Saeima Kalnmeieru atkārtoti ieceļ ģenerālprokurora amatā

Lēmums stāsies spēkā 12.jūlijā

Saeima ceturtdien pašreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru iecēla ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.

Lēmums par Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu amatā stāsies spēkā 12.jūlijā, jo iepriekšējā apstiprināšanas reizē viņš amatā tika iecelts līdz 11.jūlijam, ziņo LETA.

Maija pirmajā pusē runājot par savām prioritātēm, Kalnmeiers norādīja, ka galvenā prioritāte būtu nodrošināt vienmērīgumu un stabilu prokuratūras darbu. Viņš uzskata, ka aizvadītajos piecos gados prokuratūra strādājusi vienmērīgi, rezultāti ir stabili un nav bijuši nekādi būtiski kritiskumi, lai gan, kā jebkurā iestādē, bijušas arī neveiksmes.

Otra prioritāte, ņemot vērā valsts ekonomiskā stāvokļa un budžeta prognozes turpmākajiem trīs gadiem, ir nepieļaut rezultātu pasliktināšanos, jo tas ir tiešā veidā saistīts ar iespēju, ka varētu atsākties cilvēku pastiprināta aiziešana pensijā.

Viņš uzskata, ka prokuratūras darbs ir apmierinošs un atbilstošā līmenī. Viņaprāt, ir svarīgi šo līmeni noturēt un neizvirzīt abstraktus mērķus, jo turpmākie gadi būšot smagi.

Kalnmeiera pārvēlēšanu atbalstīja 76 deputāti, Ilze Viņķele (V) balsojumā atturējās, bet Artis Rasmanis (ZZS) un Juris Viļums (LRA) bija sēdē, bet nenobalsoja.

Viņķele žurnālistiem skaidroja, ka atbildīgi izturas pret ļoti būtisku amatpersonu apstiprināšanu. “Izpētot publiski pieejamo informāciju, es izdarīju izvēli, ka nevaru ar drošu sirdi, pilnu pārliecību to pogu “par” nospiest,” pauda deputāte.

Viņķeles lēmumam atturēties balsojumā par Kalnmeieru bijuši vairāki apsvērumi, arī Kalnmeiera pozīcija Rīgas apgabaltiesas vadītājas vēlēšanās, kā arī viņa paustais, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ilgākā laikā periodā strādājis ar metodēm, kas nebūtu drošības iestādēm atļaujamas. Tomēr ģenerālprokurora tiešais pienākums ir lūkoties, lai nekas tāds nenotiktu, akcentēja Viņķele.

Kalnmeiers darbu prokuratūrā sāka 1987.gadā, taču vēlāk vairākus gadus praktizēja kā zvērināts advokāts. Pēc atgriešanās prokuratūrā 2000.gadā viņš kļuva par virsprokuroru, nostrādājot šajā amatā desmit gadus. 2010.gadā viņš tika iecelts ģenerālprokurora amatā. 1987.gadā Kalnmeiers absolvēja Latvijas Universitāti (LU) tiesību zinātņu specialitātē un 2004.gadā LU ieguva maģistra grādu tiesību zinātnē.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu viņš deklarējis, ka vislielākie bezskaidrās naudas uzkrājumi viņam ir AS “Swedbank” – 51 882 eiro. Algā prokuratūrā viņš saņēmis 45 566 eiro, savukārt no īpašuma pārdošanas – 4500 eiro. Ģenerālprokurora īpašumā ir dzīvoklis Ugāles pagastā un 1997.gada izlaiduma vieglā automašīna “VAZ 2121”.

Ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.

Tieslietu padome iepriekš slēgtā balsojumā atbalstīja Kalnmeiera kandidatūras virzīšanu ģenerālprokurora amatam.