Balsojumā nepiedalījās bijušais finanšu ministrs Varufakis, demonstrējot domstarpības, kas sākušas šķelt kreiso ekstrēmistus rindas
Grieķijas parlaments naktī uz sestdienu apstiprinājis reformu plānu, kuru valdība piedāvājusi Eiropas Savienībai (ES), lai saņemtu jaunu finansiālo palīdzību valsts glābšanai no maksātnespējas un aiziešanas no eirozonas.
No 300 parlamenta deputātiem reformu paketi atbalstīja 251 likumdevējs, dodot premjerministram Aleksim Cipram mandātu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem pirms svētdien gaidāmā ES samita, kurā tiks lemts par jaunu, jau trešo, palīdzības paketi Grieķijai.
Ceturtdien ES iesniegtie Grieķijas reformu priekšlikumi, kas cita starpā paredz arī izmaiņas pensiju sistēmā un nodokļu paaugstināšanu, izsaukuši sašutumu daļā paša Cipra pārstāvētās kreiso ekstrēmistu partijas “Syriza” biedru, un aptuveni desmit partijas deputāti balsojumā atturējās vai arī balsoja pret, ziņo LETA/AFP.
Kopumā pret reformu paketi balsoja 32 deputāti, bet astoņi atturējās. Vēl septiņi “Syriza” biedri un divi citi deputāti balsojumā nepiedalījās. Starp “Syriza” biedriem, kas Cipru neatbalstīja, bija arī enerģētikas ministrs Panigjotis Lafazanis.
Balsojumā nepiedalījās arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, demonstrējot domstarpības, kas sākušas šķelt kreiso ekstrēmistus rindas. Taču ar opozīcijas atbalstu Cipram izdevās iegūt mandātu sarunām ar aizdevējiem. Tas grieķu medijos jau izsaucis spekulācijas par iespējamo valdības reorganizāciju.
Tikmēr avoti ES vēsta, ka starptautiskie aizdevēji principā esot apmierināti ar jauno Grieķijas priekšlikumu.
Kāds no avotiem, kas vēlējās palikt anonīms, aģentūrai DPA arī pavēstīja, ka patlaban apspriežamais jaunās finansiālās palīdzības apjoms Grieķijai esot 74 miljardi eiro un ka palīdzības sniegšanā varētu būt iesaistīts arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
SVF šim nolūkam esot rezervējis 16 miljardus, taču pagaidām nav skaidrs, vai šie līdzekļi tiks izmantoti.
Savukārt Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) esot gatavs piedalīties Grieķijas glābšanas programmā ar 58 miljardiem eiro.
Tikmēr Ciprs, uzrunājot Grieķijas parlamenta deputātus, naktī uz sestdienu apgalvoja, ka SVF jaunajā palīdzības programmā spēlēšot tikai konsultatīvu lomu un ka trešā palīdzības pakete būšot vienīgi “Eiropas programma”.
Sestdienas pēcpusdienā atkārtoti tiksies eirozonas dalībvalstu finanšu ministri, kas izvērtēs jaunos Grieķijas piedāvājumus un lems, vai rekomendēt to pieņemšanu svētdien paredzētajā ES ārkārtas samitā.
Tomēr Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible brīdinājis, ka sestdienas sanāksmes iznākums joprojām ir “pilnībā atklāts”.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzsvērusi, ka Atēnu priekšlikumi esot nepietiekami un ka tos vēl nāksies “nopietni grozīt”.
Tikmēr avoti Briselē vēsta, ka Grieķijas priekšlikumi lielā mērā balstīti tajā starptautisko aizdevēju piedāvājumā, kuru grieķi pagājušās nedēļas referendumā noraidīja.
Tomēr Grieķijas priekšlikumi neietver dažas starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, arī nodokļu atlaižu atcelšanu Grieķijas salām un aizsardzības izdevumu samazināšanu.
Arī Ciprs parlamentam atzina, ka pastāv tikai “iespēja” sestdien panākt vienošanos, taču tas nebūt nav garantēts.
Lai gan aptaujas liecina, ka vairums grieķu nevēlas aiziešanu no eirozonas, pirms parlamenta balsojuma Atēnās pulcējās aptuveni 8000 demonstrantu, kas protestēja pret jauniem taupības pasākumiem.
