Brigmanis: parlamentārās izmeklēšanas komisijas vispār nav vajadzīgas

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nav vajadzīgas, piektdien LTV “Rīta Panorāmā” teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atbildot uz aktuālo jautājumu par ceturtdien galaziņojumu Saeimā sniegušās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieguvumiem.

Precizējot jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, Brigmanis atbildēja, ka vispār šādas komisijas nav vajadzīgas, ne tikai oligarhu lietas izmeklēšanā. “Jo tās tiek veidotas uz populistiska viļņa, politiķiem ir tribīne, medijiem ir iespēja būt klāt un sekot līdzi. (..) es nevaru atcerēties, ka kādai [no izmeklēšanas komisijām] būtu bijis kāds rezultāts,” teica Brigmanis.

Tomēr deputāta ierosinājumu likvidēt šādas parlamanetārās izmeklēšanas komisijas viņš nevirzīšot, jo šīs komisijas esot “izteikts opozīcijas instruments”. Ja viņš vērsīsies pret parlamentārās izmeklēšanas komisijām, tad saņemšot pārmetumus no opozīcijas.

“Jautājumi, par kuriem komisija tika izveidota, bija aktuāli jau no 2011. gada, ja es nemaldos,” teica Brigmanis. Viņš uzskata, ka oligarhu sarunas, kas norisinājās Rīdzenes numuriņā, jau savulaik bija publiskotas un tagad atkal ieguva publicitāti, kas ne ar ko nebeidzās.

ZZS pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noteikti neveidos valdību kopā ar Saskaņu, LTV atkārtoti apliecināja Brigmanis. ZZS frakcijas vadītājs arī teica, ka vienādas pozīcijas paušana ar Saskaņu dažos Saeimas balsojumos vēl nenozīmē, ka šie abi politiskie spēki varēs darboties vienā valdībā. “Tā nebūs. Mēs koalīciju ar viņiem [Saskaņu] neveidosim,” uzsvēra Brigmanis.

Kā zināms, pagājušajā nedēļā, pateicoties ZZS un Saskaņas balsīm kā arī dažu Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanai, oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas krēslā izdevās palikt Ingunai Sudrabai, lai gan viņas atsaukšanu no šī amata bija rosinājuši ZZS koalīcijas partneri no Vienotības un Nacionālās apvienības frakcijām.

Savukārt jautājumā par Stambulas konvencijas ratificēšanu Brigmanis raidījumā izteicās, ka tas būtu liels solis ceļā uz ģimeņu, kurās ir divi tēvi vai divas mātes, akceptēšanu. Viņš apliecināja, ka ZZS pozīcija Stambulas konvencijas jautājumā ir skaidra, proti, politiskais spēks tās ratificēšanu neatbalsta un negrasās savu viedokli šajā jautājumā mainīt. “Priekš manis un ZZS atbildes ir skaidras. Mēs šo konvenciju neatbalstām,” izteicās politiķis, piebilstot, ka ZZS gan pēc būtības neiebilst pret konvencijas daļu, kurā pausts nosodījums vardarbībai pret sievietēm.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs uzskata, ka Stambulas konvencijas ratificēšana būtu nozīmīgs solis tuvāk tam, ka nākotnē Latvijā varētu tikt akceptētas viendzimuma attiecības, bet tas viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam neesot pieņemami.

Jau ziņots, ka katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs, pēc Brigmaņa teiktā, ir deputātus pārliecinājis par šo pozīciju Stambulas konvencijas ratificēšanas jautājumā.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijas sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Tagad likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju.

LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās.