Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas šobrīd tiek izskatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, ir karstu diskusiju objekts un tas ir saprotami – likumprojekta izstrādes laikā jāpanāk maksimāli visaptverošu un kvalitatīvu normu sagatavošana. Vienlaikus pārsteidzošs ir izskanējušais priekšlikums mazināt pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu jeb Satversmē garantēto veselības aprūpes minimumu, kas pienākas ikvienam iedzīvotājam.
Atbilstoši šā brīža likumprojekta redakcijai pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozā ietilptu ne tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un dzemdību palīdzība, bet arī ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar tādu saslimšanu ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Pirmais saskarsmes posms
Cilvēka pirmais saskarsmes posms ar veselības aprūpes sistēmu ir tieši ģimenes ārsta komandas sniegtā vispārējā veselības aprūpe. Ģimenes ārsti savā praksē reģistrētajiem pacientiem nodrošina vispārējo veselības aprūpi – akūto un hronisko slimību ārstēšanu, ieskaitot ambulatorās ķirurģiskās procedūras, rehabilitāciju, aprūpi grūtniecības laikā un pēcdzemdību aprūpi, īsteno profilaktiskos pasākumus, tai skaitā skrīningu un imunizāciju, piedalās sabiedrības veselības uzlabošanā un veselības izglītībā, kā arī nodrošina hroniski slimo pacientu veselības stāvokļa uzraudzību.
Ģimenes ārsti pacientiem izraksta medikamentus, nosūta uz diagnostiskiem izmeklējumiem un pie speciālistiem sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Ģimenes ārsta darbības sfēra ietver sadarbību ar pašvaldību un sociālo dienestu, nodrošinot daudzsektoru pieeju pacienta veselības problēmu risināšanā.
Risina lielāko daļu problēmu
Ģimenes ārstu sniegtā veselības aprūpe ir racionālas veselības aprūpes sistēmas pamats, kuras uzdevums ir atrisināt galvenās iedzīvotāju veselības problēmas, lietojot vienkāršākās un izmaksu ziņā efektīvākās medicīnas tehnoloģijas. Lielāko daļu iedzīvotāju veselības problēmu var atrisināt veselības aprūpes primārajā veselības aprūpes līmenī. Vienlaikus ģimenes ārsts nodrošina veselības aprūpes pēctecību – ne tikai atsevišķu slimības gadījumu ārstēšanu, bet visu veselības aprūpes pasākumu kompleksa nodrošināšanu cilvēka dzīves laikā.
Pasaules Veselības organizācijas stratēģija “Veselība 2020” paredz nostiprināt tādas veselības sistēmas, kuru centrā ir cilvēks, sabiedrības veselības potenciāla pilnveidošana un ārkārtas situāciju paredzēšana, uzraudzība un reaģēšana uz tām. Uzsvērts, ka primārā veselības aprūpe ir 21.gadsimta sistēmu stūrakmens.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), analizējot veselības aprūpes pieejamības un efektivitātes jautājumus, ir norādījusi uz nepieciešamību Latvijā pilnveidot primāro aprūpi, lai cīnītos ar izplatītiem uzvedības riska faktoriem un uzlabotu vēža profilaksi. Pretējā gadījumā Latvijā var samazināties iedzīvotāju labklājība un pieaugt veselības aprūpes izmaksas, apdraudot ierobežotos finanšu resursus.
Pret veselības ekonomikas pamatprincipiem
Ministru kabinetā apstiprinātajā Veselības reformā ir paredzēts uzlabot pamata veselības aprūpes pieejamību, tuvinot pakalpojumus iedzīvotāju dzīvesvietai, veidojot pamatu integrētai veselības aprūpes sistēmai, kuras centrā ir pacients. Lai stiprinātu primāro veselības aprūpi un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, tiks attīstīts ģimenes ārstu darbs, kā to paredz ģimenes medicīnas pamatprincipi, tajā skaitā attīstīts prakses komandas darbs sadarbībā ar sociālajiem dienestiem, ārstiem speciālistiem, ģimenes ārstu prakšu vai feldšerpunktu sadarbības tīkli, kā arī slimību profilakses darbs.
Būtisks ieguvums pacientu aprūpē būs e-veselības sistēma, kurā tiks uzkrāta medicīniskā informācija par pacientu, ļaujot ģimenes ārstam uzraudzīt pacientu veselības stāvokli un rekomendāciju ievērošanu. Tādēļ, mazinot veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozu un izņemot no tā ģimenes ārstu pakalpojumus, Latvija nokļūs Eiropas valstu uzmanības centrā kā valsts, kas spītīgi iet pret starptautiska līmeņa ekspertu rekomendācijām un veselības ekonomikas pamatprincipiem.
Ģimenes ārstu sniegtās veselības aprūpes iekļaušanu pamata grozā ir atbalstījušas Veselības nozares stratēģiskā padome, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome, kā arī nozares profesionālās asociācijas. Kā veselības ministre aicinu, lemjot par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu un veselības aprūpes pakalpojumu groza dalījumu, saglabāt ģimenes ārstu pieejamību ikvienam iedzīvotājam.
Anda Čakša ir veselības ministre no Zaļo un zemnieku savienības.
Pagaidām nav neviena komentāra