Rīdzenes sarunas atklāj, kā ministrs Dūklavs agrāk bīdījis lēmumu Šlesera interesēs, aizvietojot premjeru Dombrovski
Šā gada jūlija sākumā, dodoties komandējumā uz Vāciju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) valdības vadītāja vietā atstāja zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) – par spīti tam, ka publiskotajās Rīdzenes sarunās atklājies iespējams ministra likumpārkāpums, proti, nedeklarēts zemes īpašums. Kučinskis izvairīgi komentē, kāpēc atstājis valdības grožus Dūklavam, aizbildinoties ar aizvietošanas «automātisko sistēmu».
Ņemot vērā šo premjerministra lēmumu, Ir izvērstā veidā publisko ministra Jāņa Dūklava sarunas ar Aināru Šleseru viesnīcā Rīdzene 2010. gada aprīlī. Šajā sarunā, par kuru Ir jau ziņoja iepriekš, Dūklavs lepojas ar to, kā ir pildījis premjera pienākumus Valda Dombrovska (JL) prombūtnē, lemjot par zemes transformāciju Jūrmalā, lai atļautu kāpās izcirst kokus Šlesera mājas būvniecībai.
Neraugoties uz sabiedrības protestiem, valdība lēmumu par labu Šleseram pieņēma 2010. gada 2. martā, kad premjera pienākumus pildīja un valdības sēdi vadīja Dūklavs (ZZS).
Lēmumu atbalstīja seši ministri – pats Dūklavs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), reģionālo lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), pret bija divi – aizsardzības ministrs Imants Lieģis (Pilsoniskā savienība) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), atturējās finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks). Vairāku valdības locekļu no JL nebija klāt, to skaitā premjers, kurš bija devies vērot ziemas olimpiskās spēles Vankūverā.
Publicējam Dūklava un Šlesera sarunu, kas atklāj, kā šis jautājums tika izlemts valdības aizkulisēs. Dūklavs arī tolaik bija zemkopības ministrs, bet Šlesers – Rīgas vicemērs. Viņa partija LPP/LC atradās opozīcijā 9. Saeimā, frakciju vadīja bijušais LC premjerministrs Andris Bērziņš. Pēc Tautas partijas lēmuma 2010. gada 17. martā aiziet no Dombrovska valdības vairākas nedēļas notika beigu galā nesekmīgas sarunas par iespējamo LPP/LC atbalstu Dombrovska valdībai.
Dūklava saruna ar Šleseru 2010. gada aprīlī.
Šlesers: Tā valdība jau nestrādās vairs ar tādu vilkmi, un viss, viņa būs tāda sagurusi.
Dūklavs: Grūti, grūti, grūti, jā.
Šlesers: Mēneša garumā mani aicināja valdībā visu laiku, līdz ar to es vairs neesmu sliktais viņiem – atmazgāja mani, es esmu labais. Par Jūrmalas priedēm arī neviens vairs…
Dūklavs: Visi aizmirsa, jā. Man tur, kā es smejos… konjaku es biju nopelnījis – paldies, viss kārtībā! Tas bija baigais gājiens. Tu jau nezini visu, kā tur bija, tagad jau aci pret aci var izstāstīt. Es viņu nepārtraukti, redz… Viss ir kārtībā – man visi šitie čaļi saka. Tad nu es viņu paceļu: sak, nu, kas ir, veči, ir vai nav? Mēs esam atbildīgā ministrija ielikta. Nezinu, kāpēc mēs – laikam tāpēc, ka meža zeme. Labi, es saku, meža zeme, esam atbildīgie. Viss kārtībā? Viss kārtībā! Aizeju pie [Valsts kancelejas vadītājas Guntas] Veismanes, aizeju pie [vietnieces Elitas] Dreimanes – viss kārtībā? Viss kārtībā!
Šlesers: Mhm.
Dūklavs: Nu, kāpēc jūs neliekat iekšā? Mēs liekam, bet premjera birojs ņem ārā! Nu, es protams… Tā Olita [Augustovska, premjera biroja vadītāja] arī tāda tīri draudzīga būtne. Es saku, Olitiņ, nu, kas par lietu, nu, cik ilgi es tevi cienāšu ar āboliem un konfektēm? Nu, taču tu ieliec jautājumu. Labi, ielikšu. Viņa ieliek. Viņš ir dienaskārtībā, pirms sēdes – plaukš! – pazūd no dienaskārtības!
Es saku – Olitiņ, nu, ko tu mani te ampelē, vecu vīru! Viņa – zini, es neko nevaru izdarīt, tas ir premjera personīgs rīkojums. Nu, kas man atliek, es eju pie premjera. Es saku – Valdi, nu, johaidī, es saku, kas mums te notiek – tad liekam, tad neliekam, nu, viss ir kārtībā. Es saku – davaj, nu, vajag ielikt. Paiet kāds laiciņš, viņš padomās.
Un tad viņš brauca tanī tur savā braucienā projām, viņš pasauc mani, saka – klausies, es tev piedāvāju tādu variantu. Viņš saka – es personīgi to nevaru atbalstīt – es personīgi -, bet, ja tu esi gatavs uzņemties to vadību, tās tēmas, es tevi ielikšu par to premjera vietas…
Šlesers: Bet es tev izstāstīšu patiesību. Tas ir tas, ko tu zini… (Numuriņā ienes pusdienas, uz brīdi pārtrauc sarunu.) Redzi, tā lieta, kā tas viss…
Dūklavs: Es tev pabeigšu tūlītās, ja drīkst. Es saku – nu, ko, ja tu tā saki, es esmu solījis, ka es to lietu novedīšu līdz galam, vienalga, kādā variantā, es saku – davaj! Un tā tad arī notiek. Viņš mani ielika par to priekšnieku tur… Vēl viens otrs tur pašķobījās, bet, nu, gala rezultātā nebija neviena viņējā valdības sēdē! Ne Kampars, ne Mūrniece, ne Repše…
Šlesers: Bet tu zini, kāpēc viņš izdomāja tādu? No kurienes radās, kas izdomāja šito? Andris Bērziņš. Viņam bija seminārs ar, nu… jo tad jau tauteniekiem [valdībā] sākās tās attiecības tādas, viņi [Jaunais laiks] nāca – eu, kā tur varētu ar jums [LPP/LC] kuros jautājumos… Viņš saka – nu, kamēr jūs tur mūsu partijas priekšsēdētāju čakarējat nelikumīgi, nu, ko mēs tur varam. Andris saka, viņš [Valdis] saka – es nevaru, tā un tā… Tad Bērziņš saka – paklau, tu brauc uz olimpiādi… Sak, nozīmē Dūklavu, brauc, un viss! Viņš saka – es padomāšu. Viņš padomāja. Bērziņš viņam ieteica to.
Dūklavs: Mmm!
Šlesers: Viņš jau pats nebūtu izdomājis. Viņam Andris Bērziņš pateica zem četrām acīm.
Komentāri (23)