Līderos Rīga, Sigulda, Rundāle

Uz Latviju visvairāk brauc skandināvi un vācieši

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki. Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citur, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un prasmei komunicēt. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu. Jārēķinās, ka darbs nav tikai no 9 līdz 17, visu laiku jābūt sasniedzamam. Turklāt grupas lielākoties brauc atpūsties tieši nedēļas nogalēs, tāpēc bieži vien nākas ziedot savas brīvdienas. Organizējot programmu tūristu grupai, vienmēr jābūt sazvanāmam, lai atrisinātu dažādus sarežģījumus, kas var rasties.

Attiecības ar Krieviju rada izmaiņas
Uz Latviju pašlaik visvairāk brauc tūristi no Skandināvijas valstīm un Vācijas. Pēdējo trīs līdz četru gadu laikā visvairāk uz Latviju brauca norvēģi, bet pašlaik viņu skaits ir samazinājies, toties pieaug zviedru un dāņu tūristu skaits. Mēs redzam, kā mainās galamērķu izvēle, piemēram, pirms pieciem gadiem pieprasītākais galamērķis Baltijā bija Tallina, pēc tam līdera pozīcijas iekaroja Rīga.

Patlaban atkal jau Tallina ir iecienītākā pilsēta Baltijas valstīs.

Tūristu skaita izmaiņas būtiski ietekmē tiešie lidojumi, cenas, kā arī tūrisma veids. Rīga ir pateicīgs tā sauktais ”leisure tourism” jeb atpūtas tūrisma galamērķis, ko ļoti iecienījuši vācu seniori, kuri brauc garās autobusu tūrēs pa visu Baltiju. Mainās ne tikai tūristu skaits no Krievijas – Eiropas masu medijos parādās informācija par saspīlētajām politiskajām attiecībām šajā reģionā, un tas ietekmē Vācijas, Itālijas vai Skandināvijas tūristu izvēli.

Viens no galvenajiem faktoriem jebkuram ceļotājam ir drošība. Ja cilvēki televīzijā dzird no augstas amatpersonas, cik reģionā ir kritiska situācija, viņi anulē visus ceļojuma plānus. Līdzīga situācija bija pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofas pērnajā vasarā Donbasā, kurā gāja bojā daudzi Nīderlandes tūristi. Mūsu uzņēmuma birojā Maskavā uzreiz bija vērojams straujš tūristu skaita samazinājums, turklāt tika anulēti arī neskaitāmi ceļojumi uz Baltijas valstīm, jo tās ģeogrāfiski atrodas Krievijai kaimiņos.

Atsevišķos gadījumos politiķi ar saviem nepārdomātajiem izteikumiem rada nepareizu priekšstatu par situāciju reģionā, un tūrisma nozare ir pirmā, kas izjūt sekas. Pieredze rāda, ka politiķi runā, neanalizējot savu vārdu ietekmi uz nozari.

Politiķim pasakot divus vai trīs nepārdomātus teikumus, simtiem cilvēku var zaudēt darbu.

Reizēm rodas priekšstats, ka daži valdības pārstāvji dzīvo savā pasaulē. Politiķiem jāsaprot, ka viņu rīcība ietekmē visu sabiedrību. Es neesmu politikas eksperte, bet, redzot kādas sekas tas atstāj, piemēram, uz tūrisma sektoru, ieteiktu vairāk pārdomāt savus izteikumus.

Eiropā līdzīga nav
Rīga piesaista ar gastronomisko piedāvājumu, kā arī ar Centrāltirgu, kam līdzīga nav nekur citur Eiropā. Starp iecienītākajiem galamērķiem joprojām ir arī Sigulda, kurā ir plašs piedāvājums un unikālas aktivitātes, piemēram, vertikālā vēja tunelis “Aerodium”. Arī Siguldas Tūrisma informācijas centrs strādā ļoti profesionāli, regulāri tiek īstenotas jaunas aktivitātes, tiek radīti interesanti piedāvājumi. Siguldas pašvaldība, manuprāt, ļoti prasmīgi apgūst un realizē ES fondu līdzekļus – informācija un reklāma par tūrisma iespējām ir pārdomāta gan no saturiskā, gan dizaina viedokļa. Ļoti būtiski ir tas, ka tiek atbalstīti vietējie uzņēmēji un ražotāji, tiek organizētas ekskursiju tūres un degustācijas, kas, protams, mājražotājiem nozīmē iespēju nopelnīt. Tūrisma jomā Sigulda ir tālu priekšā visām citām Latvijas pilsētām.

Jūrmalai vēl ir, kur augt
Kūrortpilsēta Jūrmala ir viens no galamērķiem, kuru tūristi labprāt apmeklē, bet Jūrmalai noteikti vēl ir daudz jāaug. Es ceru, ka tagad, kad pilsētā vairs nenotiks ”Jaunais vilnis”, tūrisma jomā notiks kāda izaugsme un tiks padomāts par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd Jūrmalā tūristiem var atbraukt un pastaigāties gar jūru, tas arī viss. Kamēr bija ”Jaunais vilnis”, Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem nebija nepieciešamības satraukties par noslogojumu vasaras sezonā. Viesnīcās, restorānos cenas bija neatbilstīgi augstas, bet tagad ir laiks izstrādāt jaunus piedāvājumus.

