Latvija izpelnās Briseles kritiku par patvēruma meklētāju uzņemšanu

Latvija tiešām ir arī atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus, apstiprināja Iekšlietu ministrija

Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju izpelnījusies Eiropas Komisijas (EK) kritiku par patvēruma meklētāju uzņemšanu, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas Sešos”.

Briseles vērtējumā Baltijas valstis ir nepamatoti atteikušās uzņemt bēgļus, jo viņiem izvirzītas nesamērīgas prasības.

Latvijas valdība ir noteikusi kritērijus, kādus cilvēkus vēlams uzņemt no bēgļu nometnēm Grieķijā un Itālijā, un tie noteikti, lai vairotu iespēju, ka patvēruma meklētāji spēj iekļauties Latvijas sabiedrībā. Latvija vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem, cilvēkus ar izglītību, svešvalodu zināšanām un darba pieredzi. Līdzīgas prasības izvirzījusi arī Lietuva un Igaunija.

Tas izsaucis Briseles kritiku. EK jaunākajā ikmēneša ziņojumā norādīts, ka “Igaunija, Latvija un Lietuva ir noraidījušas pārcelšanas pieprasījumus, nesniedzot pamatotus iemeslus vai pamatojoties uz iemesliem, kas nav norādīti ES Padomes lēmumos”.

Šie pārmetumi izteikti jau otrajā ziņojumā pēc kārtas. EK pārstāve Kristīne Liepiņa skaidro, ka Baltijas valstis atsakās dot patvērumu tikai sev zināmu iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.

“Ir tikai divi kritēriji, kādēļ cilvēkam var atteikt patvērumu vai pārvietot viņu Eiropas iekšienē. Viens ir, ka šī persona apdraud līdzcilvēku drošību, tātad vietējo sabiedrību. Un otrs, protams, ja šī persona apdraud starptautisko drošību,” norādīja Liepiņa.

Lai gan ziņojums ir rekomendējošs, EK sagaida, ka dalībvalstis trūkumus novērš.

To, ka Latvija tiešām ir arī atteikusies uzņemt patvēruma meklētājus, raidījumam apstiprināja Iekšlietu ministrija. Tā norāda, ka ir noraidīta “dažu” patvēruma meklētāju pārvietošana no bēgļu nometnēm, taču tas tiek pamatots tikai ar “valsts drošības interesēm”. 

Valdību veidojošās partijas nav gatavas mainīt bēgļu uzņemšanas politiku. “Vienotība” uzskata, ka Briseles ziņojums ir apliecinājums tam, ka Latvija patvēruma lūdzējus pārbauda ļoti nopietni. “Es domāju, ka tas rūpīgais darbs ir attaisnojies, jo lielā mērā šobrīd sabiedrība ir mierīga un arī uzticas mūsu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, ka viņi savu darbu dara labi. Mums arī nevajag aizmirst, ka visas trīs Baltijas valstis, mēs tomēr dzīvojam, ja tā varētu teikt, lielās Krievijas priekškambarī. Un jebkāda situācija, kur mazinās mūsu sabiedrības uzticība mūsu iekšlietu sistēmas darbam, situāciju padara vēl trauslāku. Kritērijus nevajadzētu mainīt,” norādīja Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).

Arī Nacionālā apvienība ir pret kritēriju mīkstināšanu. “Bēgļu uzņemšana ir tomēr katras valsts nacionālās sabiedrības, varam teikt, vai valdības, vai parlamenta darīšana. Un mūsu pozīcija ir tāda, ka ne [Eiropas] Komisija, ne kāda cita iestāde mums nevar uzspiest neko šajā jautājumā. Kritēriji nebūtu jāpārskata. Latvija nemainīs neko savā politikā,” uzsvēra Saeimas deputāts, Eiropas lietu komisijas sekretārs Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Bet premjera partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iestājas par to, ka prasības patvēruma meklētājiem tiek pastiprinātas vēl vairāk. “Es esmu absolūti tajās pozīcijās, ka nekādi kritēriji nav jāpārskata. Mēs neesam gatavi jebkuru pieņemt. Un arī es uz priekšu uzskatu un arī mūsu partija uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē jebkura iespējamā bēgļa atrašanās Latvijā, lai viņš neradītu potenciālus draudus. Līdz ar to es tikai esmu par šo prasību vēl lielāku pastiprināšanu, nevis mīkstināšanu,” norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Divu gadu laikā Latvija apņēmusies sniegt patvērumu 531 cilvēkam. Līdz šim uzņemti tikai 53. Tiesa gan, Eiropas Savienībā ir valstis, kuras no Grieķijas un Itālijas bēgļu nometnēm tā arī nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju.