Saeima noraida ieceri reformēt VID, lai neizveidotu tajā «mazo KNAB»

Par balsojuši ZZS un Nacionālās apvienības, pret – ”Vienotības” deputāti

Saeima ceturtdien, 22.septembrī, noraidīja likumu grozījumus, kas paredz apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policiju un Muitas policiju, izveidojot Nodokļu un muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Izskatot Kriminālprocesa likuma un likuma par VID grozījumus pirmajā lasījumā, par tiem balsoja 40 deputāti, pārējie tautas kalpi bija pret vai atturējās. Līdz ar to likumprojekti netika atbalstīti. Likumprojektus atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības, kā arī opozīcijā esošās “No sirds Latvijai” deputāti. Pret likumprojektiem balsoja opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti, kā arī lielākā daļa “Vienotības” deputātu. Balsojumos atturējās lielākoties opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāti.

Kā diskusijās par likumu grozījumiem norādīja Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”), iebildumi nav saistīti ar priekšlikumu par VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Iebildes ir pret ideju VID iekšienē izveidotajam Iekšējās drošības dienestam paredzēt izmeklēšanas funkcijas, vienlaikus nododot šo iestādi VID ģenerāldirektora tiešā pakļautībā. Pēc Judina domām, tā tiktu veidots “mazs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)”, kas būtu tiešā VID ģenerāldirektora paspārnē.

Kā debatēs norādīja Saeimas opozīcijā esošās LRA deputāts Mārtiņš Bondars, labāk būtu Iekšējās drošības dienesta funkcijas nodot kādai citai iestādei, piemēram, KNAB, kas gan “šodien vairs nevienam neknābj”. Pēc LRA deputāta teiktā, ar šiem likuma grozījumiem nepieciešamās būtiskās pārmaiņas VID darbā nav gaidāmas.

Judins norādīja – nav atbalstāms priekšlikums, ka VID ģenerāldirektoram būtu jānēsā forma. Viņš norādīja uz likumprojekta anotācijā teikto – ir svarīgi pievērst uzmanību jaunām formu uzšuvēm. “Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo tas palīdzēs VID labāk strādāt. (…) Tā nav reforma, bet imitācija,” noteica Judins.

Pret normu likt VID ģenerāldirektoram nēsāt formas tērpu iebilda arī “Vienotības” deputāte Ilze Viņķele un opozīcijas partijas “Saskaņa” deputāts Jānis Ādamsons. “No tā, vai valkās formu vai ne – vai tā uzlabosies [VID darba] kvalitāte?” retoriski vaicāja Ādamsons.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) nepieciešamību VID Iekšējās drošības dienestu nodot VID vadītāja pakļautībā skaidroja ar to, ka šobrīd tas, iespējams, esot ”pakļauts blēžiem”. Putra debatēs mudināja nenoraidīt likumprojektu, bet atbalstīt to pirmajā lasījumā un pēc tam Saeimas komisijās diskutēt par priekšlikumiem. Viņš uzskata – noraidot likumprojektu, tiks balsots pret kontrabandas ierobežošanu, PVN shēmām un negodprātīgu VID darbinieku izskaušanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) aģentūrai LETA atzina, ka nepadosies un domās, kā panākt VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu. Viņa pauda izbrīnu, ka Saeimas deputāti mainījuši viedokli jautājumā, kuru atbalstīja Saeimas budžeta komisija. “Cerēju, ka Saeima būs konsekventa, bet šīs dienas lēmums liecina, ka tiem, kas nevēlas pārmaiņas VID, ir liela ietekme,” piebilda Reizniece-Ozola.

Patlaban finanšu ministrei nav skaidrs, kā viņa rīkosies, ja Saeima priekšlikumu par VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu noraidīs arī galīgajā lasījumā, taču viņa ir apņēmusies nepadoties un izdomāt, kā panākt, lai abas VID institūcijas tomēr apvienotu. “Visu noteiks politiskā griba,” uzsvēra ministre.

Jau ziņots, ka likuma grozījumi raisījuši domstarpības starp koalīcijas partijām “Vienotība” un ZZS, kuras pārstāve finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola iepriekš pārmeta likumprojekta virzības bremzēšanu. Tikmēr “Vienotība” norādīja – likumprojekts ir “juridiski nekorekts”.

Vēstīts, ka Nodokļu un muitas policijas izveide šā gada 14.jūnijā bez iebildēm un diskusijām akceptēta valdībā. Likumprojekts paredzēja VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļu nodot VID ģenerāldirektora pakļautībā. “Tā būs labāks varas līdzsvars, un mēs kopā labāk varēsim ķert blēžus,” iepriekš skaidroja finanšu ministre.