Eiropas Komisija un Finanšu ministrija norāda pozitīvas tendences PVN iekasēšanā
Latvijā pievienotās vērtības nodoklī (PVN) teorētiski varētu iekasēt par aptuveni pusmiljardu eiro vairāk, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums. Tā sauktais PVN caurums Latvijā nav lielākais Eiropas Savienībā (ES), taču tas tik un tā ir gana liels – summa ir līdzvērtīga divu gadu budžetam skolotāju algām, ziņo lsm.lv.
EK publicējusi ziņojumu, kā ES dalībvalstīs 2014.gadā iekasēts PVN. Liela uzmanība ziņojumā pievērsta tā sauktajam PVN caurumam (VAT gap – angļu valodā). Pēc EK aplēsēm, tā ir starpība starp reāli iekasējamiem PVN ieņēmumiem un tiem, ko valsts varētu iekasēt.
EK skaidro, ka ir virkne iemeslu, kāpēc nodokļu iekasēšanā nav ideālu apstākļu un ne visi šie iemesli ir skaidrojami ar noziedzīgām darbībām. “PVN cauruma” esamību EK skaidro ne tikai ar nodokļu izkrāpšanu vai to apiešanu, bet arī ar godīgiem bankrotiem, maksātnespējas iestāšanos, kļūdām aprēķinos, kā arī legālu nodokļu optimizāciju.
Kopējie PVN ieņēmumi Latvijas valsts budžetā 2014.gadā pārsniedza 1,5 miljardus eiro, bet “PVN caurums” saskaņā ar EK aprēķiniem bija aptuveni 547 miljonu eiro apmērā. Proti, ideālā situācijā valstī PNV ieņēmumos varētu iegūt par 23% vairāk. Salīdzinājumam 2014.gadā pedagogu algām Latvijā valsts budžetā atvēlēti 229,5 miljoni eiro.
Pusei ES dalībvalstu “PVN caurums” nepārsniedz 10,6%. Labāki rezultāti bijuši Zviedrijai, Luksemburgai un Somijai – attiecīgi 1,1%, 3,8% un 6,9%. Savukārt sliktākie rādītāji bijuši Rumānijā, Lietuvā un Maltā – tur varētu iekasēt par attiecīgi 37,9%, 35,9% un 35,3% vairāk.
EK vienlaikus atzinusi, ka situācija PVN iekasēšanā Latvijā uzlabojas – 2011.gadā “PVN caurums” Latvijā bija 37% jeb 792 miljoni eiro, kas nenonāca valsts kasē. Kopuma ES dalībvalstīs “PVN caurums” 2014.gadā sasniedza 159,5 miljardus eiro jeb 14%.
Finanšu ministrija (FM) šobrīd gatavo jaunas likumu normas, kas nelikumīgu rīcību ar PVN vēl vairāk iegrožos. FM Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļu nodaļas vadītāja Sintija Ozola pievērš uzmanību, ka galvenokārt PVN plaisa ir samazinājusies iepriekš īstenoto pasākumu rezultātā. Ņemot vērā šobrīd uzsāktos pasākumus, cerams, tā turpinās samazināties arī nākotnē.
Komentāri (36)
jurisml_inbox_lv 12.09.2016. 10.00
ja peetrzone ir gatava atguut 100 000 000 , tad sanaak ka 400 000 000 ir neaizskaramie , tas ir tadi kurus kruķii ar valsts politikas atbalstu , interesanti cik tad miljonus buutu atguvuši pie koļeegovas administreešanas???
