Par jaunu līgumu iekšējai drošībai

Premjerministres Terēzas Mejas runa 2018. gada Drošības konferencē Minhenē

Jau vairāk nekā pusgadsimtu šī konference ir pulcējusi valstis no visas Eiropas un Atlantijas okeāna krastiem, lai stiprinātu mūsu kopējo drošību. Mūsu kopējās vērtības – cilvēka cieņas, cilvēktiesību, brīvības, demokrātijas un vienlīdzības respektēšana – ir tas pamats, kas liek mums kopīgi rīkoties mūsu kopējo interešu vārdā. Ar mūsu palīdzību izveidotā noteikumos balstītā sistēma ir ļāvusi īstenoties globālai sadarbībai, kuras mērķis ir aiztāvēt šīs kopējās vērtības.

Mūsdienās, kad globalizācijas procesi tuvina tautas un valstis vairāk nekā jebkad agrāk, mēs sastopamies ar jauniem, arvien augošiem draudiem, kas tiecas iznīcināt šos noteikumus un mūsu vērtības.

Iekšējā un ārējā drošība mūsdienās ir cieši savijušās – ienaidnieku tīkli plešas pāri valstu robežām un tiek radīti tādi ieroči, ko iespējams izmantot ne vien kaujas laukā, bet arī kibertelpā, un līdz ar to mūsu spēja aizsargāt savus iedzīvotājus arvien vairāk un vairāk ir atkarīga no mūsu kopējām pūlēm. Par to liecina arī šis pasākums, kas ir pasaules lielākais drošības jautājumiem veltītais forums, uz kuru ir pulcējušies vairāk nekā septiņdesmit valstu pārstāvji.

Vēlos uzsvērt, ka Apvienotā Karaliste vienmēr ir apzinājusies to, ka mūsu drošība un labklājība ir atkarīga no globālās drošības un labklājības. Mēs esam pasaules lielvara – gadsimtiem ilgi esam līdzdarbojušies pasaules labklājības izaugsmē, iesaistoties tirdzniecībā ar partneriem visā plašajā pasaulē, daloties ar viņiem zināšanās, kultūrā un savu talantīgāko cilvēku sasniegumos. Un mēs investējam globālajā drošībā ar skaidru pārliecību, ka tādējādi mēs vislabāk varam aizsargāt savus iedzīvotājus gan savās mājās, gan ārvalstīs.

Un šī iemesla dēļ mūsu aizsardzības budžets ir otrs lielākais NATO dalībvalstu vidū, turklāt mēs esam vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas 2% IKP atvēl aizsardzībai un  0,7% nacionālā kopienākuma – starptautiskai attīstībai. Un tā paša iemesla dēļ mēs turpināsim pildīt savas saistības.

Un tā paša iemesla dēļ drošības un aizsardzības jomā mēs esam izveidojuši labi pārdomātu attiecību sistēmu sadarbībai ar ASV un saviem alianses Five Eyes partneriem, ar Persijas līča valstīm, kā arī arvien ciešāku sadarbību ar Āzijas valstīm.

Mēs esam veikuši investīcijas, lai ievērojami palielinātu savu potenciālu, ieskaitot kodolbruņojumu, divus jaunus lidmašīnu bāzes kuģus, mūsu pasaules līmeņa īpašos spēkus un izlūkdienestu.

Mēs esam vērā ņemams spēks starptautiskajās misijās, sākot no cīņas pret Daesh kaujiniekiem Irākā un Sīrijā un beidzot ar miera uzturēšanas misijām Dienvidsudānā un Kiprā, kā arī NATO misijām Austrumeiropā.

Savukārt Eiropā mūsu sadarbība ar Eiropas partneriem kļūst arvien ciešāka, izmantojot pieredzi, ko esam guvuši savās daudzveidīgajās attiecībās visā pasaulē. Un šo sadarbību mēs vēlamies turpināt arī pēc aiziešanas no Eiropas Savienības.

Apvienotās Karalistes iedzīvotāji ir izdarījuši likumīgu demokrātisku izvēli – viņi vēlas, lai lēmumi tiktu pieņemti pašu mājās un lai par tiem atbildīgie atrastos viņu acu priekšā. Taču vienmēr ir bijis tā, ka mūsu iekšējā drošība ir visstabilākā, pateicoties pasaules līmeņa sadarbībai ar iestādēm un organizācijām, kas to atbalsta, tostarp ar Eiropas Savienību.