Jūrmala tiek pozicionēta kā SPA un relaksācijas pilsēta, bet realitātē ir tikai kādas trīs vai četras SPA viesnīcas, kurās cenu līmenis un kvalitāte ir atbilstīgi. Tikai ar SPA procedūrām tūristus nevar piesaistīt, piedāvājuma jābūt daudz plašākam. Jūrmalai ir liels nākotnes attīstības potenciāls.

Vēl viens ļoti iecienīts tūrisma galamērķis ir Rundāles pils, kura, pateicoties direktoram Imantam Lancmanim, nu jau vairākas desmitgades pieņemas krāšņumā un gadu no gada nepārtraukti pārsteidz ar kaut ko jaunu.

Uz Latviju brauc aizvien vairāk tā dēvēto korporatīvo jeb biznesa tūristu, kuri pavada pie mums trīs līdz četras dienas. Pusi laika viņi pavada konferencēs vai semināros, un papildus tam ir arī izklaidējošās vai kultūras aktivitātes. Lielākoties viņi uzturas Rīgā, attiecīgi arī pārējiem galamērķiem jābūt Rīgas tuvumā. Laiks, kas tiek pavadīts ceļā, nevar būt ilgāks par stundu, tāpēc viņi visbiežāk apmeklē Siguldu, Jūrmalu vai Rundāli.

Laba kvalitāte par labu cenu
Rīga ir tūrisma galamērķis tiem ceļotājiem, kuri vēlas baudīt labu ēdienu un kvalitatīvu servisu. Rīga ir piemērota tiem tūristiem, kuri ir turīgi, bet nevēlas pārmaksāt par saņemto pakalpojumu. Rīga ir ”value for money” – laba kvalitāte par labu cenu! Tas laiks, kad Rīga bija vecpuišu ballīšu galamērķis, ir pagājis. Tas bija aktuāli pirms pieciem gadiem. Tagad uz Rīgu brauc interešu grupas – tūristi no Vācijas, Skandināvijas, Šveices, kuri brauc baudīt mākslu, apmeklēt operu, baletu u.tml.

Pie mums Latvijā ir brīnišķīgs pasākums – Dziesmu un deju svētki, diemžēl to apmeklē salīdzinoši maz tūristu, jo biļešu uz šo grandiozo notikumu vienkārši nav.

Latviešiem vispirms jātiek pašiem skaidrībā ar sevi, jāizlemj, kādu valsts tēlu mēs vēlamies veidot – vai mēs pozicionējam sevi kā tautu, kas dzied un dejo, vai liekam uzsvaru uz zaļo dzīvesveidu vai ejam vēl kādā citā virzienā. Mēs paši līdz galām nesaprotam, kas esam. Kamēr mēs to nesapratīsim, nespēsim veidot veiksmīgu tēlu starptautiskajā tirgū.

Strādājot tūrisma nozarē tik ilgu laiku, esmu secinājusi – tur, kur ir iesaistītas valsts iestādes, sadarbība noris grūtāk un smagāk. Līdzīgi vērtējuma arī situācija ar investīcijām tūrismā, piemēram, zīmolā ”Live Riga” ir ieguldīts un tiek ieguldīts milzīgs darbs, tomēr proporcionāli 70% no līdzekļiem, kas tiek novirzīti tūrismam, Rīgas dome iegulda atpūtas tūrismā. Tam raksturīga lētāku galamērķu, apskates objektu, viesnīcu un restorānu izvēle, attiecīgi arī ieņēmumi atpūtas tūrismā ir mazāki nekā piemēram, ar biznesa vai korporatīvajiem tūristiem.

Biznesa klientu, kuri rīko konferences, seminārus, iznomā telpas, apmeklē augsta līmeņa restorānus, piesaistei tiek atvēlēti tikai 30% līdzekļu, kaut gan ieņēmumi no šiem tūristiem būtu daudz lielāki.

Privātā sektora uzņēmēji tūrisma jomā ir vairākus soļus priekšā pašvaldībām un valsts iestādēm, viņi daudz labāk izprot tirgu un pielāgojas mainīgajām tendencēm. Valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem tūrisma speciālistiem nereti trūkst praktiskās pieredzes un saiknes ar reālo tūrisma biznesa vidi, kas kavē ļoti daudzus procesus un tūrisma nozares attīstību.

Mēs aicinām mūsu valdību pardomāt, cik liela ir tūrisma sfēras nozīme valstī. Mums nav naftas, nav lielu ražotņu – tūrisma nozare ir viena no tām sfērām, kurā ir milzīgs attīstības un izaugsmes potenciāls, tas būtu jāstimulē.Tā ir joma, kurā ir jāiegulda un jāveicina augšupeja. Ticu, ka laika gaitā attieksme mainīsies.

Autore ir ceļojumu aģentūras ”VIA Hansa DMC & PCO” direktore, Biznesa augstskolas ”Turība” absolvente.