Diskriminējošais Rīgas nekustamā īpašuma nodoklis

Par spīti ministriju iebildumiem Rīgas dome ievieš diskriminējošas nekustamā īpašuma nodokļa likmes galvaspilsētā deklarētajiem ārzemniekiem

Pērnā gada vasaras sākumā Rīgas dome izdeva saistošos noteikumus, kas paredzēja izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Sabiedrības interesi tolaik piesaistīja iecere ar lielāku nodokli aplikt īpašumus, kuros neviens nav deklarējies, taču nemanītas “paslīdēja” garām izmaiņas, kas paredzēja augstāku nodokli arī ārzemniekiem, kas deklarējušies galvaspilsētā. Noteikumi ir stājušies spēkā, bet Ārlietu ministrija vērš uzmanību – tie diskriminē cilvēka tiesības uz īpašumu un var rosināt tiesu darbus.

Nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā ir 1,5% no tā kadastrālās vērtības. Noteikumi līdz šim gan paredzējuši plašu atlaižu piemērošanu. Ja īpašums paredzēts dzīvošanai, ne saimnieciskas darbības veikšanai, mazāk jāmaksā visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, citu ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices pilsoņiem, kā arī personām, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

Samazinātā nodokļa likme ir no 0,2 līdz 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības. Jo dārgāks īpašums, jo lielāks nodoklis.

Ar šā gada janvāri atlaides vairs neattiecas uz īpašumiem, kuros mīt ārzemnieki. Vienīgais veids, kā iepriekš nosauktās ārzemnieku grupas var saņemt atlaidi, ir septiņus gadus ilga deklarētas personas dzīve Latvijā. Ja cilvēks ir no citas pasaules daļas vai saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, atlaidi saņemt nebūs iespējams arī pēc septiņiem gadiem.

“Personām, kam nav konstatējama iepriekšēja saikne ar Latviju, tieši uzturēšanās ilgums valstī uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai secinātu, ka šāda saikne ir izveidojusies,” nepieciešamību mainīt noteikumus pamato Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde. Viņuprāt, “personas, kuras Latvijā dzīvo un strādā ilgstoši un pastāvīgi, ir integrējušās Latvijas sabiedrībā, pārvalda latviešu valodu, ir saistījušas savu un savu bērnu dzīvi ar mūsu valsti, mācās, strādā, ilgstoši maksā nodokļus un ir devušas ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā, ir lojālas Latvijai”.

Pēc pašvaldības aplēsēm strīdīgā noteikumu redakcija papildinās pilsētas budžetu par aptuveni deviņiem miljoniem eiro gadā.

Izmaiņas skars plašu sabiedrības loku, tai skaitā ārzemju studentus un bēgļus, kas vēlēsies sākt dzīvi valsts galvaspilsētā. Līdz šim visiem sīriešiem, kas lūguši patvērumu Latvijā, piešķirts alternatīvais, ne bēgļa statuss. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nodokļa atlaide nepienāksies līdz pat brīdim, kamēr viņi kļūs par Latvijas pilsoņiem. Pieteikties Latvijas pilsonībai var jau pēc pieciem valstī nodzīvotiem gadiem, ja vien ir pietiekamas valodas un vēstures zināšanas.

Domes jaunie noteikumi gan nekļūšot par šķērsli, lai bēgļiem atrastu dzīvesvietas, pārliecināts organizācijas Sarkanais Krusts ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Sarkanais Krusts sniedz atbalstu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mājokļu un darba vietu meklēšanā. Viņi bija vienīgie pretendenti Labklājības ministrijas pārraudzītajā konkursā par 42 tūkstošus eiro lielo ES finansējumu sociālo darbinieku un mentoru algošanai. Līkops skaidro, ka bēgļi var izvēlēties, kur dzīvot. Tie, kam vairāk naudas, var dzīvot dārgākos mājokļos, bet tie, kas nevar atļauties dzīvot Rīgā, varot braukt, piemēram, uz Zilupi.

Arī Rīgas Stradiņa universitāte, kurā šogad studijas sāks aptuveni 1800 ārzemju studentu, neuzskata, ka noteikumi radīs neērtības, un ir pārliecināta – studentu vispārējo apmierinātību ar sadzīvi Rīgā tas nemazinās.

Taču par noteikumu stāšanos spēkā nobažījusies Ārlietu ministrija, kas ir pārliecināta – šādi ierobežojumi neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Ja kāds Latvijā dzīvojošs ārzemnieks vērsīsies tiesā par pārkāptām tiesībām uz īpašumu, ministrija pieļauj, ka tiesa varētu konstatēt konvencijas pārkāpumus.

Noteikumu piemērošana Rīgā deklarētiem ārzemniekiem aizskar šo personu tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, kā arī tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, savukārt mājokļu īpašniekiem tiek liegtas tiesības brīvi izmantot savu īpašumu un netikt diskriminētiem, skaidro ministrija.

Pašvaldības pārraugošā VARAM skaidro, ka Rīga nav pārkāpusi likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Taču, analizējot riskus, ministrija domei lūgusi izvērtēt, vai norma par septiņu gadu deklarēšanas termiņu ārvalstniekiem ir samērīga. Viņuprāt, noteikumi ierobežo mājokļa īpašnieku brīvību izvēlēties īrniekus, dalot tos pēc deklarēšanās ilguma.

Pašvaldība lēma VARAM ierosinājumus neņemt vērā, aizbildinoties, ka atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim pelnījušas tikai tās personas, kurām ir ilgstoša saikne ar Latviju, tāpēc noteikumi stājās spēkā.

VARAM skaidro, ka ir nosūtījusi Rīgas domei vēstuli ar lūgumu informēt par turpmāko pilsētas rīcību šo saistošo noteikumu tiesiskuma nodrošināšanā. Par tālāko rīcību ministrija lemšot tikai pēc atbildes saņemšanas.

Vairākkārt vaicāts par to, kas ierosinājis strīdīgos noteikumu punktus, Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis ir izvairīgs un norāda, ka tie bijuši Rīgas domes speciālisti. Vaicāts, vai ar speciālistiem Vidauskis domā Mājokļa un vides komiteju, viņš atbild: “Vispirms to izskatīja un akceptēja Finanšu un administrācijas lietu komiteja.”