Britu aiziešana no ES Baltijai varētu pasliktināt arī drošības līmeni
Šogad 24. jūnijs atnāca ne tikai ar Jāņudienas noskaņu, bet arī ar pēkšņām ziņām par “Brexit” – Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Šie jaunumi pārsteidza ne tikai iedzīvotājus Latvijā un visā Eiropas Savienībā, bet arī citās valstīs un pašā Lielbritānijā.
Tagad uz neseno notikumu var atskatīties jau ar nelielu laika distanci un ir iespējams pamatotāk spriest, cik drīz un kādā mērā šīs pārmaiņas ES sastāvā ietekmēs apdrošināšanas tirgu un ekonomiku kopumā.
Jāsāk ar to, ka “Brexit” īstenošanās bija pārsteigums arī pašiem angļiem. Tas varēja arī nenotikt, ja vien referenduma kampaņas īstenotāji nebūtu tik klaji melojuši, izmantojot nepatiesus argumentus, lai pamatotu, kādēļ Lielbritānijai jāpamet Eiropas Savienība. Tomēr galu galā šie nepatiesie argumenti pārliecināja pietiekami lielu daļu sabiedrības, lai tiktu panākts “Brexit”.
Neraugoties uz it kā jau demonstrēto nostāju un pieņemto lēmumu, izskan minējumi, ka angļi varētu arī neizstāties no ES, jo liela daļa angļu tomēr vēlas, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā. Īpaši uzstājīgi savu attieksmi pauž parlamentārieši, kas vēlas saglabāt Lielbritānijas ekonomisko sadarbību ar ES, kaut vai pieņemot tādu sadarbības modeli, kāds ar ES pastāv Norvēģijai un Šveicei. Lai gan pašlaik nav iespējams paredzēt, vai “Brexit” tiešām īstenosies un ar kādiem nosacījumiem, cik ilgā laikā tas notiks, ir skaidrs, ka jau tagad lēmums par šo soli atstāj negatīvas sekas.
Visredzamākā ietekme jūtama finanšu un vērtspapīru tirgos, investīciju instrumentos – šo instrumentu vērtības ir būtiski kritušās kopš referenduma rezultātu paziņošanas.
Turklāt kopējais visu vērtspapīru kritums ir vērojams ne tikai pašā Anglijā, Londonas biržā, bet arī visā pasaulē – kopumā tas sasniedz apmēram 3 triljonus eiro. Situāciju pasliktina vēl arī tas, ka vadošās reitingu aģentūras ir samazinājušas Lielbritānijas reitingu – “Standard & Poor’s”, kas mums ir viens no pazīstamākajiem, reitingu no trīskāršā A ir pazeminājis par vienu soli, kas kopumā uztverams kā negatīvs fakts.
Runājot par finanšu tirgiem, jāatzīmē, ka tirgus ieceno riskus uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Ja Lielbritānija tiešām izstāsies no ES, visticamāk, ka mainīsies pašlaik pastāvošais brīvā tirgus režīms, režīms bez nodokļiem, nodevām un citiem uzcenojumiem. Patlaban vadošie Londonas finansisti atzinuši, ka tas veido ļoti lielu risku, un papildu bīstamība saskatāma arī varbūtībā, ka lielās kompānijas, kas darbojas arī Londonā, varētu pārcelt savus uzņēmumus atpakaļ uz kontintentu, izvietojot tos, piemēram, Frankfurtē vai Parīzē. Tas būtu ļoti liels zaudējums gan Londonai kā finanšu centram, gan arī Lielbritānijas ekonomikai kopumā.
Pastāvot dažādu finanšu rādītāju kritumam, daudzām bankām pasliktinājies kapitāla pietiekamības rādītājs, un tas ir attiecināms arī uz apdrošināšanas sektoru, jo arī tur vērojams saspringums – ieguldījumu vērtības ir samazinājušās. Kopumā tas rada diezgan lielu satricinājumu finanšu sektorā. Būtiski, ka arī to uzņēmumu vērtējumā, kas nodarbojās ar starpkontinentālo tirdzniecību un globāliem tirgus spēlētājiem, kapitalizācija ir kritusies.
Šāds stāvoklis rada bažas gan pašai Lielbritānijai, gan arī Eiropai. Jau tagad ir mazinājusies eiro vērtība, un, ja Lielbritānija tiešām izstāsies no ES, Eiropas mērogā noteikti būs vērojams arī IKP kritums.
Arī mums, Baltijas tirgum, šeit būs vērojama zināma tirgus ievainojamība – ļoti daudzas mūsu finanšu institūcijas cieši sadarbojas ar Londonas finanšu tirgu, tāpat arī ar apdrošināšanas sabiedrībām, no kurām viens no lielajiem pārapdrošinātājiem “Lloyd’s” noteikti ieviesīs savas korekcijas uz sadarbības līgumiem, kuri tagad ir noslēgti. Viens no pieņēmumiem ir, ka “Lloyd’s” varētu atvērt atsevišķas filiāles kontinentālajā Eiropā un sabiedrības no Londonas strādātu Eiropas Savienībā.
Tāpat arī prognozējams, ka samazināsies Baltijas izaugsme, jo mēs esam pietiekami stipri integrēti visās sfērās – tie nav tikai finanšu pakalpojumi un ražošana, tā ir arī kopējā drošības integrācija, jo Eiropai briti ir viens no drošības pīlāriem sadarbībā ar NATO.
Domājams, ka britu aiziešana no ES Baltijai varētu pasliktināt arī drošības līmeni. Tāpat arī, angļiem aizejot no Eiropas tirgus, kā arī krītot mārciņas vērtībai, mēs izjutīsim zināmu zaudējumu, kaut vai, piemēram, eksporta samazinājumu. Milzīgais tirgus, kurā viņi tagad, darbojoties brīvi, bez jebkādiem ierobežojumiem, var realizēt daudzas preces un pakalpojumus, “Brexit” gadījumā vairs nebūs tik pieejams, savukārt tas diezgan jūtami mazinās viņu izaugsmes potenciālu.
Pašlaik, raugoties uz “Brexit” ietekmi ES un Lielbritānijā, ir iespējams komentēt gaidāmo procesu virzību pavisam šaurās jomās un atsevišķos jautājumos, taču globālā līmenī joprojām ir daudz neskaidrību. Tomēr skaidrs ir viens – tas ir liels pārdzīvojums gan pašai Lielbritānijai, gan arī ES; lēmums par “Brexit” kopumā ir atstājis negatīvas sekas dažādās nozarēs.
Autors ir apdrošināšanas kompānijas “Compensa Life” vadītājs Latvijā
Komentāri (31)