Tas, ka mainīsies sadarbības formas, nebūt nenozīmē, ka mēs zaudēsim izpratni par mūsu kopējo mērķi – mūsu iedzīvotāju aizsardzību un rūpēm par mūsu kopējām interesēm visā pasaulē. Tāpēc, aizejot no Eiropas Savienības un uzsākot jaunu ceļu, Apvienotā Karaliste ir apņēmības pilna sargāt Eiropas drošību tāpat kā līdz šim. Eiropas drošība ir mūsu drošība. Un tāpēc es esmu teikusi un atkārtošu to arī šodien – Apvienotā Karaliste bez ierunām paliks uzticīga šīm saistībām.

Mūsu priekšā šodien ir grūts uzdevums – atrast veidu, kā turpināt kopējo darbu, radot īpašu un stabilu partnerību starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību, lai nepazaudētu to sadarbību, kas mums jau bijusi līdz šim, un lai  ietu vēl tālāk un stātos pretī arvien pieaugošajiem kopējiem draudiem.

Šis nav tas brīdis, kad ļaut vaļu konkurencei partneru starpā, ieviest birokrātiskus ierobežojumus vai ļaut iesīkstējušai ideoloģijai kavēt mūsu sadarbību un apdraudēt mūsu iedzīvotāju drošību. Mums jādara viss iespējamais un jāpieņem pragmatiski lēmumi, lai varētu garantēt mūsu kolektīvo drošību.

Šodien es vēlos izklāstīt, kā, pēc manām domām, mēs varam to panākt – runa ir par jaunas partnerības izveidi drošības jomā, kas var pasargāt mūsu iedzīvotājus pašlaik un turpmākajos gados.

Mūsu iekšējās drošības aizsardzība

Vispirms es vēlos atgādināt, kā mēs rūpējamies drošību Eiropā. Mūsdienu draudiem vairs robežu nav, tie var iekļūt jebkurā valstī jebkurā laikā. Mēs visi, kas atrodamies šajā zālē, esam piedzīvojuši šausmas un sirdssāpes, ko ir radījuši terora akti mūsu mājās.

Ir pagājis gandrīz gads kopš bēdīgi slavenā uzbrukuma Vestminsterā, kuram sekoja līdzīgi uzbrukumi Mančestrā un Londonā. Šiem uzbrucējiem ir pilnīgi vienalga, vai viņi nogalina un sakropļo parīziešus, berlīniešus, Londonas vai Mančestras iedzīvotājus, jo viņu uzbrukuma patiesais mērķis ir mūsu kopējās vērtības.

Taču es saku jums– mēs viņus apturēsim. Kad notiek kas tik nežēlīgs, iedzīvotāji gaida no mums, saviem līderiem, adekvātu reakciju.  Mums jānodrošina, lai nekas mūs nevarētu atturēt no galvenā pienākuma, kāds ir ikvienam valsts vadītājam, proti, aizsargāt savus iedzīvotājus. Un mums ir jāatrod praktiski risinājumi, ar kādiem sadarbības mehānismiem to panākt. Mēs esam to darījuši jau agrāk.

Kad tieslietu un iekšlietu jautājumi no starpvaldību kompetences kļuva par kopēju Eiropas Savienības kompetenci, Apvienotajā Karalistē, protams, atradās gan tādi, kas būtu gribējuši, lai mēs pārņemam Eiropas Savienības nostāju pilnībā, gan tādi, kas būtu gribējuši, lai mēs to pilnībā noraidām.

Būdama iekšlietu ministre, es biju apņēmības pilna rast praktisku un pragmatisku risinājumu, kā Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai turpināt sadarbību mūsu kopējās drošības vārdā. Tāpēc es pārskatīju visus noteikumus pēc kārtas un veiksmīgi atradu iespēju atgriezties pie tiem jautājumiem, kuri būtiski skāra Apvienotās Karalistes nacionālās intereses.

