Un galda runās skandē Raini, Lai miesu līdzsvarotu gars.
Edgara Liepiņa dziedājumā Ārijas Elksnes teksts nonāca arī trimdas latviešos. Skaņuplati, faktiski dubultplati, izdevis KGB – šai gadījumā ne čeka, bet gan Kultūras glābšanas biedrība. Ja ir dažreiz bijis modē skandēt Raini gan vietā, gan nevietā, tad šajā Raiņa un Aspazijas gadā nav nekādas iespējas no viņa izvairīties.
Dižgarus mēdz censties piesavināt katra vara, un Rainis, liekas nav izņēmums. Kamēr trimdas latvieši atzina Raini, bet pārsvarā atrāva dzejnieku no viņa politiskajām simpātijām; vara okupētajā Latvijā izcēla Raiņa sociālistisko pārliecību. Latvijas Padomju enciklopēdijā šķirklī par Raini atkal un atkal min marksismu un to, ka, piemēram, Rainis savos darbos „balstījās uz marksistiski materiālistisko dialektiku”. Atgriezies Latvijā, viņš „cīnījās par latviešu mākslas un skolas demokratizāciju, nosodīja šovinismu un fašistiskās tendences, nonākdams asā konfliktā ar ekstrēmajiem nacionālistiem un Latvijas sociāldemokrātu oportūnistisko vadību.”
Rainis, protams, savos darbos „izsmēja nacionālistisko buržuāziju, tā sauktos tautībniekus”. Bet tomēr viņš „līdz mūža beigām bija īsts savas tautas patriots, internacionālists un sociālists”.
Pagājušā nedēļā notikušais Letonikas VI kongress, veltīts Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejai, liecināja par to, ka vēl ir kas jauns ko teikt par abiem dzejniekiem. Vairs nav modē akli slavēt varoņus, un kongresā bija līdzsvarota pieeja vēsturiskām personībām. Kā kongresa izbraukuma sēdē Jūrmalas pilsētas muzejā teica LZA viceprezidents: „Mēs visi esam grēcīgi, bet tas neliedz mums būt ģēnijiem”.
Raiņa vārdi bieži atklāj dziļāku patiesību. Ja neesi pietiekami spēcīgs vienkārši iznīcināt kaut ko, kas ir Latvijai valstiski svarīgs, tad var tam likt noasiņot bezgalīgos ikdienas birokrātijas mezglos.
Kangara vārdos („Uguns un nakts”):
Ha, nāvē tos grūst vēl nepietiek man:
Tiem nebūs ar slavu kā varoņiem krist,
Ar ikdienību tos gribu sist,
Tiem lepnajiem būs man līdzīgiem kļūt,
Zemes pīšļos grūt!
Ja šo saprot, tad arī ir iespēja cīnīties par pastāvēšanu. Ar vai bez mainīšanās uz augšu. Vai meklēt spēku īsos Raiņa teksta citējumos, aforismos? Pirms daudziem gadiem, rīkojot Sesto Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu Austrālijā, kā vadmotīvu izvēlējāmies Raiņa tekstu, papildinātu ar jautājuma zīmi: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies?”
Arī Rainis pastāvēs, par spīti Ārijas Elksnes rakstītam:
Pār Raiņa kapu lido kraukļi
Un žēli ķērc: Nav vērts, nav vērts.
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors
Komentāri (21)
DD1 18.09.2015. 13.42
Izlasīju, bet nesapratu, par ko ir raksts. Par Raini tas noteikti nav.
1
edge_indran > DD1 18.09.2015. 23.57
——–Gunārs Nāgels:”(..) Ja šo saprot, tad arī ir iespēja cīnīties par pastāvēšanu.”
===============================================================================
Liberālie “rainisti” un trimdas nāgelisti jau pamatoti Raiņa “Uguns un nakts” no skolu programmām izmeta, taču par sekām nepadomāja. Tagad nu sūkstās par birokrātijas mezgliem – cīnās par pastāvēšanu.
Prātiņ, nāc pie nāgelistiem u.c. kairišiem!
http://www.teatris.lv/userfiles/images/LACPLESIS_image.jpg
0
Drosma 18.09.2015. 13.34
“Ja ir dažreiz bijis modē skandēt Raini gan vietā, gan nevietā, tad šajā Raiņa un Aspazijas gadā nav nekādas iespējas no viņa izvairīties.”
Nāgela kungs blefo atkal – un kā vēl.
LNB Vilka kunga vadībā perfekti – vienkārši apbrīnojami perfekti ir izvairījušies no Raiņa un Aspazijas gada pieminēšanas , kur nu vēl svinēšanas. Apžēļiņ.
Tālāk nelasu – neticu jums Nāgela kungs. Tik prasti melot, kauns !
0
Valdis Eiserts 18.09.2015. 15.00
Nesaprašana nekavē pseidokomentatorus rakstīt pseidokomentārus.
4
Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 22.09.2015. 03.56
Moru songs piestāv tava texta saturam. Šoreiz Tev sanācis daudz labāk un patiesāk, kā demonstrējot savu falšo rūpi par Raini.
0
Drosma > Valdis Eiserts 18.09.2015. 15.24
Ak , Eisertiņ, Tu mani aizkustini.
Un ko tieši es nesaprotu ? Esi jauks – paskaidro.
0
Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 18.09.2015. 21.07
To paskaidrot nav viena cilvēka spēkos – Tu ražīgi kā mēslu ārdītājs brāzies pāri portālam, daudz nebēdājot par to, ko esi apmētājusi. (piem. skat. ko esi uzrakstījusi jau 12 minūtes vēlāk.)
0
Drosma > Valdis Eiserts 21.09.2015. 13.02
https://www.youtube.com/watch?v=ufKxCclo7-c
Čau, eisertiņ. Lūk, katru reizi , kad klausos šo dziesmu -domāju – kāpēc nosaukums ir Nasty girl un nevis nasty boys. Tāpēc,ka pasaule ir ačgārna un netaisnīga.
Vari sēdēt uz manas astes un šļūkāt man līdzi un kodīt mani cik gribi, tas ir tas mazākais no visa vājprāta,kas notiek un ko pieciešu.
Lūk. Vājš un žēlojams esi ,ja raksti apgalvojumus, bet nespēj paskaidrot.
Lūk. Jā un ja gaidi ,kad es tev uzrakstīšu ej dirst, tad te tas ir – vari no savas waiting list to ņemt un lūkoties pēc jauniem apvāršņiem.
0