Nesamierināties ar pilsonisko pazemojumu

Ir jautā sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem – kādi ir secinājumi pēc oligarhu sarunu izlasīšanas, un kam jānotiek tālāk?

Brīvās preses vērtība

Andris Ambainis, zinātnieks

Baisi lasīt, kā politikas aizkulisēs tiek runāts par «varas vertikāles» izveidošanu un politikas ietekmētāji skatās uz Krieviju kā paraugu. Ir ziņās vērots, kā citās valstīs (piemēram, Turcijā vai Ungārijā) izzūd brīva prese un demokrātiskās institūcijas. Lasot šīs sarunas, liekas, ka neesam bijuši tālu no līdzīgas situācijas.

Ir divi atbildības veidi: likuma priekšā un politiskā atbildība. Par pirmo – jāprasa, lai tiesībsargājošās institūcijas to vēlreiz izvērtē. Par otro – šiem manipulatoriem un tiem, kas darbojušies viņu interesēs, nevajadzētu būt daļai no Latvijas politikas. Atcerēsimies to gan nākamajās vēlēšanās, gan jebkurā citā situācijā. Un vēl atcerēsimies, ka brīva prese ir vērtība, un atbalstīsim to.

«Varenā Latvija» jeb elle

Viesturs Kairišs, režisors

Sajūta briesmīga. Daži cilvēki grib piespiest tevi pamest šo valsti, sistemātiski tev to atņemot. Diezin vai Latvijas simtgades svinību skurbulis man aizskalos šo žultaino triecienu. Es aicinu nesamierināties.

Latvijas vara tiek mērķtiecīgi atņemta Latvijas tautai. Satversme ir piesmieta. Demokrātija tiek iznīcināta. Cinisma mērogs ir tik neaptverams, ka zūd spējas to kritiski analizēt.

Valsts prezidents un Ministru prezidents ar saviem komentāriem faktiski atbalsta šāda veida lietvedību. Drošības iestādes un prokuratūra nesaskata pārkāpumus. Liela daļa mediju politiskajā prostitūcijā neredz profesijas nodevības pazīmes. Izklausās pēc elles.

Es aicinu nesamierināties.

Tā ir politiskā krīze, totāla uzticības krīze. Tagad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc ar demokrātiskiem līdzekļiem, to skaitā vēlēšanām, neesam varējuši valsti ietekmēt. Jo vēlēšanas tiek izkropļotas ar uzpirktiem medijiem, zagļus nevar iesēdināt cietumā, jo paši zagļi ieceļ sev paklausīgus prokurorus. Vai tiešām mums atliek tikai noskatīties un noplātīt rokas?

Aicinu atcerēties, ka nesen Latvijā bija izveidojusies pilsoniskā sabiedrība, kas spēja ar savu kulturālu spiedienu panākt izmaiņas. Kāpēc tūkstošiem cilvēku nav uz ielas piketos? Ir taču skaidrs, ka vēl mirklis un demokrātiskā Latvijas valsts mums tiks atņemta pilnībā. Šis reakcionārais autoritārisms, kas sapņo šeit izveidot Putina Krievijas sistēmu (vai ir jau izveidojis), ir jāaptur. Cilvēkiem jāiet pie prezidenta pils un jāuzdod jaukajam Vējonim nepatīkami jautājumi. Piemēram, vai viņa ievēlēšanas vienīgais mērķis ir vajadzības gadījumā piesegt mazo Kurzemes hercogu? Un vai šī ir tā stunda X, kad viņam tas jādara? Lemberga vēlētājiem man, protams, jautājumu nav. Jūs vienkārši esat Latvijas traģēdija. Jūs ar savu aklumu terorizējat visu valsti.

Domāju, ka vienīgā iespējamā adekvātā rīcība Saeimā – Vienotībai un NA jāpārtrauc koalīcija ar ZZS. Mazākuma valdība gadu pirms vēlēšanām būtu mazākā iespējamā katastrofa.

Bet laikam kontrole pār sabiedrību jau ir tik liela, ka protesti nav iespējami. Latvijas miermīlīgais Maidans ir nolaupīts, pilsoņiem atliek tikai kļūt par skrūvītēm Lemberga/Šlesera/Sķēles mehānismā.

Galveno šīs sarunas ir parādījušas kristālskaidri – zināma sabiedrības daļa neciena demokrātiju Latvijā un grib vājināt parlamentārās tradīcijas, lai sagatavotu ceļu diktatūrai. Kā arī tiek gatavota sabiedriskā doma diktatūras attaisnošanai. Pilsoniskais pazemojums ir grandiozs. Es aicinu nesamierināties.