Šo jauno attiecību veidošanas procesā Apvienotā Karaliste ir bijusi priekšgalā, plānojot praktiskos un juridiskos pasākumus mūsu sadarbībai iekšējās drošības jomā. Un mūsu ieguldītais darbs ir būtisks visu Eiropas pilsoņu aizsardzībai visā mūsu kontinentā.

Pirmkārt, mūsu praktiskā sadarbība, ieskaitot paātrinātu izdošanu un savstarpēju tiesisko palīdzību, nozīmē to, ka Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienības dalībvalstis bez šķēršļiem savstarpēji apmainās ar informāciju par meklēšanā esošām vai notiesātām personām, kuras izdarījušas nopietnus kriminālpārkāpumus, kā arī ar attiecīgajiem pierādījumiem.

Tādējādi tad, kad tika identificēts tāds bīstams terorists kā Zakaria Chadili – jauns vīrietis, kas dzīvoja Apvienotajā Karalistē, bija radikalizējies Sīrijā un tika meklēts par teroraktu pastrādāšanu Francijā, – viņš bez kavēšanās tika izdots Francijai, un stājās tiesas priekšā.

Viņš ir viens no 10 000 cilvēkiem, kurus Apvienotā Karaliste ir izdevusi, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi. Faktiski uz katru personu, kas apcietināta, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes izdotu Eiropas apcietināšanas orderi, Apvienotā Karalite apcietina astoņas personas uz citu dalībvalstu izdoto Eiropas apcietināšanas orderu pamata. Eiropas apcietināšanas orderim ir būtiska nozīme arī policijas sadarbībā starp Ziemeļīriju un Īriju, un tas ir lielā mērā veicinājis politisko noregulējumu šajā zonā.

Otrkārt, sadarbība starp mūsu tiesībaizsardzības iestādēm nozīmē, ka Apvienotā Karaliste ir viens no svarīgākajiem Eiropola partneriem sniegto datu, informācijas un pieredzes ziņā. Labs piemērs šajā ziņā  ir operācija Triage, kuras laikā Apvienotās Karalistes policija plaši sadarbojās ar Eiropolu un Čehijas Republiku, lai likvidētu cilvēktirdzniecības grupējumu, kas nodarbojās ar nelegāla darbaspēka piegādi.

Treškārt, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu II, Apvienotā Karaliste piedalās reālā laika datu apmaiņā par meklēšanā esošiem noziedzniekiem, pazudušām personām un personām, kas tiek turētas aizdomās par terorismu. Aptuveni piekto daļu no brīdinājumiem šajā sistēmā ievada Apvienotā Karaliste; tikai pagājušā gadā vien tie ir bijuši 13 000 brīdinājumi, kas par personām un objektiem tikuši sniegti tiesībaizsardzības iestādēm visā Eiropā.

Apvienotā Karaliste ir ierosinājusi arī ieviest vienotu pasažieru datu apstrādi visā Eiropā, kas ļauj identificēt un izsekot noziedzniekus, cilvēktirdzniecības upurus un tās personas, kam ir nosliece radikalizēties. Visās minētajās jomās Eiropas iedzīvotāji var justies drošāk tieši šīs sadarbības dēļ un to īpašo nosacījumu dēļ, kurus pēdējos gados esam ieviesuši Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības iestāžu sadarbībā. Tātad visu mūsu interesēs ir atrast ceļus, kā nosargāt šo sadarbību, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par Eiropas valsti ārpus Eiropas Savienības, bet sadarbība turpināsies, tikai uz jauniem pamatiem. Lai tas notiktu, būs nepieciešama patiesa politiskā griba abās pusēs.

Es apzinos, ka pašlaik nav tāda līguma drošības jomā starp Eiropas Savienību un kādu trešo valsti, kurš pilnībā aptvertu mūsu pašreizējās attiecības visā to dziļumā un plašumā. Taču vispusīgas stratēģiskas attiecības starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm pastāv citās jomās, piemēram, tirdzniecībā. Un nav nekādu juridisku vai praktisku iemeslu, kāpēc tādu pašu vienošanos nevarētu panākt arī iekšējās drošības jomā.

Tomēr tad, ja par sarunu prioritāti kļūs izvairīšanās no jebkādas jaunas sadarbības ar valsti ārpus Eiropas Savienības, tad šādai politiskai doktrīnai un ideoloģijai būs graujošas konsekvences, kas ietekmēs mūsu iedzīvotāju drošību gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropas Savienībā.

