Brutālais “bizness” „airBaltic” gaumē

Tā visatļautības pārliecība ir tik liela, ka var runāt un darīt vienalga ko, nekādas konsekvences tas neizraisīs

Skaidri apzinos, ka jebko rakstīt nav nekādas jēgas, – tāpat viss notiks kā notiek. Līdzīgi kā “Rīdzenes” sarunās tiek muldēts sazin vai kas, lai arī katram vidusskolēnam, kurš lasījis vismaz divus detektīvromānus, ir skaidrs, ka mūsdienās var tikt noklausīts praktiski viss. Tā visatļautības pārliecība ir tik liela, ka var runāt un darīt vienalga ko, nekādas konsekvences tas neizraisīs.

Šeit par visatļautību „airBaltic”. Notikumu faktoloģiskā secība un to izraisītā šoka apraksts pielikumā. Šeit daži vispārīgas dabas apsvērumi par „airBaltic” “biznesa” manierēm un kas būtu darāms to izbeigšanai.

1. Ja „airBaltic”, izmantojot savu monopolstāvokli lidostā Rīga, turpina izmantot opciju “flight is overbooked” , tad „airBaltic” informē pasažierus pirms biļetes iegādes, ka lidsabiedrība praktizē “flight is overbooked” opciju. Izsniedz pasažieriem dokumentu – instrukciju, kurā skaidri norādīts, kas un kā pasažierim būtu darāms, nokļūstot “flight is overbooked” situācijā katrā konkrētā lidostā;

2. Kā saprotu, „airBaltic” ir nacionāla lidsabiedrība un tās valdē ir cilvēki, kuri pārstāv valsts, tas ir, tās pilsoņu intereses. Uzskatu, ka šiem cilvēkiem jāiestājas par “flight is overbooked” prakses izbeigšanu, jo tā tieši skar valsts pilsoņus;

3. Katras “flight is overbooked”gadījumā no valdes locekļu darba algām, tajā skaitā „airBaltic” prezidenta, tiek ieturēts noteikts procents kā soda nauda, kura tiek novirzīta pasažieru apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai vai arī labdarībai;

4. Tā kā “flight is overbooked” opcijas piemērošana pensijas vecuma cilvēkiem var izraisīt neprognozējamas sekas, tad vēlams to piemērot fiziski un garīgi stipriem jauniem cilvēkiem, ja „airBaltic” uzskata šādu praksi par normālu (manuprāt, tā ir pilnīgi nepieņemama);

5. Ja „airBaltic” meklē opcijas klientu “aplasīšanai”, sadarbībā ar spēļu biznesa pārstāvjiem varētu pasažieriem rīkot loteriju “tiks pakļauts “flight is overbooked” opcijai vai nē” (joks).

Pielikums (attiecīgie laiki ir norādīti aptuveni)

20.07. Plkst. 14.45 ierodamies Getvikas lidostā, lai reģistrētos lidojumam BT654 Londona – Rīga (biļetes iegādātas 8.03.2017);

16.35 tiek paziņota izeja, dodamies uz to, kur jau prāvs pasažieru pulciņš priekšā (kā tagad saprotu intuitīvi nojauš “flight is overbooked” iespēju);

16.40 mēs tiekam novirzīti sāņus un stāvot stundu gaidām potenciālu iespēju iekļūt pasažieru skaitā (informācijai – Londonas satiksmes līdzekļos sēdvieta tiek piedāvāta acumirklī, tas laikam sirmo matu dēļ);

17.20 no četriem “flight is overbooked” operācijas dalībniekiem divi “laimīgie” tiek uzņemti reisā;

17.25 mēs tiekam pavadīti līdz iezīmētai vietai lidostā, kur stundu pavadām neziņā, sazināmies ar Rīgu, mums tiek paziņota iespēja saņemt kompensāciju 400 eiro apmērā, kas pēc piedzīvotā šoka, gan īpašu sajūsmu neizraisa;

18.25 beidzot ierodas darbiniece, kas mūs izved cauri pases kontrolei, un saņemam nodoto bagāžu;

18.30 esam nogādāti pie serviss centra, ierodas darbiniece ar taloniem dzērieniem (20 mārciņas), kurus gan izmantot neredzam iespēju. Apmēram stundu, atkal stāvot, esam neziņā, kamēr servisa centra darbiniece par mums apžēlojas (iespējams, pēc saziņas ar Rīgu, uz kurieni zvanām vairākas reizes, paldies Dievam, mobilie telefoni bija uzlādēti, nestādos priekšā, kas notiktu, ja mobilie sakari nebūtu pieejami);

19.15-19.30 saņemam informāciju par viesnīcu, lidojumu nākamajā dienā caur Kopenhāgenu no Hitrovas lidostas un ekspress autobusa biļeti ar paskaidrojumu, ka uz terminālu Nr.5 mēs nokļūsim kājām (tas, protams, nav tiesa un otrā rītā “shuttle bus” apmaksājam paši);

Noslēdzot šīs pirmās dienas aprakstu, vēl jāpiezīmē, ka neviena no darbiniecēm pie izejas nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, aizbildinoties, ka par visu atbildīgs esot „airBaltic”. Vienīgi maiņas vecākais kā džentlmenis savu vārdu un uzvārdu nosauca – Ben Jones.

21.07. 17.20 ierodamies Rīgā no Kopenhāgenas. Nodotā bagāža nav atnākusi. Noformējam attiecīgos dokumentus;

18.00 (aptuveni) esam pie „airBaltic” servisa centra, mums paziņo, ka pienākas kompensācija 250 eiro – kā par nenotikušu reisu īsāku par 1500 km. Atceroties savu autobraucienu uz Parīzi, kur, liekas, nobraucu 2000 km, esmu neizpratnē. Darbiniece lielmanīgi paskaidro, ka lidmašīnas lidojot “pa taisno”. Pēc vakardienas telefonsarunu noklausīšanās darbinieces pieņem lēmumu, ka mums tomēr pienākoties 400 eiro katram.

Nekādu īpašu sajūsmu pēc sagandētā ceļojuma un piedzīvotā šoka gan tas neizraisa, vienīgi neliels gandarījums, ka „airBaltic”, pateicoties Eiropas Savienības regulām, ir sodīts;

22.07. 10.30 zvanām uz informācijas centru par nozaudēto bagāžu, tā atradusies. Varēšot paši braukt pakaļ, jo sestdienā strādājošais kurjers jau esot aizbraucis. Varot gaidīt līdz svētdienai, tad gan piegāde notikšot vienīgi Rīgas robežās. Līdzekļi šī servisa uzlabošanai iegūstami no p.3. minētām darbībām vai arī p.5. (joks).

Autors ir profesors, LZA īstenais loceklis, Akadēmijas „Europeae” īstenais loceklis