Ēnu ekonomika mazumtirdzniecībā: tirgotāji neprot godīgi konkurēt

Tirgotājiem vairāk jākoncentrējas uz to, kā noteikt savu mērķauditoriju un sasniegt to, nevis ķerties pie aplokšņu algām vai kases aparātu sagrozīšanas

Pētījumā par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs (Sauka, Putniņš, 2015) atspoguļojas, ka ēnu ekonomikas indekss atkal piedzīvo kāpumu. Skatoties atsevišķas nozares Latvijā, uzskatāmi redzams, ka kopš 2012. gada ir straujš ēnu ekonomikas līmeņa pieaugums būvniecības nozarē, proti, no indeksa 17.9% no IKP (2012. gadā) līdz 48.9% no IKP (2014. gadā). Savukārt kopš 2013. gada strauju kāpumu piedzīvojis arī ēnu ekonomikas indekss mazumtirdzniecībā – no 20.5% no IKP (2013. gadā) līdz 28.6% no IKP (2014. gadā).

Arī visu trīs Baltijas valstu salīdzinājums nav Latvijai glaimojošs – Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā ēnu ekonomikas indekss piedzīvo kāpumu, proti, kopš 2011. gada Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika piedzīvo samazinājumu, savukārt Latvijā kopš 2013. gada indekss atkal ir pieaudzis – no 20.5% no IKP līdz 28.6% no IKP.

Augstākā ēnu ekonomika būvniecībā un mazumtirdzniecībā

Būvniecības nozarē ir cerības uz ēnu ekonomikas samazinājumu, ņemot vērā šā gada maijā parakstīto Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorandu par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē. Tas paredz uzdevumu trīs gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības nozares attīstību Latvijā.

Būvniecība Latvijā ir viena no nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Jaunākie dati parāda, ka tās īpatsvars sasniedz 48.9%, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmēji uzsver, ka tieši viņi paši visvairāk cieš no ēnu ekonomikas, jo nevar investēt modernās un inovatīvās pieejās, bet tā vietā ir spiesti cīnīties ar zemāko cenu.

Salīdzinoši kritiska situācija ir mazumtirdzniecības jomā – augstais ēnu ekonomikas indekss liecina, ka tirgotājiem trūkst zināšanu par to, kā sekmīgi īstenot godīgu konkurenci. Daļai mazumtirdzniecības uzņēmumu ir pārāk vienkāršotas mārketinga aktivitātes – tās ir zemā līmenī un neatbilst mūsdienu mārketinga tendencēm, kas nenoliedzami rada ietekmi uz peļņu.

Ir saprotams, ka ne visos mazumtirdzniecības uzņēmumos ir iespējas algot mārketinga speciālistus vai iepirkt šādus ārpakalpojumus no reklāmas aģentūrām. Mūsdienās, kad ir pieejamas plašas izglītības iespējas, arī uzņēmuma vadītājam vai īpašniekam ir nepieciešams apgūt mārketinga prasmes, lai pilnvērtīgi plānotu un uzraudzītu uzņēmuma darbu. Faktiski vidējā vai augstākā līmeņa vadītājam ir jābūt zināšanām mārketingā.

Liela mazumtirgotāju kļūda ir neefektīva līdzekļu ieguldīšana reklāmā, proti, ir gadījumi, kad, neizvērtējot reklāmas lietderību, tajā vienreizēji tiek ieguldīta liela naudas summa, vēlamais efekts netiek sasniegts un uzņēmējs mārketinga aktivitātes vairs neturpina. Vēl viena no lietām, ko derētu ņemt vērā – visa uzņēmuma politika ir jāveido kompleksi, proti, visām aktivitātēm – finanšu, personāla, mārketinga u.c. jābūt saskaņotām, kā arī jāsasaucas ar uzņēmuma galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.

Vienlīdz būtiska ir arī mērķauditorijas apzināšana un analīze. Ja uzņēmumam nav daudz laika un līdzekļu, ko ieguldīt mārketinga aktivitātēs, mērķauditorijas analīze ir vēl būtiskāka. Daudzi mazumtirgotāji nemaz neveic auditorijas izpēti, nezina, kāds ir viņu vidējais klients, tāpēc nespēj veidot atbilstošu mārketingu. Jāņem vērā, ka mērķauditorijas izpēti var veikt arī pašu spēkiem, ne vienmēr izpēte jāiepērk kā ārpakalpojums. Mūsdienu tehnoloģijas – internets, sociālie tīkli u.tml., ļauj ērti un ātri apzināt plašu cilvēku loku par salīdzinoši zemām izmaksām.

Mazumtirgotājiem ieteiktu vairāk koncentrēties uz to, kā noteikt savu mērķauditoriju un sasniegt to, nevis ķerties pie aplokšņu algām vai kases aparātu sagrozīšanas. Kā liecina statistika, gadījumi, kad notiek nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātiem, tiek konstatēti ļoti bieži, viens no izplatītākajiem izvairīšanās veidiem ir iejaukšanās kases aparātu programmatūrā, lai samazinātu ar nodokli apliekamo ieņēmumu summu.

Autore ir Biznesa augstskolas “Turība” docētāja