Pateiksim skaidri un gaiši, kas notiks, ja šīs sadarbības vairs nebūs. Tādā gadījumā izraidīšana, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vairs nenotiks. Izraidīšana bez Eiropas apcietināšanas ordera var izmaksāt četrreiz dārgāk un prasīt trīsreiz ilgāku laiku. Tas nozīmētu pielikt punktu arī nozīmīgajai datu apmaiņai un sadarbībai Eiropola sistēmā.

Un tas nozīmētu, ka Apvienotā Karaliste vairs nevarētu ātri iegūt pierādījumus no Eiropas partneriem, izmantojot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu un ievērojot stingrus termiņus pieprasīto pierādījumu iegūšanai, bet būtu spiesta izmantot lēnākas, mazāk ērtas sistēmas. Tas kaitētu abām pusēm un pakļautu visus mūsu pilsoņus lielākam riskam. Mēs to nevaram pieļaut.

Tāpēc mums visiem kopā ir jābūt patiešām radošiem un ambicioziem, lai varētu atrisināt visus sarežģītos uzdevumus, kas mūs gaida ne tikai nākotnē, bet jau šobrīd. Tāpēc es esmu piedāvājusi jaunu līgumu, kas nodrošinātu mūsu turpmākās attiecības iekšējās drošības jomā. Šim līgumam ir jānodrošina mūsu rīcības spējas. Bet tam arī jāatbilst trim turpmāk minētajām prasībām.

Līgumam ir jārespektē gan Apvienotās Karalistes, gan Eiropas Savienības tiesiskās kārtības suverenitāte. Tātad, piemēram, tad, kad Apvienotā Karaliste piedalīsies Eiropas aģentūru darbā, tā respektēs Eiropas Savienības Tiesas kompetenci. Un tiesiskās sadarbības līguma noslēgšanai būs nepieciešams principiāls, bet pragmatisks risinājusm, lai respektētu mūsu īpašo trešās valsts statusu ar savu suverēnu tiesisko kārtību.

Kā esmu teikusi jau iepriekš, mums būs jāvienojas par stingru un pienācīgu kārtību neatkarīgai strīdu izšķiršanai visās jomās, kurās vien mēs vēlēsimies veidot savu turpmāko partnerību un par kurām abām pusēm būs nepieciešamā pārliecība. Mums jāapzinās arī vispusīgas un stingras datu aizsardzības nozīme.

Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likums nodrošinās mūsu atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Taču mēs vēlamies iet vēl tālāk un vienoties par kārtību, kas būtu pielāgota tieši mums un atspoguļotu Apvienotās Karalistes augstos datu aizsardzības standartus. Un mēs paredzam, ka arī turpmāk nemazināsies Apvienotās Karalistes Informācijas biroja (ICO)  nozīme, kas stiprinās tiklab privātpersonu kā uzņēmumu stabilitāti un uzticēšanos gan Eiropas Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē.

Un mēs esam gatavi kopā ar Eiropas Komisijas kolēģiem sākt darbu šajā virzienā jau tagad.

Visbeidzot, tāpat kā esam spējuši panākt vienošanos par pasažieru reģistru, uz ko mūs ir piespiedis augošais terorisma vilnis pēdējos gados, tāpat šim līgumam jāspēj nodrošināt, lai, mainoties apdraudējumam, arī mūsu attiecības būtu spējīgas mainīties un pielāgoties jaunajai realitātei.

Nekas nedrīkst stāties mums ceļā, kad sniedzam cits citam palīdzīgu roku, ik dienu, ik stundu sargājot savu iedzīvotāju drošību. Ja šo domu vienmēr turēsim prātā, tad spēsim atrast un arī atradīsim šai misijai nepieciešamos līdzekļus. Un diskusijas par šo jautājumu nevar atlikt. Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir skaidrībā par to, cik svarīgi ir uzturēt spēkā mūsu pašreizējās rīcības spējas.

Tagad steidzami jāvirzās tālāk, lai varētu noslēgt līgumu, kas aizsargās visus Eiropas pilsoņus, lai kur šajā kontinentā būtu viņu atrašanās vieta.

