EP atbalsta Kariņa virzīto vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi ES

Likums stāsies spēkā mēnesi pēc publicēšanas oficiālajā ES vēstnesī

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti galīgajā lasījumā atbalstījuši EP deputāta Krišjāņa Kariņa (V) virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi Eiropas Savienībā (ES).

Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Paredzēts, ka tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tostarp ofšoru, īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem.

“Sekmīgi noslēdzies divu gadu darbs pie likuma, un tas ir prasījis lielu neatlaidību. Tomēr – kas lēni nāk, tas labi nāk,” uzskata Kariņš, norādot, ka EP ir izdevies panākt, ka likumā ir iestrādāta prasība par vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi ES. “Tas būs spēcīgs ierocis, kas neļaus kriminālajām aprindām slēpties aiz ofšoru anonimitātes,” pēc likumprojekta apstiprināšanas norādīja Kariņš.

Reģistrs ļaus uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja deputāta padomniece Ieva Zīberga. Likumprojektā noteikts, ka tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī bankām, juristiem, auditoriem un citām likumprojektā atrunātajām institūcijām būs pieejama informācija par patiesā labuma guvējiem visā ES teritorijā. Tāpat informācija būs pieejama mediju pārstāvjiem un citām institūcijām un personām, veicot reģistrāciju.

Likumprojekts paredz arī ieviest uz risku balstītu novērtējumu – ES, dalībvalsts un uzņēmuma līmenī tiks identificēti riski un izstrādātas procedūras to novēršanai. Tāpat likumprojekts nosaka “melnā saraksta” ieviešanu trešo valstu jurisdikcijām ar nepilnībām naudas atmazgāšanas novēršanā. Līdz ar to uzņēmumi vai personas no “melnā saraksta” valstīm tiks stingri pārbaudītas.

Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšana ir globāla problēma un tās apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar likumdošanas priekšlikumu. Darbs pie direktīvas izstrādes tika sākts jau iepriekšējā EP sasaukuma laikā.

Likums stāsies spēkā mēnesi pēc publicēšanas oficiālajā ES vēstnesī. Likums paredz, ka vienotajam patiesā labuma guvēju reģistram jāsāk darboties 2 gadu laikā kopš likuma stāšanās spēkā.