Cik tuvu kraham bija ”Rail Baltica” projekts

Rubesa: lietuvieši no pirmās dienas centās no manis atbrīvoties

Baltijas valstu kopuzņēmuma ”RB Rail” padomes sēdē Briselē 7.septembrī panāktā vienošanās par kopēju nostāju finansēšanas un projekta pārvaldības modelī, kas apmierina arī naudas devēju Eiropas Komisiju, vēl jāpārvērš saistošā līgumā, šodien rakstā ”Vēl būs dancis” žurnālā ”Ir” rubrikā ”Pusdienas” stāsta valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Iepriekš draudīgi paziņojumi skanēja no Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja Mihaela Krāmera, brīdinot par finansējuma atņemšanu. Rubesa atzīst, ka ”Rail Baltica” bija tuvu kraham, un pretrunas ir projektam «ieliktas šūpulī», jo katrai valstij ir savas atšķirīgas intereses. Ne jau tikai Lietuvā bijusi pretestība. Arī Latvijā un Igaunijā bija cilvēki, kuri negribēja šādu iznākumu.

Svarīgākais strīdus ābols bija tā sauktie konsolidētie iepirkumi, piemēram, signalizēšanas iekārtām vai sliedēm. Tagad ir vienošanās, ka šos iepirkumus vadīs un līgumus parakstīs kopuzņēmums ”RB Rail”, un Rubesa sākusi meklēt izmantojamus labās prakses piemērus citur Eiropā. Līdz 30.septembrim līgums jāparaksta, un ievērojams laiks jau ir zaudēts: «Faktiski mēs esam tur, kur vajadzēja būt pagājušā gada novembra beigās.»

Padomes sēdē EK pārstāvji apliecināja – ja panāktā vienošanās tiks izpildīta, tad «ES darīs visu, lai nodrošinātu pietiekami [lielu] ilgtermiņa finansējumu pēc 2020.gada», kad beigsies pašreizējais ES budžets. Tā būs pirmā reize, kad kādā kopējā Baltijas projektā «skatās uz lietu kopumā», jo parasti ir tikai īstermiņa skats: «kas būs man, manai partijai, manai ministrijai, maniem sponsoriem», secina Rubesa.

No publiskajiem izteicieniem bija nepārprotami skaidrs, ka lietuvieši ir galvenais šķērslis projekta tālākai virzībai. Kā panāca viņu piekrišanu? «Nauda runā,» ar smaidu atbild Rubesa. «Visādos veidos un no visādām instancēm ir liels spiediens uz Lietuvu, lai šo lietu nesalaiž dēlī.» Dzirdēts viedoklis, ka Lietuva nebūtu bijusi sevišķi bēdīga par projekta izgāšanos, jo tai jau ir Eiropas platuma sliežu ceļš līdz Kauņai, un tā pagarināšana tai nav nepieciešama. «Viss ir iespējams,» daudznozīmīgi atbild Rubesa. Kāpēc tad neļāva projektam nomirt? «Viņiem būtu atņemts vēl vairāk naudas.» Tomēr viss līdz šim pieredzētais liek domāt, ka «Lietuvas puse negrib redzēt kopuzņēmumu savā valstī», tāpēc jāatrod vislabākās sadarbības formas.

Jau uzbūvētais dzelzceļa posms līdz Kauņai izraisa debates, jo tas neatbilst ne ātruma, ne virknei citu ”Rail Baltica” kritēriju. Lietuva grib pēc iespējas ātri pirkt signalizācijas sistēmas šim posmam, taču ir stingrs nosacījums, ka kopuzņēmums izpētīs trases piemērošanu ”Rail Baltica” tehniskajiem parametriem un tikai pēc tam notiks kopējs triju valstu signalizācijas iepirkums, kas var samazināt izmaksas pat par 60%.

No lietuviešiem dzirdēti mājieni, ka viņi no Rubesas labprāt atbrīvotos. «Tā tas bijis kopš pirmās dienas.» Lietuvas amatpersonas latviešu kolēģiem atklāti prasījušas – vai jūs nevarētu no tās Baibas kaut kā tikt vaļā? Viņa nebrīnīsies, ja spiediens turpināsies. Tiesa, attiecības ar Latvijas valdību Rubesa sauc par ļoti konstruktīvām, neraugoties uz faktu, ka satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) sākotnēji izteicās skeptiski par projektu. Vairāk lasiet žurnālā ”Ir”.