Fotogrāfijas, dokumenti un tērpi no leģendārajām preses ballēm 1920.- 1930.gadu Rīgā
No otrdienas, 13.decembra līdz nākamā gada 18.martam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Izgaisušo prieku ainas”, kas stāstīs par leģendārajām preses ballēm 1920.- 1930.gadu Rīgā, raksta aģentūra LETA.
Preses balles bija Rīgas 20.gadsimta 20.- 30.gadu sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922.gadā un turpinājās katru gadu februārī līdz 1939.gadam. Pirmā balle notika par godu Latvijas preses simtgadei, kad 1822.gadā tika izdota pirmā avīze latviešu valodā.
Balles norisinājās Virsnieku namā, kas atradās aptuveni Kongresu nama teritorijā, un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti un citi. Zāles dekorēja atzīti un pazīstami gleznotāji, tostarp Rīgas mākslinieku grupas dalībnieki Romans Suta, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Konrads Ubāns un Valdemārs Tone.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāmajā izstādē uzsvars likts uz 1927.gada preses balli, jo tajā dekoratora pienākumus uzņēmās Suta. Mākslinieks kā telpu noformētājs darbojies jau iepriekš, turklāt bija zināms, ka no viņa var sagaidīt daudz ko neparedzamu. Tas ļāva Sutu uzlūkot kā ideālu kandidātu lielas balles dekorēšanai.
Izstādē eksponētas lielformāta izdrukas ar fotogrāfijām, kurās iespējams novērtēt Sutas radošo un moderno piegājienu balles telpu izskaistināšanai. Tagad muzeja jaunās ekspozīcijas sienas gandrīz pārvērtīsies par 1927.gada preses balles sienām. Tāpat apmeklētāji varēs apskatīt vairākus greznus apģērbus, jo gan dāmas, gan kungi pievērsa īpašu uzmanību tam, kā ballē tērpties. Izstādē eksponēta Sutas fraka, operdziedātājas Mildas Brehmanes-Štengeles kleita, ar ko viņa piedalījās vienā no preses ballēm, kā arī 20.-30.gadu sieviešu vakartērps no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
Ekspozīcija iepazīstinās skatītājus ar dokumentālajiem materiāliem un priekšmetiem no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Aleksandra Vasiļjeva fonda, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.
- Vairāk informācijas Nacionālā muzeja mājas lapā
Komentāri (29)