Kāds pensionārs, kas piedalījās demonstrācijā, sarunā ar aģentūru AFP atzina, ka “valdības piedāvātie pasākumi ir ļoti smagi. Es to negaidīju. Tas nav tas, par ko grieķi balsoja.”
Komentāri (44)
vecais_m 11.07.2015. 15.16
Nabadziņi, tikai 60 Eu dienā var izņemt! Mēs ar Straujumas k-dzi sūtīsim trūkumcietējiem humāno palīdzību. Tas man no saviem 300 (mēnesī) špicka. Un par tā saucamo “parādu” aizmirsīsim!
0
J.Biotops 11.07.2015. 18.08
No droša (tomēr ne visai droša) attāluma Grieķijas klaunādes jaunākā epizode izskatās apmēram tā:
Parlaments, noklausoties Cipra žēlabas par baiso spiedienu, tomēr piekrīt būt tik laipns, ka turpinās ņemt naudu no tiem pašiem, kam parādā. Parādu „atdošanas” piedāvājums varens – iedodiet mums 53,5 miljardus, ar to samaksāsim daļu esošā kredīta procentu un uzpildīsim bankomātus, tad lieciet mūs mierā, tikai nepīkstiet par pamatsummām un rāmi gaidiet, kad prasīsim vēl naudiņu. Varufakis balso ar sirdi – atturas.
Ļauni ļaudis melš, ka Cipra priekšlikumi it kā esot jau saskaņoti ar Francijas Sociālistisko respubļiku, nu laikam duetā ar Olandu presēs pārējos aizdevējus. Pēcpusdienā nejaukais vācietis Wolfgang Schäuble pasaka, ka nevarot paļauties tikai uz solījumiem. It kā no grieķiem ko citu varētu sagaidīt.
(Turpinājums sekos)
2
Krix > J.Biotops 11.07.2015. 22.40
Sociāļisti zem segas nerādās ? :)
Eiropa nav viena Vācija….
0
andrejs > J.Biotops 11.07.2015. 22.48
Nav brīnums, ja cilvēks ir pārcietis smagas sadursmes ar Latvijas spēcīgajām arodbiedrībām.
0
DD1 12.07.2015. 08.39
Lielu daļu Grieķijas problēmu, ja ne lielāko, var atrisināt, atņemot baznīcai privilēģijas nemaksāt nodokļus. Pareizticīgo baznīcai pieder milzīgi īpašumi, tā veic uzņēmējdarbību, bet nevar, protams, cerēt, ka baznīca izrādīs humānismu un atteiksies no savām privilēģijām vai īpašumiem, tādejādi palīdzot saviem ticīgajiem.
Man nekad nav bijis ilūziju par baznīcu un Grieķijas gadījums to vēlreiz apstiprina. Apmātie cilvēciņi gan lūgsies, gan lamās vāciešus, bet neienāk prātā aicināt savus pašu baznīckungus solidarizēties. Paradokss…
13
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@klusais > DD1 12.07.2015. 13.12
DD1 – neklausījos , rakstiski nekur neesmu uzdūries cipariem.
0
klusais > DD1 12.07.2015. 10.27
DD1 – kas tur ko izvairīties vai nē … vai mums ir kāds ticams skaitlis , lai vērtētu cik liela ir baznīcas loma ? Vai tikai hipotētiski pieņēmumi , ka tā ir liela ?
0
lno > DD1 12.07.2015. 10.33
DD1. Kādēļ man runāt par to, ko nezinu?
0
klusais > DD1 12.07.2015. 22.29
DD1 – lasu ne tikai krieviski :) jautājums no kurienes cipari …
0
klusais > DD1 12.07.2015. 10.25
lno – nemeklēšu avotus, bet ja nekļūdos , tad Grieķiju eirozonā neuzņēma uzreiz, tikai pēc 2 gadiem – 2001. gadā … un tikai 2004.gadā atjēdzās ,ka grieķi viltojuši datus .
Saistībā ar komercbanku zaudējumiem cik saprotu , tad Grieķijā tagad pamatmasa aizdevumam nav komercbanku aizdevumi . Komercbankas jau aizdevumu programmas ietvaros piespieda norakstīt lielu daļu parādu.
