Ekonomģeogrāfs: Rīgā būtu jāsakārto ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību skolu tīkls

Izstrādāta ģeotelpiskās plānošanas platforma “Skolu karte”

Aptuveni divas trešdaļas no Bolderājas apkaimē deklarētajiem skolēniem mācās Rīgas centra skolās, pētot skolēnu migrāciju uz izglītības iestādēm, secinājis ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Izstrādājot ģeotelpiskās plānošanas platformu “Skolu karte”, Turlajs secinājis, ka arvien biežāk vecāki un skolēni izvēlas izglītības iestādes, balstoties uz to kvalitāti, nevis attālumu no mājām, vēsta LETA.

Turlajs skaidroja, ka, piemēram, no visiem Bolderājā deklarētiem skolēniem 63% mācās Rīgas centra skolās. “Bolderājā ir trīs pustukšas vidusskolas, kurās mācās tikai 37% no tiem, kas tur teorētiski var mācīties,” norādīja Turlajs, piebilstot, ka ir nepareizi domāt, ka skolēni mācās tikai māju tuvumā esošās skolās.

“Vai gribam uzturēt dažu skolēnu skolas, jo vecāki grib, lai bērni mācās pie mājām un viņus ne ļoti uztrauc rezultāts un tas, cik tas izmaksā valstij. Vai arī, lai bērnam būtu vieglāk,” teica ekonomģeogrāfs.

Turlaja ieskatā “Skolu karte” būs noderīgs rīks kā pašvaldībām, tā arī vecākiem, izvēloties izglītības iestādes savām atvasēm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka rīks ir ļoti nepieciešams, jo tas ļauj sistēmiski un kopsakarībā paskatīties uz visu Latvijas skolu tīklu valsts teritorijā, dodot iespēju aplūkot skolu kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus. Piemēram, ikviens var aplūkot, kādi ir centralizēto eksāmenu rezultāti iepriekšējos gados, izmērīt attālumu līdz skolai no savām mājām vai kāda cita punkta, kā arī uzzināt pa kādu ceļu var visātrāk nonākt līdz skolai, kā arī uzzināt pedagogu vidējo atalgojumu attiecīgajā skolā.

Šadurskis aicināja pašvaldības “Skolu karti” ievietot savās mājaslapās, tādējādi dodot iespēju interesentiem iepazīties ar esošo situāciju.

Rīgā būtu jāsakārto ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību skolu tīkls, pārliecināts pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā vadītājs, saka ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Apskatot galvaspilsētas skolu tīklu, Turlajs secinājis, ka Rīgā ir 28 mazākumtautību un 19 latviešu skolas, kurās jau tagad netiek izpildīti Rīgas domes noteiktie kritēriji par 22 skolēniem klasē, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums ir, ka jābūt vismaz divām paralēlklasēm.

“Domāju, ka ir pilnīgi nepieņemami tas, ka Rīgas dome šobrīd apsver tikai stāstu par Pļavnieku ģimnāziju un skolu Bolderājā, taču nav dzirdams, ka kaut kāda optimizācija notiks arī mazākumtautību skolu skaitā. Drīzāk domāju, ka varētu būt otrādāk – lielāka aktivitāte, lai uzlabotu latviešu valodas mācīšanu,” norādīja Turlajs.

“Skolu karte” pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kā arī portālā “izm.kartes.lv“.