Romāns “ZUN” tapis 1977.-1978.gadā, bet dienas gaismu ieraudzīja 2005.gadā
Ceturtdien, 9.aprīlī Hardija Lediņa kafejnīcā notiks otrs lasījums ciklā “Četri gadalaiki”, raksta aģentūra LETA. Atsevišķas Jura Boiko un Hardija Lediņa absurdā romāna “ZUN” nodaļas jeb burtnīcas lasīs vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs un literāti Kārlis Vērdiņš, Aivars Eipurs un Liāna Langa.
Pasākums notiks plkst.18 Hardija Lediņa kafejnīcā, mūzikas veikalā “Upe”, Vaļņu ielā 26. Romāns “ZUN” tapis 1977.-1978.gadā, bet dienas gaismu ieraudzīja daudz vēlāk, kad to izdeva Laikmetīgās mākslas centrs saistībā ar izstādi “Robežpārkāpēji” 2005.gadā. Juris Boiko kopā ar klasesbiedru Hardiju Lediņu sacerēto darbu raksturojis kā kaut ko “starp dzenbudismu un Kalifornijas “hi-tech” filozofiju”. “Lasīt “ZUN” nozīmē piedalīties laikā, kas it kā ir pagājis ārpusē, bet joprojām klātesošs iekšienē. “ZUN” nav tikai teksts, kas dažkārt saskan ar kādu personiski pazīstamu situāciju vai notikumu, jo ārpus šiem gadījuma impulsiem ir vēl cits jēgas slānis. “ZUN” atrodamās norādes uz noteiktu laiku un telpu nav piesaistītas kādam pagātnes fragmentam, jo tas ir laiks, kas nav pagājis vai zudis. Šis romāns nav bēgšana izdomātā realitātē, jo no sevis aizbēgt nav iespējams – var tikai paskatīties uz sevi no malas. Tāpēc lasot “ZUN”, “nekad nelej ūdeni garām puķu podam”,” saka vēsturnieks Mintaurs.
Savukārt Vērdiņš skaidro, ka “ZUN” neuztver kā romānu, bet drīzāk kā avangardisku valodas eksperimentu, kura tīšās nepareizības un normu pārkāpšanas iepazīšana sniedz mazu apskaidrības brīdi. “Tādēļ vēlos skaitīt šo postmoderno mantru kopā ar domubiedriem,” norāda literāts. “Mana motivācija: cieņa pret Hardiju Lediņu un Juri Boiko, un to, ko viņi darīja. Lasījums būs mēģinājums ielēkt laivā, zinot, ka tā jau aizpeldējusi,” apliecina Aivars Eipurs.
Ieeja pasākumā ir bez maksas.
Lasījumu organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kā kultūras programmas “Hardija Lediņa gads” pasākumu.
Vairāk informācijas Laikmetīgā mākslas centra mājas lapā
Komentāri (22)