Diāna Šteinberga

Ādas amatniece

Kad iepazināmies, es gāju Talsu Kristīgās vidusskolas 10. klasē, Miķelis — 12. Uzreiz pēc skolas apprecējāmies. Abi esam kristieši, un intīmas attiecības pirms laulībām nebija iedomājamas, atklāta ir Diāna Šteinberga (24). Es viņu svētdienā satieku pēc dievkalpojuma, abi ar vīru ir Talsu Kristīgās sadraudzības biedri. Vairākus gadus nodzīvojis Ventspilī,  jaunais pāris nesen noīrējis dzīvoklīti sev mīļajos Talsos. «Lūdzām Dievu,» meitene pasmaida, stāstot, kā problemātiskajā īres tirgū izdevies atrast tieši viņiem piemērotu variantu par ļoti draudzīgu cenu.

Diāna smiedamies stāsta: jūnijā abi kā tāds čigānu tabors, draugiem par izbrīnu un uzjautrinājumu, iemitinājušies Miķeļa mammas lauku mājas kūtsaugšā. Tagad ir priecīgi par savu vietiņu Talsos, taču tālākas nākotnes sapnis esot atgriezties Valdemārpilī, kur ģimenei pieder zemes īpašums.

«Sapratām, ka gribam laukus, pilsēta nav mūsu,» Diāna atceras, kā viņa pati mēģināja studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, bet vīrs Rīgas Stradiņa universitātē. Inteliģence to ļāva, taču ne viens, ne otrs nespēja galvaspilsētā iedzīvoties.

Diānas vecāki tikmēr jau bija nopirkuši lauku māju Talsu novadā, pievērsušies uzņēmējdarbībai — pelnīja iztiku ar autoservisu un bišu dravu. Darba pietika visiem: arī jaunieši varēja palīdzēt tirgot medu un liet vaska sveces.

Sveču dēļ viņi pirms sešiem gadiem, kad Diānai bija tikai 18, paši nodibināja uzņēmumu StoneHill — angliskais nosaukums atvasināts no abu uzvārda, kam ir vāciska cilme. Diāna tehnikumā Ventspilī paspējusi apgūt grāmatvedības kursu, visas papīru lietas uzņēmumam kārto viņa. Pamazām klāt nāca ādas aksesuāru gatavošana, kas tagad ir galvenā StoneHill atpazīstamības zīme.

Tas sācies pavisam vienkārši. Miķelis gribējis ādas aproci ar Latvijas karogu, atceras Diāna. Uzmeistarojis to no vecas jostas. «Viņš var no nekā jebko uztaisīt,» lepna ir sieva. «Un patiešām — nav jāpērk viss gatavs.» Aproce, kam līdzīgas tagad taisa arī citi, iznākusi tik glīta, ka tādas sev kārojuši draugi un paziņas. «Humpalās visas jostas izpirkām,» smejas Diāna, atceroties, cik netradicionālā veidā viņi piepulcējušies ādas meistaru saimei.

Tagad Šteinbergi no ādas gatavo visu iespējamo — aproces, jostas, makus, nažu makstis, auskarus un kaklarotas… Pat velosipēdu rāmjiem piestiprināmus stilīgus rokturus, ar ko tos vieglāk pacelt un nest. Ir pamanījuši, ka vairums cilvēku, izvēloties darinājumus, vēlas nepārkāpt 10 eiro robežu, tāpēc cenšas pielāgoties viņu pirktspējai. «Āda ir ilgtspējīgs materiāls. Ir bijis tā, ka mums atnes vecu aproci, mēs to atjaunojam,» saka Diāna.

«Ar rokām šujam,» viņa paskaidro un smaida, manot, ka skatos uz viņas smalkajiem pirkstiem. Izbrīnu mēdzot paust arī apmeklētāji Talsu Radošajā sētā pie Kultūras nama, kur ikdienā ir Šteinbergu darbnīca. Jauns, stilīgs pāris griež ādu un šuj! Vasarā katru sestdienu viņi brauc uz gadatirgiem un pilsētu svētkiem, pirms Ziemassvētkiem piedalīsies amatnieku tirdziņā Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, ir iedevuši savus ražojumus arī jaunajam Rīgas veikaliņam Micars.

Viņi nav hipiji, kas dzīvo vienai dienai, bet ikdienu plāno ļoti racionāli. Piemēram, vienojas, ko ēdīs visas nedēļas garumā, un atved mājās produktus ar veco Opel Zafira mašīnīti. Tā gan ietaupa naudu, gan izbēg no domstarpībām un sadzīviskiem strīdiem. «Vai zināt blogu Seek the Simple jeb Meklē vienkāršo?» Diāna piemin zaļi domājošu rīdzinieku aprindās ļoti populāru inerneta resursu, kuru veido Laura, aptuveni viņas vienaudze. Tajā ar savu pieredzi dalās ģimene, kas ikdienā Rīgas dzīvoklī cenšas dzīvot bez atkritumu radīšanas jeb īstenot zero waste dzīvesstilu, kā to dēvē angliski.

Arī jauniešiem provincē ir svarīgi dzīvot zaļi, svarīga blogā aktualizētā bezatkritumu ikdiena — Diāna pat lielveikala dārzeņus liekot savos maisiņos. Talsu Rimi pārdevējas gan bijušas ļoti izbrīnītas, tomēr piekritušas malto gaļu iesvērt līdzatnestajā stikla tarā.

«Interesanti, ka arī Miķeļa mamma ir sekojusi mūsu pēdās,» atzīmē Diāna. «Pameta darbu skolā, nodibināja uzņēmumu un tagad cep maizi. Pievērsiet uzmanību — Ainas maize! No ierauga raudzēta, ar rokām mīcīta, nu jau padsmit veidu.»

Kāpēc Kurzeme?

Šeit ir mājas. Mana pasaule, kurā varu veidot savu dzīvi.

Moto:  nesekot plūsmai, bet atšķirties un būt pašai. Mīlēt to, ko daru, un baudīt dzīvi.