Ārējā drošība

Tomēr mūsu drošības intereses nebūt nebeidzas pie mūsu kontinenta robežām. Ir tiesa ne vien tas, ka draudi mūsu iekšējai drošībai rodas aiz mūsu robežām, bet arī tas, ka mums jātiek galā ar būtiskiem satricinājumiem visas pasaules mērogā – tiek apdraudēts miers, labklājība, tiesiskums, kas ir mūsu dzīvesveida pamatu pamats.

Un, domājot par šiem pārbaudījumiem, es uzskatu, ka tā pilnīgi noteikti ir mūsu atbildība – sanākt kopā un aktivizēt mūsu transatlantisko partnerību, tāpat arī visas mūsu globālās savienības, lai varētu aizsargāt mūsu kopējo drošību un popularizēt mūsu kopējās vērtības.

Apvienotā Karaliste ir ne tikai absolūti uzticīga šai partnerībai, bet tās stiprināšanā mēs arī saredzam būtisku sava globālā uzdevuma daļu pēc aiziešanas no Eiropas Savienības.

Būdama Apvienoto Nāciju Drošības padomes pastāvīgā locekle, vadoša NATO atbalstītāja un tuvākais ASV parteris, Apvienotā Karaliste nekad nav raudzījusies uz pasaules notikumiem sašaurināti, tikai no Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas kolektīvās ārpolitikas skatupunkta.

Tāpēc ir saprotams, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Apvienotā Karaliste veidos neatkarīgu ārpolitiku.

Taču intereses, ko mēs centīsimies veicināt un aiztāvēt pasaulē, joprojām balstīsies mūsu kopējās vērtībās.

Tas noiks, gan apkarojot Daesh ideoloģiju, gan izstrādājot jaunu globālu pieeju migrācijai, gan nodrošinot Irānas kodolizmēģinājumu kontroli vai ietājoties pret Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, Balkānos vai kibertelpā. Visos šajos gadījumos mūsu panākumi ir atkarīgi no partnerības mērogiem, kas tālu pārsniedz institucionālos mehānismus sadarbībai ar Eiropas Savienību.

Tas nozīmē, ka ir jāpievērš vairāk uzmanības divpusējai sadarbībai starp Eiropas valstīm, un man ir gandarījums, ka esmu jau spērusi soli šajā virzienā, pagājušā mēnesī tiekoties ar prezidentu Makronu Apvienotās Karalistes un Francijas augstākā līmeņa sanāksmē.

Tas nozīmē, ka ir jāveido ad hoc grupas, kas ļaus apkarot terorismu un naidīgu valstu radītos draudus, tāpat, kā to jau darām 30 valstu izveidotajā starpvaldību Eiropas Terorisma apkarošanas grupā, kas ir lielākā šāda organizācija pasaulē.

Tas nozīmē nodrošināt, ka reformēta NATO valstu alianse joprojām paliek mūsu kopējās drošības stūrakmens.

Un jo īpaši svarīgi – tas nozīmē, ka gan Eiropai, gan ASV vēlreiz jāapstiprina mūsu lēmums nodrošināt šī kontinenta drošību un stiprināt demokrātiskās vērtības, kas ir mūsu interešu pamatā.

Īsumā var sacīt, ka, tikai nostiprinot un padziļinot visplašākā spektra partnerību Eiropā un ārpus tās robežām, mēs spēsim kopīgi stāties pretī arvien augošajiem draudiem.

Ko tas nozīmē Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības nākotnes partnerībai drošības jomā? Mums vajadzīga partnerība, kas respektē gan Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju, gan Apvienotās Karalistes suverenitāti.

Un tas ir pilnīgi iespējams. Eiropas Savienības kopējā politika ārlietās ir skaidri noteikta Eiropas Savienības līgumos, savukārt mēs savu ārpolitiku turpināsim attīstīt. Tātad nav nekāda iemesla, kāpēc mēs nevarētu vienoties par skaidriem nosacījumiem sadarbībai ārlietu un aizsardzības politikā noteiktā īstenošanas termiņā, kā to ir ierosinājusi Komisija. Tas nozīmētu, ka mūsu nākamās partnerības svarīgākie aspekti šajā ziņā būtu skaidri jau 2019. gadā.