Nožēlojamo pjedestāls

Anna Žīgure, rakstniece

No 2006. gada pavasara, kad sabiedrību satrieca atšifrētās slepenās sarunas Jūrmalgeitā, līdz šai vasarai, kad atklājās viesnīcā Rīdzene runātais, pagājuši 11 gadi. Vai morālā jomā ir kas mainījies?

Daļa no sarunu dalībniekiem ir tie paši, bet iesaistīto personu loks daudz plašāks, laupījuma apmēri vienkāršo pilsoņu acīs šķiet astronomiski. Toreiz bija runa par salīdzinājumā smieklīgu summu – 20 tūkstošiem eiro. Līdz ar sabiedrībai nozagtās naudas apjomu vareni pieaugusi arī lamuvārdu dažādība un sulīgums.

Ja vēlētāji savā, savu bērnu un valsts izdzīvošanas vārdā nepieprasīs, lai valsts zagšana izbeigtos, tā turpināsies vēl nekaunīgāk, gudrāk un viltīgāk. Viss turpināsies tik ilgi, kamēr daļa vēlētāju šādus – patiesībā nožēlojamus un nicināmus – cilvēkus cels uz pjedestāla. Kamēr ar apbrīnu uzlūkos pašiem nozagtās naudas varu un jūsmos par darboņu izveicību, kā rezultātā noausti sadarbības tīkli, kas acīmredzot caurauž ne vienu vien valsts struktūru. Valsts un līdz ar to visas sabiedrības līdzekļu nozagšana ir tiešā sakarā ar ārstu, medicīnas māsu, sanitāru, policistu, ugunsdzēsēju, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un neskaitāmu citu strādājošo zemajām algām. Tā ir vistiešākajā sakarā ar pensijām, no kurām nevar izdzīvot, ar nožēlojamo materiālo eksistenci un arī, protams, ar tiem simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri Latviju pametuši, lai dzīvotu cilvēku cienīgu dzīvi.

Grauj mūsu valsts pamatus

Baiba Kangere, Stokholmas Universitātes emeritētā profesore

Neilgi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkoja starptautisku konferenci, kur pašmāju un ārzemju eksperti apsprieda Latvijas valsts nākotnes attīstības iespējas dažādās sfērās. Konferenci noslēdza ar plenārsesiju, kurā piedalījās valdības pārstāvji. Tā laika Saeimas deputāts Edvīns Inkēns definēja valdības lomu valstī šādi: valdība ir instruments starp tautu un ekonomiskajiem spēkiem. 

Doma, ka valdība ir tikai “instruments” man šķita ačgārna un iedvesa šausmas, kas varētu slēpties aiz šiem ekonomiskajiem spēkiem. Lasot par noklausītajām sarunām Rīdzenes viesnīcā, manas toreizējās šaušalas attaisnojās, izgaismojot metodes, kā praksē tiek realizēta šī ideoloģija, uzurpējot demokrātiskos procesus valstī.

Slepeni noklausīties sarunas aiz slēgtām durvīm ir vienīgais veids, kā var atklāt mahinācijas, kas kaitē valstij. Tādēļ ir ieviesta norma, ka žurnālistiem nav jāatklāj gūtās informācijas avots. Žurnālistu loma, slepeni noklausoties sarunas Watergate viesnīcā ASV, beidzās ar prezidenta atkāpšanos no amata. Nodzīvoju Zviedrijā 27 gadus. Šajā laikposmā trīs tieslietu ministri atkāpās no amata nevis tādēļ, ka bija pārkāpuši likumu, bet nebija ievērojuši likuma garu. Atklātiem likuma pārkāpumiem vai nevēlamai rīcībai jābūt sekām.

Ja informācija par noziegumiem nonāk atklātībā, valsts vadībai ir jāreaģē. Katrai valstij ir savi likumi, kā panākt taisnīgu risinājumu, bet nedrīkst nelikties zinis. Šo sarunu saturs grauj mūsu valsts pamatus, atklājot kriminālas un noziedzīgas izdarības un nolūkus. Tās jāizanalizē atklātas tiesas priekšā, pratinot sarunu dalībniekus un viņu līdzgaitniekus aci pret aci. Tas jādara, lai tauta varētu justies droša, ka dzīvo taisnīgā valstī. Tā dara jebkurā tiesiskā valstī, kas augstu vērtē savu brīvību.