Atsevišķās ģimenes ārstu praksēs Rīgā cilvēku īpatsvars, kas atsakās no difterijas vakcīnas, bija teju 39%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija otrdien diskutēja par difterijas izplatības ierobežošanas pasākumiem, un SPKC pārstāvji uzsvēra, ka šajā jautājumā izšķiroša nozīmē ir vakcinācijai.
Prezentējot datus par iepriekšējiem gadiem, SPKC pārstāvji pauda, ka kopumā vakcinācijas aptvere pieaugušajiem ir diezgan zema, bet situācija ar bērnu imunizāciju ir apmierinoša.
Satraucošs ir arī samērā liels pieaugušo atteikumu skaits no difterijas vakcīnas – atsevišķās ģimenes ārstu praksēs Rīgā rakstisko atteikumu īpatsvars bija sasniedzis 38,94%. Tas varētu liecināt par nepietiekamo skaidrojošo darbu, pieļauj SPKC pārstāvji.
Līdz ar to šogad jau sāk īstenot informatīvā kampaņa ar aicinājumu vakcinēties.
SPKC dati liecina, ka laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam 61% saslimušo pieaugušo piederēja kādai no sociālā riska grupām — personas nez noteiktās dzīves vietas, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti, ar atkarību no alkohola, pensionāri. Kopumā šajā posma viena trešdaļa daļa gadījumu saslimušie bija pensionāri.
SPKC arī informēja deputātus par janvārī reģistrēto nāves gadījumu, kuru izraisījusi difterija. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā no difterijas miruši 13 cilvēki.
SPKC norāda, ka Latvijā pēdējos gados ir novērojams difterijas gadījumu pieaugums un šobrīd Latvijā ir augstākais saslimstības līmenis Eiropas Savienības valstu vidū. Laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam Latvijā apstiprināti 59 difterijas gadījumi.
Arī Igaunijā un Lietuvā pēdējos gados saslimšanas gadījumi ar difteriju nav reģistrēti. Lietuvā pēdējais saslimšanas gadījums reģistrēts 2011. gadā, bet Igaunijā — vēl agrāk.
Veselības ministrijas sabiedrības veselības speciālisti, SPKC epidemiologi un Latvijas vadošie speciālisti infektoloģijā uzsver, ka difterija, kura Latvijā, vakcinācijas rezultātā bija tuvu izskaušanai, joprojām ir nopietns apdraudējums iedzīvotāju veselībai mūsu valstī.
Slimība, pret kuru vairākus desmitus gadu ir pieejams efektīvs un drošs profilakses līdzeklis — vakcinācija, nedrīkst atgriezties un izraisīt arvien jaunus saslimšanas un nāves gadījumus, uzsver speciālisti.
Neraugoties uz to, ka vakcinācija bez maksas ir pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vakcinācijas aptveres rādītāji ir nepietiekami, lai nodrošinātu infekcijas izskaušanu. 2015. gadā vakcinācijas aptvere pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem vecumā virs 25 gadiem bijusi 65,3%, pusaudžiem 14 gadu vecumā — 91%, bet bērniem septiņu gadu vecumā — 97,4%.
Lai vakcinētos pret difteriju nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta. Savukārt ģimenes ārsta pienākums ir atgādināt saviem pacientiem par vakcinācijas un revakcinācijas nepieciešamību un skaidrot tās nozīmi veselības saglabāšanā.
Komentāri (19)
Absints 08.02.2017. 10.57
Manuprāt, problēma ir vispārējā neticībā medicīnai. Un uz šīs neticības fona cieš arī vajadzīgas lietas
0
robotron 07.02.2017. 21.45
Ir jāizvērtē visi riski un izdevumi. Pret bakām jau sen nevienam neizdara vakcinācijas. Tas tika pārtraukts vēl tad, kad tā nebija pilnībā izzudušas.
0