Par patreizējo situāciju cik noprotu atslēgas figūra ir Šeuble … un Šeuble ir nikns uz grieķiem , pie kam Šeuble atbalsta eirozonas ziemeļaustrumu daļa , var labi kartē paskatīties – http://www.handelsblatt.com/politik/international/hellas-krise-wer-draengt-griechenland-zum-grexit/12039858.html
Tad nu šodienas situācija grieķiem ir maz optimistiska . Bet par pašu Grexit cik noprotu bailes ir EK uzņemties atbildību un viss … Katrā gadījumā cik saprotu , tad Ciprs ir reāli “pi…is” Junkeru , bet vecais alkašs to nespēj pieņemt :) un attiecīgi reaģēt :)
0
klusais > DD1 12.07.2015. 09.20
DD1 – domāju , ka baznīca tur neko nepalīdzēs … atbilde ir tajā ,ka reālo ienākumu līmenim ir jāatbilst noteiktajam ( pieņemtajam) dzīves standartu līmenim. Patreiz starpību sedza aizdevums , bet ja to atmetam, tad atliek vienu palielināt un otru samazināt …
0
lno > DD1 12.07.2015. 10.03
klusais. Modē lamāt tikai grieķus un bez variantiem viņi, protams, vainīgi. Visu cieņu, ka esi iedziļinājies Grieķijas problēmās, bet vai ES tas nebija nebija vistiešākais pienākums? Aizņemties var tad, ja ir kas aizdod, teica Dombrovskis… Neskatoties uz notiekošo, daudzi gatavi turpināt aizdošanu, lai mīļājām komercbankām samazinātu zaudējumus. ES var nodarboties ar dažādiem niekiem – benzopirēnu, gurķu taisnošanu, vistu būrīšu projektēšanu, naudas dalīšanu teroristiem u.t.t., bet par Grieķijas uzņemšanu euro zonā /kodolā:):):)/ neviens nesaņems pat sabiedrisku nopēlumu.
0
DD1 > DD1 12.07.2015. 14.39
> klusais
Ja lasāt krieviski:
“если просто льготы по налогам отменить, то все … проценты по греческим долгам можно будет заплатить с лихвой. … с греков в качестве процентов требуют миллиард 700, а налоги с Православной Церкви, если бы она их платила, составляли 2 миллиарда с лишним в евро”
0
DD1 > DD1 12.07.2015. 13.07
> klusais
“vai mums ir kāds ticams skaitlis , lai vērtētu cik liela ir baznīcas loma?”
Aptuvenus skaitļus minēja Jūlija Latiņina, runājot Eho Moskvi: par Grieķiju no 3.min., par pareizticīgo baznīcu no 5.min.
http://echo.msk.ru/sounds/1582608.html
0
DD1 > DD1 12.07.2015. 22.37
> klusais
“no kurienes cipari”
Man pat nav jāmeklē precīzi cipari, elementāra loģika saka, ka Grieķijas valsts finanšu sistēmai te varētu būt liels ieguvums, ja ķertos klāt baznīcas bonusiem. Tas vismaz neskartu vienkāršos cilvēkus.
0
DD1 > DD1 12.07.2015. 10.06
> klusais, Ino
Arī Jūs izvairāties runāt par baznīcas lomu. Tas ir labais tonis un melnsvārči to izmanto.
0
DD1 > DD1 12.07.2015. 09.35
klusais
“baznīca tur neko nepalīdzēs”
Nepalīdzēs, nē, bet varētu. Grieķiem nevajadzētu ignorēt nevienu iespēju tikt pie līdzekļiem pašu zemē, baznīcas nodokļi varētu sastādīt ļoti nozīmīgu daļu, ja vien kāds vispār uzdrošinātos to pieminēt.
0
klusais > DD1 12.07.2015. 09.47
DD1 – Eiroparlamenta debatēs Cipram par baznīcu riktīgi uzbrauca bijušais Beļģijas premjers . Bet lielākā problēma kā jau teicu ir tas , ka ekonomikas struktūra kā tāda šķidra . Tur dominē tūrisms , naftas produktu pārstrāde , kaut kādas metāla pārstrādes un tad seko olīveļļa , dažādi citrusaugļi . Naftas produktu pārstrāde bez ieguves ir ļoti slidena tēma … to labi var redzēt kaimiņos , kas notiek ar Orlen , kurš ik pa laikam taisās slēgt ražošanu. Arī tūrisms ir stipri pakļauts globālajai ekonomikai un ar to saistītajām krīzēm .
0