Kā izveidot bagātu valsti ar gudriem cilvēkiem

Mērķtiecīga izglītība – nākotnes uzņēmējdarbības pamats

Kamēr Latvija nebūs izslimojusi savu sērdienītes statusu, kad vieglāk ir emigrēt, mūžīgi gausties un baidīties no pārmaiņām, tikmēr nespēsim piedāvāt sevi investoriem un bagātiem cilvēkiem, pozicionējot sevi kā modernu valsti ar spējīgiem cilvēkiem. Pats svarīgākais ir sākt rīkoties tagad, ieguldot izglītībā un izpratnē par nākotnes perspektīvām, lai pēc 10 gatiem šodien pieņemtie lēmumi būtu jūtami kā ekonomikas un uzņēmējdarbības izaugsme.

Cilvēkresursu politika Latvijā nav tā veiksmīgākā – ik dienu vesels autobuss ar darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem dodas laimi meklēt citur. Motivācija? Vieni saka – šeit nav ko darīt, citi ir vīlušies valstī kopumā, citi vienkārši seko draugiem, radiem un kaimiņiem, cerot, ka kaut kur tur tālumā būs vienkāršāk nopelnīt. Arī dzimstības un mirstības rādītāji jau ilgstoši vērtējami ar mīnusa zīmi, pasliktinot nākotnes perspektīvas. Zinot, ka cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, kādi varētu būt risinājumi?

Pirmkārt, būtiski valstiskā līmenī noteikt mērķi – gribam būt valsts ar bagātiem iedzīvotājiem, ražojot preces un pakalpojumus ar eksporta potenciālu un augstu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzņēmīgi cilvēki ar darba tirgum piemērotu izglītību un tātad arī labi atalgoti ir tie, kādus mēs visi nākotnē vēlamies redzēt Latvijas iedzīvotājus. Augsti kvalificēti inženieri, uz biznesu orientēti pakalpojumi un valsts radīti apstākļi, lai šādu līmeni sasniegtu ir mērķi, uz kuriem tiekties.

Tātad – “smadzeņu eksports” ir mūsu prioritāte. Vienalga, vai tās tiktu izmantotas, lai radītu inovatīvus produktus, vai arī spētu piedāvāt pakalpojumus, kas noderīgi ārvalstniekiem.

Taču vēl ir jābūt arī motivācijai, interesei un mērķtiecībai, ko ieaudzināt savos “nākotnes ģeniālajos prātos”. Viena no jaunākajām SKDS aptaujām liecina, ka cilvēki Latvijā nevēlas strādāt privātajā sektorā. Divreiz vairāk respondentu pauduši – savu potenciālu vēlas piepildīt valsts sektorā, norādot, ka tā iespējams gūt lielāku stabilitāti. Zinot, ka tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas “baro” valsts aparātu, šķiet absurdi cerēt uz straujiem uzlabojumiem, ja pētījumā gūtas šādas atziņas.

Svarīgi ir palielināt privāta sektora pieaugumu, tādēļ vairāk ir jārunā par to, lai potenciālie uzņēmēji attīstītu savas zināšanas jau skolas solā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau ilgstoši runā par “uzņēmēja gēna” trūkumu un jauniešu nevēlēšanos uzņemties atbildību, kļūstot no darba ņēmējiem par darba devējiem. Liela daļa no viņiem, pirmkārt, baidās riskēt, jo nav pārliecināti par savām idejām, kā arī nejūt valstisku izpratni. Pašlaika izveidoti neskaitāmi instrumenti un programmas, kuru mērķis būtu palīdzēt jauna biznesa uzsākšanu, taču, nonākot līdz darīšanai, jāsastopas ar milzīgu birokrātiju un sarežģījumiem, tāpēc daļa vienkārši atmet ar roku tā vietā, lai cīnītos.

Kā to risināt? Viens no ilggadējiem LTRK sadarbības partneriem ”Junior Achievement Latvia” (JAL), mērķtiecīgi strādājot ar jauniešiem, rada viņos pārliecību, ka savs bizness ir sasniedzams un attīstāms.

Aptuveni 30% skolēnu ik gadu dažādās JAL programmās praktiski gūst zināšanas un motivāciju darboties uzņēmējdarbībā, nevis papildināt ierēdniecības rindas.

Sabiedrībai ir jāgūst pārliecība, ka mēs varam, stāstot par veiksmīgiem piemēriem. To jau atkārtoti dara LTRK kopā ar Junior Chamber starptautiskās programmas “Ten Outstanding Young Persons” (TOYP) jeb “Desmit izcili jauni cilvēki” palīdzību, kuras mērķis ir veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā. Tie ir stāsti, kuri tiek godināti un apbalvoti 10 dažādās kategorijās ar mērķi valsts līmenī parādīt izcilus panākumus. Jau drīzumā žūrija sēdīsies pie galda, lai vērtētu jaunos talantus, un ļoti ceru, ka būs pozitīvi pārsteigumi.

Ja vēlamies kļūt par veiksmīgu un uz inovācijām balstītu ekonomiku, tad jau tagad jāpieņem lēmumi, kas augļus nesīs pēc 10 un vairāk gadiem. Izglītības sistēmai ar steigu nepieciešamas reformas, piedāvājot skolēniem un studentiem tādas zināšanas, kas pielāgotas darba tirgum. Ja vēlamies, lai Latvijā dzīvotu bagāti cilvēki, jārīkojas jau tagad.

Autors ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.