Lielo kapu neskaidrā nākotne un tramvaja līnija

Plānotais maršruts varētu skart kapličas

Rīgas pilsētas Lielie kapi ir vēstures līkločos ļoti cietusi pilsētas teritorija. Jau padomju laikos tie bija kā dadzis acīs. Par to liecināja kapu slēgšana piecdesmitajos gados. Slēgšanai sekoja kapu vandālisms un ceļa izbūve. Tikai pateicoties dažu entuziastu darbībai, padomju laikos izdevās saglabāt Latvijas vēsturei nozīmīgu cilvēku atdusas vietas, piemēram Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra, Andreja Pumpura Kristapa Molberga.

Savulaik Rīgas pašvaldība domāja par kapu sakārtošanu, uzlika kapu pieminekļus Rīgas mēriem Džordžam Armisteram un Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam. Taču īstenojot īpašumu atdošanu, Lielie kapi nonāca Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas rokās. Diemžēl baznīca nespēj pienācīgi parūpēties par savu īpašumu. Rīgas dome piedāvā Lielo kapu teritoriju iegūt savā īpašumā, lai ieguldītu teritorijas sakopšanā, taču sarunas par maiņu iet ļoti grūti.

Jau gadu par Lielajiem kapiem rūpējas domubiedru grupa, Lielo kapu draugi. Viņiem izdevies piesaistīt sabiedrības locekļus un rūpēties par atlikušajām vēstures liecībām Lielo kapu teritorijā. Taču nu rūpēm par nesakopto teritoriju pievienojās jauna. Rīgas domes gaiteņos un struktūrvienībās jau dažus gadus virmo ideja par tramvaja izbūvi uz Skanstes ielas rajonu pa Senču ielu. Tam plānots piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus. Lai saņemtu līdzfinansējumu, līdz 17.oktobrim jābūt iesniegtam projekta pieteikumam.

Pašvaldības uzņēmums SIA „Rīgas satiksme” pašreiz gan mierina sabiedrību, ka kapu teritorija netiks skarta. Tajā pat laikā paskaidrojot, ka pēc atbildes saņemšanas no Kohēzijas fonda, tiks veidots detalizētais un tehniskais plānojums, pieļaujot, ka daudz kas var mainīties.

Klausoties ierēdņu atbildes, par iespējamo tramvaja sliežu izbūvi, saklausāms, ka tramvaju tomēr ir plānots būvēt pa Lielo kapu ārējo malu, Senču ielai piegulošo daļu.

Līdz šim domāju, ka sarunas ar LELB par Lielo kapu teritorijas atgriešanu Rīgas domes īpašumā ir vēlme sakopt šo teritoriju. Nu jau izskatās, ka teritorija vajadzīga, lai īstenotu tramvaja līnijas izbūvi dažu attīstītāju interesēs. Paredzamais līnijas izvietojums skars dažas palikušās kapličas un neliekas, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir ieinteresēta neļaut būvēt Lieko kapu teritorijā.

Lai gan Rīgas dome pašreiz apgalvo, ka kauli pa gaisu neies, neesmu pārliecināts, ka tā patiesi būs. Par to liecina jau agrāk notikušie būvniecības darbi, ko dome veica Klusajā dārzā. Tad gan vārda tiešajā nozīmē, kauli lidoja pa gaisu, jo būvniekus neviens nebija informējis, ka būvdarbi notiek pirms simts gadiem slēgtos pilsētas nabadzīgo iedzīvotāju kapos. Viss kopā liek bažīties, kā un pa kādu maršrutu tiks izbūvēta jauna tramvaja līnija uz Skanstes dzīvojamo un darījuma centru. Tāpat, paliek jautājums, kāpēc tieši šī līnija ir prioritāte izbūvei, nevis jau sen apspriestās tramvaja līnijas no Juglas uz Berģiem, no Ķengaraga uz Dārziņiem.

Ceru, ka saņemot no Rīgas domes struktūrām atbildi par plānoto ieceri, šaubas izzudīs. Uz doto brīdi neskaidrās atbildes liek domāt, ka sabiedrība nav plaši informēta par ieceri, lai uzzinot maršrutu, nevarētu celt iebildumus.

Valdis Gavars ir Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis, Rīgas domes deputāts (Vienotība)