Mums nebūtu bez vajadzības jāvilcinās. Toties tad, ja Eiropas Savienība un atlikušās dalībvalstis uzskata, ka labākais veids, kā palielināt Eiropas līdzdalību mūsu kopējās drošības stiprināšanā, ir padziļināta integrācija, Apvienotā Karaliste centīsies sadarboties ar jums. Un mēs palīdzēsim to darīt tādā veidā, kas stiprina NATO un arī citas mūsu alianses, kā Eiropas Savienības līderi jau vairākkārt ir skaidri pauduši.

Tāpēc mums jāizveido partnerība, kas  Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai ļauj izvēlēties līdzekļus un apvienot pūles, panākot vislabāko rezultātu, ja tas ir mūsu visu kopējās interesēs.

Lai to visu īstenotu un varētu stāties pretī pašreizējiem draudiem un attīstīt spējas, kas mums būs nepieciešamas nākotnē, mums jāpievērš vislielākā uzmanība trim aspektiem.

Pirmkārt, diplomātiskajā līmenī mums ir jābūt iespējai regulāri apspriesties citam ar citu saistībā ar globālām problēmām un koordinēt savu rīcību gadījumos, kad mūsu intereses sakrīt. Jo īpaši mēs vēlamies turpināt ciešu sadarbību sankciju jautājumos. Aizejot no Eiropas Savienības, mēs centīsimies turpināt piemērot visas Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Mēs visi būsim stiprāki, ja Apienotā Karaliste un Eiropas Savienība atradīs veidu, kā sadarboties sankciju jautājumos pašlaik un kā kopīgi izstrādāt potenciālās sankcijas nākotnē.

Otrkārt, mūsu kopējās interesēs pilnīgi noteikti ir turpināt koordinēt un īstenot savu operacionālo darbību. Protams, ka mēs turpināsim strādāt kopā un līdzās cits citam.

Taču, ja mēs varam panākt vislabāko rezultātu tad, ja Apvienotā Karaliste savas ievērojamās spējas un resursus liek lietā, izmantojot Eiropas Savienības mehānismus, tad mums jābūt gataviem šādai situācijai.

Ja aizsardzības jomā Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības interesēm vislabāk atbilst tas, ka Apvienotā Karaliste turpina piedalīties Eiropas Savienības operācijās vai misijās tāpat kā līdz šim, tad mums jābūt uz to gataviem. Un tāpat tad, ja, domājot par nākotnes plāniem ārvalstu palīdzības sniegšanā, izrādīsies, ka Apvienotās Karalistes ieguldījums Eiropas Savienības attīstības programmās un instrumentos ir vislabākais veids, kā veicināt mūsu kopējās intereses, mums jābūt gataviem arī uz to. Bet, ja mēs šajā ziņā izlemsim sadarboties,  Apvienotajai Karalistei ir vajadzīga pienācīga loma mūsu kolektīvās rīcības plānu izstrādē minētajās jomās.

Treškārt, mūsu interesēs būs arī turpināt sadarbību savu spēju attīstībā – aizsardzībā, kibertelpā un kosmiskajā telpā, lai varētu aizsargāties pret draudiem nākotnē. Apvienotā Karaliste sedz aptuveni 40 procentus no Eiropas kopējiem izdevumiem aizsardzības pētniecības un attīstības jomā. Šī investīcija nodrošina ievērojamu stimulu Eiropas konkurētspējas uzlabošanai. Un tas nāk par labu mums visiem.

Tātad atklāta un iekļaujoša pieeja Eiropas spēju attīstībai, kas pieļautu arī Apvienotās Karalistes aizsardzības rūpniecības līdzdalību, ir mūsu stratēģiskās drošības interesēs un palīdz uzturēt mūsu iedzīvotāju drošību un stiprināt Eiropas valstu aizsardzības rūpniecību.

Un Eurofighter Typhoon tam ir lielisks piemērs – tā ir Apvienotās Karalistes, Vācijas, Itālijas un Spānijas partnerība, kas ir atbalstījusi vairāk nekā 10 000 augsti kvalificētas darbavietas visā Eiropā.

Šā iemesla dēļ Apvienotā Karaliste arī vēlas vienoties par turpmākām attiecībām ar Eiropas Aizsardzības fondu un Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai kopīgiem spēkiem mēs varētu pētīt un attīstīt vislabākās spējas, kādas vien Eiropai nākotnē iespējams sasniegt.