Vispaar jau liekas ļoti ienesiiga vieta , korumpanti un zagļi valda Latvijaa , bija taads prokurors , kurš skaidri pateica , ka viņam ir griesti , cik augstu šim tiesiibas graabt aiz apkakles noziedzniekus , mums noziedznioeki dalaas kastaas , saakumaa jau visaugstaakajaa ir tie kuri saistiiti ar drošiibas un tiesiibsargaataaju dinestiem , bija uzņeemeejs hartmanuis kurš kopaa ar drošiibnieka bora sievu armazgaaja 150 000 000 ls paliekot valstij paraadaa 25 000 000 ls , protams sodiits netika , pat lietu neierosinaaja , zemaak jau deputaata sieva , kura ik meenesi no kases prasti runaajot nozaga teju miljonu , taa sauktaa ganbei lietaa , protams ar mokaam ierosinaaja kriminaalprocesu , bet čohaa nevienu neiemeta un mantu ta neatņeema , čohaa met zemaako klasi un no kura nav ko kopisceet , ja nozagsi kaimiņam paaris raaceņmaisu , cietus garanteets , bet ko var gribeet ja valsts galvenais nozadzeejs komandee paraadi , staada valdiibu un saeimas namaa ar kaaju ver durvis , neceriet ka kautkas mainaams veeleešanu rezultaataa , labpraat zog visi , kuri pie teikšanas ,tas ir apsmiekls, prieciigu Jums dieniņu.
0
klusais 12.09.2016. 09.34
Ja pozitīvo tendenču sasniegšanai izmanto metodes , kur kārtējo reizi vienkārši aiztur PVN atmaksas eksportējošiem uzņēmumiem , kuriem jāpārtrauc darbība – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/haralds-ludbarzs-no-uznemeja-par-skroderi-jeb-valsts-budzeta-caurumu-lapisana.d?id=47889947
tad nezin par kādu efektu te var runāt …
0
lno 12.09.2016. 09.32
JL nāca ar lozungu par tiesiskumu, un Repše solīja no pelēkās ekonomikas atgūt 300 milj. LS, tagad Pētersone runā par 100 milj. EUR, un Āboltiņa deklarējusi, ka tiesiskums vairs nav prioritāte… Finita la comedia:)
7
0
-8
Atbildēt
+1
-8
Atbildēt
+1
-7
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@lno > lno 12.09.2016. 10.06
klusais. Nu ko kasies? Apgalvoji, ka Pētersone pēdējā laikā neizsakās, iedevu saiti, tagad par Repši? Bez laika limita – gads, nav loģikas. Izlaid gaisu:)
0
lno > lno 12.09.2016. 09.42
klusais. Vai tad es to esmu apgalvojis?:) Pētersone nupat izteikusies http://www.db.lv/finanses/nodokli/nodokli/no-enu-ekonomikas-var-izcelt-100-miljonus-453981
0
andrejs > lno 12.09.2016. 09.58
Vienalga Rasnačs vainīgs
0
zanE > lno 12.09.2016. 11.00
lno -> mūsu alus…diskutēt ir iespējams, ja katra vārda galā netiek acīs grūstas simpātijas vai antipātijas kādam konkrētam politiskajam spēkam, it sevišķi, ja tie būtiski viens no otra pat neatšķiras, ne savas darbības, ne iegūto rezultātu ziņā.
___________________
Par šo Tev maiss ar žetoniem! 11.septembris 2016 09:38
0
klusais > lno 12.09.2016. 09.35
lno – pelēkā ekonomika nav tikai PVN :) un Pētersone tagad vairs īpaši nerunā par šīm tēmām :)
0
klusais > lno 12.09.2016. 09.53
lno – manuprāt kā vienmer tās ir dažādas lietas , ko jauc vienā putrā :) 300 mio EUR minesošā valdība kā plānu gadā , savukārt Pētersone min 100 mio EUR , ko iespējams izvilkt no pelēkās zonas gada laikā . Repše vispār runāja padsmit gadu senu vēsturē bez noteiktiem laika limitiem , kura manuprāt ir sasniegta pa šiem gadiem :)
0
klusais > lno 12.09.2016. 10.18
lno – atvaino , neizlasīju šodienas laikrakstus :)
P.S. Par Repši un 300 mio Ls pats minēji :)
0