citu krāšņāki un lielāki. «Viņiem ir paveicies, jo šeit nav neviena ienaidnieka, kādi būtu dabā: ne plēsējputnu, ne zirnekļu. Te viņi var nodzīvot visu savu negaro mūžu,» saka Artis Treimanis (25), kurš kopā ar tēvu un draugu pirms trim gadiem Tērvetē atvēra tauriņu māju. «Mēs varam no tauriņiem mācīties, kā pilnvērtīgi izdzīvot savu dzīvi.»

Ierosmi atvērt tauriņu māju Artim devis draugs Reinis Kalniņš, kurš agrāk strādājis Latvijas Universitātes Botāniskā dārza tauriņu mājā. 19 gadu vecumā, kad vēl Rīgas Tehniskajā universitātē studēja vides zinātnes, Artis pēc vecāku pamudinājuma bija izveidojis savu uzņēmumu Sveču darbnīca. Tas joprojām veiksmīgi darbojas, bet vasarās, kad ļaudis sveces pērk krietni mazāk nekā ziemā, Artim bija daudz brīvā laika. Reinis izstāstījis par ideju iepirkt kūniņas, ļaut tauriņiem izšķilties un iepriecināt cilvēkus. Artim un viņa tētim tā šķita īstenojama.

Pirmo tropu māju tauriņiem viņi visi trīs kopējiem spēkiem atvēra Tērvetē. Galvenais arguments — uz Tērvetes dabas parku brauc gandrīz 150 tūkstoši apmeklētāju gadā, vairums ģimeņu ar bērniem. Izstaigājot takas, Pasaku mežu, Raganas silu, Rūķu ciemu, daudzi mīļuprāt apciemo arī tauriņus. Bet otrs iemesls, kāpēc Artis nolēma tauriņu māju celt Tērvetē, — viņš ir apprecējis tērvetnieci, un viņu ģimenes mājas pašlaik atrodas līdzās dabas parkam un zemgaļu valdnieka pilskalnam.

Trīs gadu laikā Artis pārliecinājās, ka latviešiem ir milzu interese par eksotiskajiem tauriņiem. Viņš min, ka daudziem nav iespēju nokļūt tādās tālās zemēs kā Taizeme vai Malaizija, bet, ieejot tauriņmājā, var uz kādu laiku justies kā citā valstībā. «Protams, arī Latvijas tauriņi ir skaisti un interesanti, bet tropu zemēs ir daudz lielāka tauriņu sugu daudzveidība,» saka Artis.

Pirmajā gadā tauriņu mājā bija ap 150—200 tauriņu vienlaikus, tagad to skaits var sasniegt pat 500. Agrāk viņš varēja parādīt 10—12 sugas, bet šogad jau ir 15—17 sugu lidoņi. Ļaudis visvairāk iemīļojuši viegli pamanāmos zilos morfīdus, kas var arī nolaisties uz meitenes matu lentes, puķainas blūzītes vai koša krekla. «Man šķiet, ka te ir neliela  paradīze,» smaidot saka Artis.

Viņš atminas kādu sešgadnieci, kas vasaras laikā Tērvetes tauriņmāju bija apmeklējusi deviņas reizes. Par mājas iemītniekiem — tauriņiem, kanārijputniņiem, zilo papagaili, kā arī sarkanausu un dzeltenausu bruņurupučiem — visvairāk priecājas bērni, bet reizēm arī pieaugušajiem grūti aiziet no tauriņmājas. Rekords esot četras stundas, ko tauriņu sabiedrībā 25 grādu siltumā pavadījis kāds vīrs. Milzu interese iedrošināja Arti un viņa komandu pērn atvērt otru tauriņmāju vēl vienā gleznainā Latvijas vietā — Siguldā.

Siltums un gaisa mitrums tauriņmājās ir pielāgots viņu dabiskajiem dzīves apstākļiem. Tajās ir arī inkubators jeb bērnudārzs, kur redzamas no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tauriņu audzētavām atvestās kūniņas. «Šis ir viens no maniem mīļākajiem — zaļo pārsēju dižtauriņš. Kad izšķiļas, tam ir brūni spārni, pēc tam kļūst aizvien zaļāki un zaļāki,» Artis norāda uz kādu jaunuli. Viņš pievērš manu uzmanību daudzām pūčtauriņa spārna «acīm», ar kurām tiek mānīti badīgi un knābt gatavi putni.

Lai gan studējis vides zinātnes, Artis tauriņus iepazinis tikai pēdējos gados. RTU studijas lielākoties saistītas ar inženierzinātnēm, tāpēc dabu, kas Artim vienmēr patikusi, viņš turpina izzināt bez pasniedzēju palīdzības. Kopā ar draugu Reini viņš plāno tuvākajā laikā Tērvetes tauriņmājā atrast vietu arī dažiem kukaiņiem un rāpuļiem. Tikai tāpēc, lai apmeklētājiem būtu iespēja iepazīt tāltālu zemju faunu.

«Tagad tā esmu pieradis pie tauriņiem, ka, ejot dabā, vienmēr tos ieraugu. Katru vasaru Latvijā ieraugu kādu sugu, ko līdz šim neesmu pazinis,» stāsta Artis. «Pasaulē ir 150 tūkstoši dažādu tauriņu sugu. Man patīk šī lielā dažādība. Turklāt, ja arī tauriņi pieder vienai sugai, to vidū nav divu vienādu — katram uz spārniem ir vienreizējs zīmējums. Mums arī, šeit strādājot, nav divu vienādu darba dienu. Redzam daudz priecīgu seju, un tas motivē strādāt.»

Kopš Artis ziemas sezonā vada sveču darbnīcu, bet siltajos gada mēnešos — tauriņmājas, brīvdienu viņam nav. «Man vēl negribas atpūsties,» viņš smiedamies saka. Viņa lielākais prieks esot ģimene, kurā aug divus gadus un pusgadu vecas meitiņas. «Pēc darba uzreiz esmu mājās. Naktsmaiņās man jāstrādā,» Artis to saka patiešām priecīgi. Visu, ko dara, viņš iespējot ģimenes atbalsta dēļ.

«Tauriņi ir skaisti, trausli un krāšņi. Neko ļaunu nevienam nevar izdarīt. Mums tas no tauriņiem būtu jāmācās,» saka Artis. Pēc viņa vārdiem, bērniem parasti atliek tikai vienreiz izdzirdēt, ka tauriņu spārni nav paredzēti cilvēka roku pieskārieniem, lai viņi lidoņus neaiztiktu. Tātad mēs varam iemācīties nedarīt citam pāri. «Vēl mums jāmācās sadzīvot savā starpā tā, kā tauriņi to prot. Te ir tik daudz tauriņu sugu, kas dabā nemaz nesatiktos, bet šajā mājā viņi draudzīgi sadzīvo kopā. Mēs Latvijā arī esam dažādu tautību cilvēki, mums arī vajadzētu prast sadzīvot.»

Kāpēc Tērvete?

Mums aug divi mazi bērni, un Tērvete ģimenei ir brīnišķīga vieta. Skaisti priežu meži, lauki, svaigs gaiss. Man arī patīk, ka cilvēki te cits citu pazīst.

Moto: ja gribi ko sasniegt, tad jākustas!