Šogad plāno veikt auditu tajās ārstniecības iestādēs, kurām piešķirts finansējums prēmijām
Valsts kontrolei ir bažas, ka finansējuma izlietojums Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanai atsevišķos gadījumos nav bijis izlietots atbilstoši mērķim, ziņo LETA.
Valsts kontrole īstenojusi atbilstības revīziju pilotprojektu, veicot šādas revīzijas septiņās jomās, arī izvērtējot, vai Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim.
Vērtējot izdevumus, kas saistīti ar Zolitūdes traģēdijas seku novēršanu, konstatēti trūkumi Veselības ministrijas rīcībā. Proti, pieprasot finansējumu 269 000 eiro apmērā, ministrija nav pārliecinājusies, ka ārstniecības iestāžu, kurās nogādāti traģēdijā cietušie, prēmēšanai norādītais personāls tiešām ir iesaistījies cietušo aprūpē un ārstēšanā.
Veicot pārbaudi par ārstniecības personālam izmaksātajām prēmijām, revidenti konstatējuši, ka P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā medicīnisko palīdzību saņēma 17 pacienti, prēmēti 86 darbinieki. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tika ievesti 12 pacienti, bet prēmijas izmaksātas 98 darbiniekiem. Bet Rīgas 2.slimnīcā tika ievesti deviņi pacienti, prēmijas izmaksātas 30 darbiniekiem.
Uz lūgumu skaidrot prēmiju izmaksas, Veselības ministrija atbildējusi, ka ne tā, ne arī Nacionālais veselības dienests nav veikuši sākotnējo no ārstniecības iestādēm saņemto sarakstu pārbaudi par prēmējamajiem darbiniekiem pēc darba uzskaites tabelēm, dežūras grafikiem, atskaitēm un citiem dokumentiem. Pārbaudot sākotnējos sarakstus, no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas prēmējamo darbinieku saraksta svītroti kurjers un kasiere.
Ministrija arī informējusi, ka šogad plāno veikt auditu tajās ārstniecības iestādēs, kurām piešķirts finansējums prēmijām, lai pārbaudītu pamatojošo dokumentāciju. Ja tiks konstatētas neatbilstības, šīm iestādēm nepamatoti izmaksātie līdzekļi būs jāatmaksā valsts budžetā.
Valsts kontrole rosinājusi Veselības ministrijai izstrādāt kontroles procedūras, lai nodrošinātu, ka, plānojot un pieprasot līdzekļus neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, tiek gūta pārliecība par līdzekļu saņēmēju pieprasījumos norādīto finansiālo apmēru un pamatojumu.
Tikmēr pozitīvi secinājumi ir saistībā ar Labklājības ministrijas rīcību ar piešķirtajiem līdzekļiem – revidenti secinājuši, ka ministrijai un tās padotības iestādēm piešķirtie līdzekļi 1,23 miljonu eiro apmērā ir izlietoti atbilstoši rīkojumiem un no šiem līdzekļiem nav segti ar traģēdiju nesaistīti izdevumi.
Komentāri (27)
Mantrausis 26.05.2015. 06.56
Neba kāds pārsteigums, ka valsts nauda regulāri aiziet neceļus. Gana bieži noteiktos pasākumos tiek ietverti ļaudis, kam ar konkrētu finansējumu nav nekāda sakara, bet kas ir vajadzīgi organizācijai! Paķer no vienas atviknes, no otras un tā arī dzivo! Ciktāl tas ir pareizi, ciktāl tikai formāli aplami grūti spriest. Bet faktiski – vieni TV ekrānos raizējas un vicina dūres par t.s “ēnu” ekonomiku, savukārt citi (un arī pirmējie) ar savu rīcību to stimulē ik dienas. Spēle – kurš kuru – jau ir patizla… :)
Žēl, ka VK nav analīzes nodaļas, kas spētu regulāri sabiedrībai paskaidrot tās vai citas tāmes jēgu un būtību! Patlaban kaut ko par “slaveno” Expo ņemas pietiek.com, kas jau ir cita nozare. Bet par “prezidentūru” trauksmes zvanus klindzināja jau sen – ka uz šī rēķina paveiks daudz ko citu! Vai un ciktāl tas ir slikti – grūti bilst, bet faktiski mums ik dienu rāda piemēru “vienlīdzībai” – valsts mūļi dara kā paraduši, toties citiem tas nav un nebūs ļauts. Vieni tic, ka pilda likumu, otri redz, ka tas nedarbojas un rīkojas pa savam… Un?????
0