Izpētei līdzekļi piešķirti, nākamgad zinātnieki varēs ķerties pie darba, sola projekta vadība
Latvijas arheologi ceļ trauksmi saistībā ar “Rail Baltica” trasi, jo kavējas kultūras vērtību apzināšana vietās, kur plānota dzelzceļa būve, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”. Pētnieki brīdina – ja arheoloģiskā teritorijas apzināšana tiks atstāta tikai uz būvniecības laiku, pastāv risks ne tikai zaudēt vēsturisko mantojumu, bet arī nopietni aizkavēt pašu būvniecību.
Augustā arheologi un vēsturnieki darbojas izrakumos Vecumnieku novadā, kur pēta Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūras vietu. Tas ir nebijis notikums Baltijas mērogā, bet “Rail Baltica” trase plānota vien kilometra attālumā. “Trases celtniecības rezultātā šāds objekts tiktu iznīcināts, pat nevienam neko nezinot,” uzskata Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta arheoloģe Dita Auziņa.
Kamēr kaimiņu igauņu un lietuviešu kolēģi teritoriju iecerētās “Rail Baltica” trases garumā jau sen pārbaudījuši, atklājot jaunas kultūrvēsturiskas liecības, pie mums nekas nav sākts darīt, sūkstās pētnieki. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris norāda, ka inspekcija to prasījusi jau no 2014.gada beigām. Taču tālāk par intensīvu saraksti ar trases plānotājiem un Satiksmes ministriju divu gadu laikā nav tikuši.
“Negribētos atkārtot zināmas kļūdas, kas bija lielos projektos padomju laikos, kad, piemēram, Daugavas HES būvēja, kad apjomīgus arheoloģiskus objektus vajadzēja izpētīt ātrā tempā un būvnieki jau, tā teikt, stāvēja uz astes,” atzina Asaris.
Pētnieki ir pamatoti satraukušies par arheoloģiskā mantojuma pazaudēšanu. “Rail Baltica” trase Latvijā stiepsies 263 kilometru garumā no Igaunijas līdz Lietuvai, šķērsojot 15 pašvaldību teritorijas. Ņemot vērā dzelzceļa projekta iespaidīgo garumu, arheologiem darbs būtu jāsāk nekavējoties.
“Iespējams, ka šī trase ies pāri lielam skaitam arheoloģisko pieminekļu. Principā ir palikuši tikai trīs gadi līdz celtniecības sākšanai, kas nav pietiekams laiks, lai izpētītu šos pieminekļus,” uzskata Auziņa.
Trases plānotājs gan mierina, ka uztraukumam neesot pamata – viss notiekot saskaņā ar grafiku. Turklāt tikai tagad zināms trases novietojums. “Mēs nevarējām izpētīt visas alternatīva, kādas mums līdz šim bija,” norādīja “RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis. Arheoloģiskā mantojuma apzināšanai par finansējumu neesot jācīnās, tas jau piešķirts. Solīts, ka nākamā gada pavasarī arheologi varēšot ķerties pie darba.
Komentāri (21)