Krievija izstājusies no Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā
ASV Aizsardzības ministrija bažījas, ka Maskava varētu gatavot kārtējo plašo uzbrukumu Ukrainas spēku pozīcijām valsts austrumos, otrdien Senātā paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Braians Makeons.
“Ugunspārtraukšanas režīma pārkāpšana turpinās, gandrīz visi šie gadījumi ir no Krievijas un separātistu puses. Tā nav “tūlītēja un visaptveroša uguns pārtraukšana”, kā to paredz [Minskas] plāns,” norādīja Makeons.
“Mēs tāpat kā agrāk esam nobažījušies par to, ka tas var būt stratēģiskas pauzes periods,” viņš sacīja. Krievijas spēku pielietotā izvairīšanās taktika varētu būt “vēstnesis vēl lielākam uzbrukumam, kā tas notika pirms pēdējā Krievijas un separātistu uzbrukuma janvārī”, ziņo LETA/Ukrinform.
Makeons aicināja Krieviju pārtraukt šādas darbības, atbalstīt ugunspārtraukšanas režīmu un sniegt Ukrainai brīvu sava ceļa izvēli.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts. Taču, ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevai, bet tagad Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Krievija izstājusies no Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā
Krievija, sākot ar 11.martu, pilnībā aptur savu dalību Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) Kopīgās konsultatīvās grupas sēdēs, otrdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. Tādā veidā Krievijas 2007.gadā pasludinātā līguma darbības apturēšana kļūst pilnīga.
“Šis Krievijas puses solis nenozīmē tās atteikšanos no turpmāka dialoga par kontroli pār konvencionālo bruņojumu Eiropā, ja un kad tam būs nobrieduši mūsu partneri. Mēs joprojām esam gatavi kopīgam darbam pie konvencionālā bruņojuma kontroles jaunā režīma, kas atbilst Krievijas, kā arī citu Eiropas valstu interesēm,” Kopīgās konsultatīvās grupas sēdē Vīnē sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Antons Mazurs.
“Diemžēl NATO valstis deva priekšroku tam, lai faktiski apietu CFE līguma nosacījumus uz alianses paplašināšanas rēķina, vienlaikus ar sadomātiem ieganstiem liekot šķēršļus tam, lai stātos spēkā Vienošanās par adaptāciju.”
“Šis kurss, kas tika īstenots, neraugoties uz mūsu vairākkārtējiem brīdinājumiem par tā kaitīgo iespaidu uz konvencionālā bruņojuma kontroles režīmu, noveda pie neizbēgama rezultāta – pie tā, ka Krievija 2007.gadā apturēja CFE līguma darbību,” paskaidroja Ārlietu ministrijas pārstāvis, norādot, ka tagad līguma darbības apturēšanu var uzskatīt par pilnīgu.
CFE līgums tika parakstīts 1990.gadā. Krievija kļuva par līguma dalībnieci kā PSRS tiesību mantiniece.
Līgumā NATO un Varšavas līguma dalībvalstīm noteiktas parastā bruņojuma kvotas.
Komentāri (13)
dzeris49 11.03.2015. 09.51
Galvenais – nedod Ukrainai ieročus, Merkele Obamu esot pārliecinājusi, ka to darīt nedrīkst.
Iespējams jau, ka viņai taisnība, bet, kaut kā nešķiet, ka tas apturēs to ar trakumsērgu inficēto Krieviju, izskatās, tikai atvieglos tai dzīvi, un sarežģīs dzīvi Ukrainai, un, gala rezultātā, arī Rietumiem, izskatās, Rietumu politiķi, tomēr, gatavi atkal kāpt uz to pašu grābekli, kurš nolikts, praktiski, tai pašā vietā.
0
lno 11.03.2015. 09.06
Kurmis lasa mazāk kā kā čukča, toties liels rakstītājs. Vakarā noskatās Sokolovu un Ļeontjevu, no rīta atstāsta:)
1
andrejs > lno 11.03.2015. 09.41
brīnos kā viņam neviens Kremļa propagandists nepieprasa maksāt par autortiesībām.
0
ierados 11.03.2015. 08.42
Līgumu bezjēga ar kremli. Godīgums pret meliem un vardarbību? Tos, kuri netic kremļa meliem, kremlis sauc par līgumu pārkāpējiem. Ha!
1
0
-1
Atbildēt
@Kurmītis > ierados 11.03.2015. 08.49
Ar Rietumiem, mīlīt bezjēga, ar Rietumiem. Noņem klapītes no acīm un IZLASI rūpīgi tekstu, nevis tikai propagandisko virsrakstu. Krievi APTUR darbību līgumā, kuru Rietumi vispār pat nav ratificējuši. Parakstīja, bet tā arī neratificēja … kopš 1999. gada. Kamēr krievi gan parakstīja, gan ratificēja, gan ievēroja visus šos gadus. Tā ka tieši Rietumi un Nato ir uzmetēji, kuri sola vienu, bet dara citu.
P.S. Cita sarpā – šis 1999. gada līgums kā reize paredzēja, ka Austrumeiropas valstis (Polija, Čehja, Ungārija, Baltijcas vakstis u.t.t.) būs neitrālas un nestāsies nekādos militāros blokos pēc izstāšabās no Varšavas, kura astāvā tajā brīdī atradās. Nu un kā šis nosacījums ir ticis „izpildīts” no Rietumu puses pa šiem gadiem? Meļi, blēži un uzmetēji.
0