Ar ko riskants Saeimas lēmums paaugstināt algas VID darbiniekiem

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis par to, kāpēc Saeimas lēmums paaugstināt algas VID darbiniekiem var izrādīties bīstams.

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izsaka nožēlu par šodien Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, jo tie ir pretrunā ar likuma mērķi un amatu sistēmas principu, kā arī Latvijas Republikas Satversmes 83.pantu.

Likuma sekas ir tādas, ka tiesneša, kas kontrolē valsts pārvaldes iestāžu lēmumu un rīcības tiesiskumu, maksimālā mēnešalga kļūs ievērojami zemāka par kontrolējamā maksimālo mēnešalgu. Šāda situācija noniecina tiesneša lomu sabiedrībā un ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu. Tiesnešu atlīdzības līmenis ir pielīdzināms augstāko ierēdņu atlīdzības līmenim.

Likums pieļauj, ka valsts iestāžu augstāko amatpersonu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta, maksimālās mēnešalgas ievērojami pārsniegs rajona (pilsētas) tiesneša maksimālo mēnešalgu. Tieneša maksimālā mēnešalga ir 1647 euro, bet Valsts ieņēmumu dienesta juridiskās struktūrvienības vadītāja maksimālā mēnešalga – līdz 2200 euro. Faktiski tā tuvosies Augstākās tiesas tiesneša maksimālajai mēnešalgai, kas ir 2338 euro. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja maksimālā mēnešalga to ievērojami pārsniegs.

Pieļaujot, ka varēs divas reizes palielināt valsts iestāžu amatpersonu maksimālās mēnešalgas, tiks radīta situācija, ka Atlīdzības likumā ietvertais amatu rangu princips un tā sasaiste ar tiesneša nozīmi konstitucionālajā iekārtā, tiks izjaukta.

Ir aplami vērtēt valsts darbinieka algu pēc tā, kāds ir viņa “pienesums” valsts budžetam, kāda ir summa, kas iet caur viņa rokām. Tādā gadījumā arī ir virkne citu amatu, caur kuriem “apgrozās” lielas summas, piemēram, Valsts kases direktors. Arī tiesneši bieži lemj par lielām summām, piemēram, vakar Augstākā tiesa izskatīja AS “Latvijas Gāze” piemēroto naudas sodu par 2,2 mljoniem eiro.

Amatpersonai jebkurā gadījumā jālemj kvalificēti un tiesiski, vienalga, vai viņš pārvalda nelielas iestādes budžetu vai kā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors rūpējas par nodokļu iekasēšanu. Pamatam ir jābūt ierēdņa kvalifikācijai un specifskajai valsts amatpersonas ētikai, kas kā pirmo ietver godīgu un uzticīgu kalpošanu valstij. Tādēļ arī nav laba prakse augstas amatpersonas meklēt “no malas”, lai arī atsevišķos gadījumos tas ir attaisnojams.

Valsts ieņēmumu dienesta gadījumā ir nepieciešamas labas vadības un valsts iestādes pārvaldes spējas, un, protams, godīgums, taču tas viss pieder pie normālas augsta ierēdņa kvalifikācijas. Ja tādas valsts pārvaldē nav iespējams atrast, tad steidzīgi jāpievēršas visu ierēdņu kvalifikācijas celšanai.

Autors ir Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs