ES valstis galīgo vienošanos par bēgļu pārdali atliek līdz 20.jūlijam (papild.)

Vācija un Francija paziņoja, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju, Polija – 2000 bēgļu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien nespēja panākt galīgo vienošanos par nelegālās imigrācijas krīzes risinājumu, un galīgā lēmuma pieņemšanu par patlaban Itālijā un Grieķijā jau esošo 40 000 patvēruma meklētāju izmitināšanu citās dalībvalstīs atlika līdz 20.jūlijam, ziņo LETA.

“Mēs panācām progresu, taču vēl nesam pie galamērķa,” pēc iekšlietu ministru tikšanās Luksemburgā žurnālistiem atzina ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls.

Eiropas Komisija (EK) maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas tagad pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.

Kā sarunā ar aģentūru LETA paskaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), ceturtdien bija garas dikusijas, kurās ministri pauda gatavību kopā uzņemt vairāk nekā 20 000 bēgļu no trešajām valstīm, kā tas iepriekš plānots. Savukārt par 40 000 bēgļu pārdali pa dalībvalstīm no Itālijas un Grieķijas īsti vienošanos sasniegt neizdevās.

Ministrs uzsvēra, ka diskusijas turpināsies, un tāpēc ir paredzēta ārkārtas iekšlietu ministru sanāksme 20.jūlijā Briselē. Viņš piebilda, ka “vēl virkne valstu precizēs iespējamos skaitļus” par bēgļu uzņemšanu.

Iekšlietu ministrs sacīja, ka viņš sanāksmē norādījis uz to, ka Latvija solidāri piedalās bēgļu uzņemšanā, bet pie nosacījuma, ka tajā piedalās visas ES dalībvalstis un ka tas ir vienīgi 60 000 bēgļu jautājums jeb tā saucamais “ad hoc” risinājums – tas nevar būt kā pastāvīgs risinājums.

“Es norādīju arī uz nelegālajiem jeb kontrabandistu ceļiem, līdz ar to mums ir jāpanāk tas, ka tajā laikā, kamēr mēs brīvprātīgi uzņemam bēgļus divu gadu garumā, tiek maksimāli samazinātas iespējas šādā veidā nelegāli šķēršot robežu un iekļūt Eiropā, aizstājot šādus ceļus vienīgi ar legālās migrācijas iespējām,” skaidroja ministrs.

Tāpat Kozlovskis sanāksmē vērsa uzmanību uz to, ka ES nevar koncentrēties tikai uz konkrētām valstīm, proti, Vidusjūras valstu problemātiku, norādot uz Austrumu robežu un Ukrainas nozīmi. “Mums jābūt gataviem reaģēt arī uz šādu izaicinājumu, jo neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies situācija Ukrainā. Solidaritātei ir jābūt ne tikai attiecībā uz Vidusjūru, bet jāpievērš uzmanība arī Austrumu robežai,” sacīja iekšlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka viena no diskusiju tēmām bija arī cīņa pret migrantu pārvadātājiem un visas valstis konstatēja, ka tā ir viena no prioritātēm, norādot, ka svarīgi ir sadarboties attiecībā uz nelegālo līdzekļu plūsmas izsekošanu un konfiscēšanu, kas tiek iegūta šādas pārvadāšanas rezultātā. Tāpat ministrs informēja, ka tika pārrunāta kopēja ES atgriešanas politika – ir jābūt efektīvai sistēmai, kā atgriezt izcelsmes valstī tās personas, kas neiegūst bēgļa statusu.

Vācija un Francija ceturtdien paziņoja, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.

Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs pavēstīja, ka Berlīne būtu gatava uzņemt 12 100 bēgļus, bet viņa franču kolēģis Bernārs Kazenēvs Parīzes vārdā pauda gatavību izmitināt 9100.

Iepriekš abi ministri nosauca skaitļus attiecīgi 9000 un 6752, taču izrādās, ka tie attiecās tikai uz nelegālajiem imigrantiem, kas jau uzturas Itālijā un Grieķijā.

Polija ir gatava uzņemt 2000 bēgļu, ceturtdien ES dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē pavēstīja Polijas iekšlietu ministrs Petrs Stahančiks. Vairums šo bēgļu būs no Sīrijas un Eritrejas.

Pēc viņa teiktā, Polija varētu uzņemt 1000 bēgļu no nometnēm ārpus ES, bet vēl tūkstoti no Itālijas un Grieķijas.

Stahančiks paziņoja, ka, piekrītot uzņemt bēgļus, Polija visu laiku “turēja prātā situāciju Ukrainā un tās mainīšanās iespējamību”. Iepriekš EK piedāvāja Polijai uzņemt 2659 imigrantus, taču Varšava šo priekšlikumu noraidīja.

Igaunija ES bēgļu izmitināšanas programmas ietvaros, visticamāk, uzņems 150 līdz 200 patvēruma meklētājus, ceturtdienas vakarā paziņojis Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Lietuva ir gatava uzņemt 85 patvēruma meklētājus, pavēstīja Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Elvins Jankevičs. “Saskaņā ar jauno formulu Lietuvai sākotnēji tika lūgts uzņemt izmitināšanai 97 personas no trešajām valstīm,” telefoniski no Strasbūras aģentūrai ELTA pavēstīja Jankevičs.

Pēc viņa teiktā, migranti tiks sadalīti pēc jaunas Luksemburgas piedāvātas formulas, kas ir labvēlīga Lietuvai. Formula ņem vērā migrantus uzņemošās valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu un tā dēvēto izlīdzināšanas procentu. Pēc ilgstošām sarunām Lietuvai izdevies panākt, ka uz to neattiecas izlīdzināšanas procenta kritērijs attiecībā uz migrantiem no trešajām valstīm.

Pēc Jankeviča teiktā, vēl nav nolemts, kad bēgļi no Tuvajiem Austrumiem varētu sākt ierasties Lietuvā. Lietuva divu gadu laikā uzņems 85 bēgļus.

Tikmēr Austrija, Slovākija un Spānija atteikušās uzņemties kādas oficiālas saistības.

(papildināta ar Lietuvas un Igaunijas paziņoto)