Eiroparlaments ļauj ES ratificēt Parīzes klimata vienošanos

Vēsturiskā vienošanās parlamentā apstiprināta ar pārliecinošu balsojumu

Eiropas Savienība (ES) var ratificēt Parīzes klimata vienošanos, otrdien, 4.oktobrī, ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma Eiropas Parlaments. Tas nozīmē, ka ir noņemts pēdējais šķērslis, lai vēsturiskā vienošanā stātos spēkā visā pasaulē, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Gaidāms, ka Eiropas Savienība savu ratifikāciju ANO iesniegs jau šonedēļ. Klimata vienošanās tika noslēgta pērn decembrī Parīzē. Tas ir pirmais universālais, juridiski saistošais pasaules klimata līgums, kura mērķis ir nepieļaut globālās temperatūras paaugstināšanos vairāk par diviem grādiem.

Eiropas Parlaments vienošanos atbalstīja ar 610 balsīm ”par” un mazāk nekā 70 ”pret” vai atturoties. Pagājušajā nedēļā par to vienojās ES vides ministri, kaut no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm to pagaidām ratificējusi tikai ceturtā daļa.

Parīzes klimata vienošanās stāsies spēkā tikai tad, ja to parakstīs un ratificēs vismaz 55 valstis jeb grupa, kas kopumā rada vismaz 55% no pasaules izmešiem. Līdz šim Apvienotajām Nācijām savu ratifikāciju oficiāli ir iesniegušas 62 puses, kas veido gandrīz 52% no visiem pasaules izmešiem. Iepriekš vienošanos jau bija ratificējušas lielākās piesārņotājvalstis – ASV un Ķīna.

Eiropas Savienība veido aptuveni 12% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešiem, un, kopienai oficiāli iesniedzot savu ratifikāciju, nepieciešamie kritēriji tam, lai Parīzes klimata vienošanās stātos spēkā, būs izpildīti. Par otrdienas balsojumu gandarījumu pauda ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns, kurš to vēroja klātienē Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā.

Gaidāms, ka Eiropas Savienība savu ratifikāciju Apvienotajām Nācijām iesniegs līdz piektdienai. Pēc 30 dienām Parīzes klimata vienošanās stāsies spēkā. Par otrdienas balsojumu gandarījumu neslēpa arī Eiropas Savienības klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.

Dalībvalstis devušas zaļo gaismu klimata vienošanās ratifikācijai no Eiropas Savienības puses, kaut nacionālo valstu līmenī to līdz šim izdarījušas tikai septiņas – Ungārija, Francija, Slovākija, Austrija, Malta, Portugāle un Vācija. Turklāt starp kopienas valstīm vēl gaidāmas sarežģītas diskusijas par to, kas kurai būs jādara, lai nepieļautu globālās temperatūras celšanos vairāk nekā par diviem grādiem.

Parīzes nolīgumā, kuru uzskata par pasaulē ambiciozāko klimata izmaiņu apturēšanas plānu, izvirzīti ļoti ambiciozi mērķi un uzdevumi – samazināt izmešus pašu mājās, kā arī triljonu dolāru piešķirt tām nabadzīgajām valstīm, kuras netiek galā pašu spēkiem, bet kuras ļoti ietekmē klimata izmaiņu negatīvās sekas.

Ja vienošanās būs veiksmīgi noslēgta, paredzams, ka ik pēc pieciem gadiem izvērtēs tās izpildi. Valstīm būs iespējams no tās arī aiziet, taču tikai pēc tam, kad būs pagājuši trīs gadi. Parīzes klimata konferencē valstis apņēmušās censties ierobežot klimata pārmaiņas. Kaut arī lielākā daļa pasaules zinātnieku nešaubās, ka lielākoties vainojama tieši cilvēka iedarbība, tomēr nav pierādījumu, ka, pat pilnībā apturot globālo sasilšanu veicinošos izmešus, negatīvajām pārmaiņām izdosies pielikt punktu.

Jau tagad varot droši teikt, ka drīzā nākotnē vajadzēs jaunas vienošanās un jaunus ierobežojumus. Tikām zemeslodes atmosfēra turpinās silt, ledāji kusīs, ūdens aprīs sauszemi, bet uz tās plosīsies vairāk dabas kataklizmu. Parīzes vienošanās ļaus sabremzēt šādas pārmaiņas, taču ne novērst tās pilnībā.