Pagājušā gada kiberuzbrukums „NotPetya” parādīja, kāpēc mums vajadzīga cieša sadarbība mūsu interešu aizsardzībai kibertelpā. Šis pārdrošais uzbrukums, kuru Apvienotā Karaliste un partneri saista ar Krieviju, sagrāva organizācijas visā Eiropā un maksāja simtiem miljonu mārciņu.

Lai cīnītos ar tādiem globāliem apdraudējumiem kā šis, mums ir vajadzīga patiešām globāla rīcība, kas nozīmē ne tikai Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības sadarbību, bet arī nozaru, valdību, līdzīgi domājošu valstu un NATO valstu kopējus pūliņus, lai stiprinātu mūsu kiberdrošību.

Un, tā kā mūsu dzīve arvien vairāk notiek tiešsaistē, tad mēs kļūstam arvien atkarīgāki no kosmosa tehnoloģijām. Kosmiskā telpa ir tāda pati darbības vieta kā jebkura cita, kurā naidīgi spēki centīsies mūs iebiedēt.

Tāpēc mēs esam ļoti gandarīti par Eiropas Savienības centieniem attīstīt Eiropas spējas šajā virzienā, Mums jāpatur prātā visas iespējas, kas var nodrošināt visefektīvāko Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības sadarbību. Apvienotajā Karalistē ir liela daļa no Eiropas izcilajām spējām kosmosa jomā, un mums ir bijusi nozīmīga loma, piemēram, Galileo programmas attīstībā.

Mēs to labprāt vēlamies turpināt kā daļu no mūsu jaunās partnerības, bet, tāpat kā plašākā nozīmē, mums jāpanāk, lai tiktu noslēgti atbilstoši līgumi, kas ļautu Apvienotajai Karalistei un tās uzņēmumiem līdzdarboties uz godīgu un atklātu noteikumu pamata.

Nobeigums

1972. gada Olimpiskajās spēlēs šeit, Minhenē, notika nežēlīgs slaktiņš, kas pamudināja toreizējo Lielbritānijas ārlietu ministru Džimu Kalahanu (Jim Callaghan) ierosināt izveidot starpvaldību grupu, kuras mērķis būtu koordinēt Eiropas rīcību terorisma apkarošanā un kārtības uzturēšanā. Tolaik tas neatbilda Eiropas Kopienas oficiālajiem mehānismiem. Bet ar laiku šī iniciatīva kļuva par pamatu tai sadarbībai, ko mūsdienās pazīstam kā sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā.

Tagad tāpat kā toreiz mēs varam – un mums vajag – domāt pragmatiski un praktiski, lai radītu nosacījumus, kas mūsu iedzīvotāju drošību izvirza par prioritāti. Jo mūsu starpā pastāv dinamiskas attiecības, nevis atsevišķu darījumu virkne. Attiecības, kuru pamatā ir nesatricināma uzticība mūsu kopējām vērtībām. Attiecības, kurās mums visiem ir jāiegulda, ja gribam būt spējīgi reaģēt un pielāgoties draudiem, kuri laikam gan stāsies mūsu ceļā biežāk, nekā to spējam iedomāties. Attiecības, kurās mums katram ir sava pilnvērtīga loma, sargājot mūsu kontinenta drošību un brīvību, stiprinot transatlantisko savienību un uz noteikumiem balstīto sistēmu, no kuras ir atkarīga mūsu kopējā drošība.

Tiem, kuri apdraud mūsu drošību, nebūtu lielāka prieka, kā redzēt mūs sašķeltus. Viņiem vairāk par visu patiktu, ja mēs par savu prioritāti izvēlētos diskusijas par mehānismiem un paņēmieniem, nevis praktisku un efektīvu rīcību mūsu iedzīvotāju drošības labā.

Tad ļausim, lai šodien skaļi un skaidri izskan mūsu vēsts – mēs neļausim tam notikt!

Mēs aizsargāsim un visā pasaulē stiprināsim mūsu vērtības un rūpēsimies par mūsu iedzīvotāju drošību kā tagad, tā arī turpmākos gados.